Nevajag gaidīt, līdz uzkrājas parāds! Kā rīkoties, ja apkures rēķinus šogad samaksāt nevarēsiet?
0
Tuvojoties apkures sezonai, daudzām mājsaimniecībām atkal jādomā par to, kā samaksāt rēķinus ziemā. Apkure, ūdens, apsaimniekošana un citi ar mājokli saistītie izdevumi aukstajos mēnešos var veidot ievērojamu daļu no ģimenes budžeta, bet ne visiem šiem maksājumiem naudas pietiek.
Īpaši satraucošs daudziem iedzīvotājiem ir tieši apkures rēķins, jo tā summa ziemas mēnešos var būt ievērojama un būtiski pārsniegt ierastos izdevumus. Turklāt siltumenerģijas tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras, un šoruden vairākās vietās tie ir paaugstinājušies.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) augusta nogalē norādīja, ka septembrī siltumenerģijas tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās mainās gan kurināmā cenu tendenču, gan iepriekšējos periodos uzkrāto neparedzēto izmaksu un ieņēmumu korekciju dēļ. Vasaras otrajā pusē gan dabasgāzes, gan šķeldas tirgū kopumā bija vērojams cenu pieaugums, lai gan īstermiņā cenas turpināja svārstīties. Pamanāms bija cenu kāpums arī malkai un granulām.
Šīs izmaiņas ietekmē arī siltumenerģijas tarifus. Septembrī SPRK apstiprināja siltumenerģijas tarifu izmaiņas 12 regulējamiem komersantiem – 10 gadījumos tarifs tika palielināts, bet divos samazināts. Tomēr kopumā iedzīvotājiem jārēķinās ar kurināmā izmaksu pieaugumu, kas var ietekmēt tarifu, bet katrs gadījums ir individuāls, jo daļa komersantu līgumus fiksē visai apkures sezonai, bet citi – īstermiņā, un šajā gadījumā būs jāslēdz jauni līgumi apkures sezonas laikā.
Līdz ar to cilvēkiem, kuri jau tagad apzinās, ka gaidāmie apkures rēķini varētu būt pārāk lieli viņu ģimenes budžetam, ir vērts par iespējamo risinājumu domāt laikus. Ko darīt, ja apkures rēķins ir saņemts, bet naudas tā apmaksai vienkārši nepietiek?
Lai noskaidrotu, kā rīkoties šādā situācijā un kāds atbalsts iedzīvotājiem ir pieejams, LA.LV sazinājās ar Labklājības ministriju.
“Mājsaimniecībām, kurām trūkst līdzekļu ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, ir tiesības vērsties savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un lūgt piešķirt mājokļa pabalstu,” skaidro Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta vecākā eksperte Alīna Klimone.
Mājokļa pabalsts ir paredzēts, lai palīdzētu segt ar mājokli saistītos izdevumus, tostarp apkures, elektroenerģijas, ūdensapgādes un citu komunālo maksājumu apmaksai. Būtiski, ka tiesības pretendēt uz šo pabalstu nav saistītas tikai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Tas nozīmē, ka arī cilvēks, kurš līdz šim nav saņēmis sociālo palīdzību, bet kura ienākumi konkrētajā situācijā vairs nav pietiekami, lai segtu apkures rēķinu, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.
“Tiesības saņemt šo pabalstu tiek noteiktas, individuāli izvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju (materiālā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam), ienākumus un mājokļa izdevumus, proti, vērtējot, vai mājsaimniecība ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem spēj segt izdevumus par mājokli. Lai saņemtu mājokļa pabalstu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ienākumus apliecinoši dokumenti un dokumenti, kas apliecina mājokļa izdevumus. Tomēr sākotnēji ieteicams vērsties sociālajā dienestā pēc konsultācijas, jo katra situācija ir individuāla,” skaidro Klimone.
Mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai tiek aprēķināts individuāli. Tas nozīmē, ka nav vienas konkrētas summas, ko varētu saņemt ikviens cilvēks, kurš vēršas pēc palīdzības. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar normatīvajos aktos noteikto koeficientu, un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, ņemot vērā arī normatīvajos aktos noteiktos mājokļa izdevumus.
Līdz ar to pabalsta apmēru ietekmē ne tikai pats apkures rēķins, bet arī tas, cik cilvēku ir mājsaimniecībā un kādi ir tās kopējie ienākumi. Tādēļ arī gadījumos, kad divām mājsaimniecībām apkures rēķins ir līdzīgs, saņemtais atbalsts var būt atšķirīgs. Svarīgi arī, ka mājokļa pabalsta aprēķinā var tikt ņemti vērā ne tikai izdevumi par siltumenerģiju, bet arī citi ar mājokli saistīti maksājumi. Tas nozīmē, ka sociālais dienests, izvērtējot cilvēka situāciju, skatās uz mājsaimniecības kopējiem mājokļa izdevumiem un tās iespējām tos segt.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Pmaj = (GMI1 + GMI2 × N) × KOEF + K – I
Pmaj – mājokļa pabalsta apmērs;
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā
KOEF – normatīvajos aktos noteiktais koeficients;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu, nepārsniedzot normatīvajos aktos vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto apmēru;
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
Nav jāgaida, līdz parāds jau uzkrājies
Ja cilvēks jau pirms apkures sezonas sākuma saprot, ka gaidāmos rēķinus, visticamāk, samaksāt nevarēs, Labklājības ministrija aicina neatlikt uz vēlāku laiku palīdzības meklēšanu: “Aicinām savlaicīgi interesēties par pieejamajiem atbalsta veidiem un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar pašvaldības sociālo dienestu”
Savukārt, ja apkures rēķins jau ir saņemts un kļūst skaidrs, ka tā apmaksai naudas nepietiek, arī šādā situācijā nevajadzētu gaidīt, līdz uzkrājas parāds.
“Šādā situācijā aicinām nekavējoties vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai speciālisti izvērtētu konkrēto situāciju un nepieciešamības gadījumā lemtu par mājokļa pabalsta vai cita sociālā atbalsta piešķiršanu,” norāda Klimone.
Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš nevar samaksāt rēķinus, pēc iespējas ātrāk būtu jāsazinās ar savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā iespējams saņemt mājokļa pabalstu.
Mājokļa pabalsts nav maz izmantots atbalsta veids – 2025. gadā to saņēma 60 179 cilvēki. Tas nozīmē, ka šāds atbalsts ik gadu ir nepieciešams desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuriem ar saviem ienākumiem nepietiek, lai pilnā apmērā segtu ar mājokli saistītos izdevumus.
