“Krievija ir tuvu sava mērķa sasniegšanai” – krievu izlūki negaidīti nāk klajā ar jaunu paziņojumu 0
Karā notiekošais teju katru dienu mūs pārsteidz ar dažādiem pavērsieniem, beidzamajā diennaktī uzmanību piesaistījis Krievijas izlūkdienestu paziņojums par situāciju frontē, vēsta portāls Unian.net.
“Krievija ir tuvu sava mērķa sasniegšanai, stratēģiskā iniciatīva visos virzienos pieder Krievijai” tā mājienu par iespējamām kara beigām devis Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins.
Izlūki savos Telegram kanālos izplata informāciju, ka okupantiem piederot iniciatīva visā frontes garumā, kas esot bijis viens no svarīgiem mērķiem.
Tāpat šis izlūku priekšnieks norādījis, ka “Ukrainas bruņotie spēki atrodas uz sabrukuma robežas, Zelenska režīms ir zaudējis spēju risināt sarunas”.
Reālie notikumi vērotājiem no malas gan liek izdarīt pavisam citus secinājumus, nekā cenšas izplatīt propagandisti. Mediji nupat vēl ziņoja, ka Ukrainas valdība ir sākusi sarunas ar Trampa komandu, meklējot risinājumus, kā izbeigt karu.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ierosinājis Ukrainai atlikt jebkādas miera sarunas ar Krievijas Federāciju. Viņš ir pārliecināts, ka Kijivai pašai jāizlemj, kad tā ir gatava sākt sarunas ar Krieviju.
Savukārt Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Kremlis “rūpīgi izskatījis” jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka nepieciešams sākt sarunas, lai izbeigtu karu Ukrainā. Viņš norādīja, ka Vladimirs Putins vairākkārt ir teicis, ka Krievijas Federācija ir “atvērta sarunām par Ukrainu un atzinīgi vērtē miermīlīgas iniciatīvas”.
Šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” savas pārdomas par aktuālo situāciju paudis Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Viņš norāda, ka Ukrainas armijā lādiņu bads ir samazinājies, taču trūkst smagās tehnikas.
Ukrainas iespējas aizsargāties ir saglabājušās. Krievija virzās uz priekšu maziem soļiem, maksājot ļoti augstu un nesamērīgu cenu par nelieliem taktiskiem panākumiem, vērtēja vēstnieks.
Kļava sacīja, ka artilērijas lādiņu bads Ukrainas armijā mazinājies, taču trūkst smagās bruņutehnikas, kas samazina mobilitāti un uguns spēku. Tāpat nepietiek pretgaisa aizsardzības.
Ir dažādi varianti par miera garantijām, taču nekāda miera plāna vēl neesot, pauda Kļava. Viņš uzsvēra, ka notiek dažādas tikšanās, tomēr vēl netiek runāts par konkrētām plāna lietām. “Esam vēl ļoti tālu, kad Ukrainā varētu parādīties sabiedroto valstu bruņoto spēku vienības, tas būtu atkarīgs no principiem par uguns pārtraukšanu,” norādīja vēstnieks.
Vienošanās starp valstīm panākšana noteikti prasīs laiku, pārliecināts Kļava, piebilstot, ka tas atkarīgs no principiem, par ko izdosies vienoties.
Vēstnieks pārliecināts, ka Ukraina nebūs jaunās ASV vadības prioritāte, taču tā gribot ātrāku kara pārtraukšanu.
Ukrainā notiek plaši enerģētikas infrastruktūras atjaunošanas darbi, mēģinot sagatavoties ziemai, ņemot vērā Krievijas uzbrukumus šī tipa infrastruktūrai, pastāstīja Kļava.
