Skats uz saimniecības “Māras zeme” īpašumu
Skats uz saimniecības “Māras zeme” īpašumu
Foto J.Zālītis

Kreditori sola applūdušajiem zemniekiem pretimnākšanu 0

Šodien biedrības “Zemnieku saeima”, kā arī kooperatīvu “Latraps” un “Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvā sabiedrība” vadība tikās ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas līzinga devēju asociācijas,”SEB bankas”, “Swedbank”, “Citadele banka”, “Altum” un “Luminor banka” pārstāvjiem, lai informētu par situāciju plūdu skartajās teritorijās, uzklausītu kreditoru viedokli un ierosinājumus, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas lauksaimnieku atbalstam.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Lasīt citas ziņas

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pēc tikšanās atzina, ka tā notikusi konstruktīvā gaisotnē. Banku pārstāvji jau bija aptaujājuši lauksaimniekus, lai varētu piedāvāt iespējami labākos risinājumus.

“Tomēr jāatzīmē, ka katrs gadījums ir individuāls un tā arī tiek risināts. Ja lauksaimniekam ir radušās finansiālas grūtības, aicinām laicīgi vērsties attiecīgajā kredītiestādē. Pozitīvi, ka banku sektoram sadarbība ar lauksaimniekiem nemainīsies un netiks veiktas represijas. Tikšanās laikā identificējām piecus punktus, pie kuriem strādāsim un ja būs nepieciešams, tiksimies atkārtoti,” norādīja Lazdiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa sacīja, ka nozare ar izpratni izturas pret klientiem un sadarbības partneriem, kā arī aicināja pārdomāt sējumu apdrošināšanas iespēju.

“Mūsu biedri ir bijuši pretimnākoši lauksaimniekiem kritiskajos brīžos gan iepriekš, gan tagad. Arī šoreiz aicinām lietavu skarto reģionu lauksaimniekus individuāli vērsties pie savas bankas, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus. Tāpat aicinām Latvijas zemniekus apdrošināt sējumus risku mazināšanai nākotnē, pārdomāt savu finanšu resursu plānošanu un, kas svarīgi, laicīgi nākt pie bankām jau ar iespējamajiem situācijas risinājumiem,” sacīja asociācijas vadītāja. 

“Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons akcentēja, ka tikšanās ar banku pārstāvjiem bija ļoti svarīga un nepieciešama.
“Bankas izprot situācijas nopietnību. Daudzās zemnieku saimniecībās joprojām notiek ražas novākšanas darbs un situācijas apzināšana. Gan lauksaimnieki, gan kooperatīvi kopīgi ar bankām gatavi risināt nestandarta jautājumus un turpmākās situācijas,” atzina Jansons.

Tikšanās laikā lauksaimniekus pārstāvēja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons, “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža, Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Savukārt kreditorus pārstāvēja “SEB bankas” pārstāvji Arnis Škapars, Māris Larionovs un Jānis Mazurenko, “Citadele bankas” pārstāvji Kārlis Kronbergs un Guntis Mincis, „Swedbank” pārstāvji Rolands Zeltiņš un Raimonds Miltiņš, „Luminor” bankas pārstāvis Krišjānis Znotiņš, “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji Sanda Liepiņa un Aivars Graudiņš, SSEB bankas” līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, „Swedbank” līzinga vadītājs Andrejs Ananjevs,  „Latvijas līzinga devēju asociāciju” juridiskās komitejas vadītāja Ketija Tola.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, šoruden plūdu skartajās teritorijās 10%-15% no platībām vispār netika nokultas. Daļa labības bija sagūlusi un varēja nokult tikai augšup vērstās vārpas, ražība no hektāra samazinājās par aptuveni trešdaļu. Kopumā ražas zaudējumi veido apmēram 30-50%. Lielākoties graudiem ir kritiski zema kvalitāte, līdz ar to arī ļoti zema iepirkuma cena. Graudu mitruma līmenis ļoti augsts, tātad pieauga kaltēšanas izmaksas. Šis gads ietekmēs arī nākamā gada ražu, jo daudzviet zeme nav aparta un ziemājus iesēt nav iespējams. Ziemāji plūdos skartajās teritorijās veido 30%-40% no visām sējplatībām.

“Zemnieku saeima” biedri ir 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko  vairāk kā 500 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk mekā 4000 darbiniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.