Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/Shamil Zhumatov/Pool Photo via AP

Krievija pielāgojas kara ekonomikai – oligarhiem un Putinam pietuvinātajiem kabatā ieslīd 11 miljardi dolāru 151

Krievijas oligarhi saņēma miljardiem dolāru dividendēs. Vismaz ducis uzņēmēju saņēma vairāk nekā 11,3 miljardus dolāru par 2023. gadu un šā gada pirmo ceturksni. Daudzi no viņiem ir cieši saistīti ar valsts prezidentu Vladimiru Putinu, un dažiem pat ir piemērotas Rietumu sankcijas, raksta aģentūra Bloomberg.

Reklāma
Reklāma
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 16
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Tiek atzīmēts, ka saraksta augšgalā bija galvenais akcionārs un bijušais naftas giganta “Lukoil” prezidents Vagits Aļekperovs. Dividendēs viņš saņēma aptuveni 186 miljardus rubļu (apmēram 2,11 miljardus dolāru). Oligarhs ir pakļauts sankcijām no Lielbritānijas un Austrālijas, taču līdz šim ir izvairījies no ASV un Eiropas Savienības soda.

Nākamās vietas ieņēma miljardieri Oleksijs Mordašovs no “Severstaļ” un Volodimirs Lisins no “Novolypetsk Metallurgical Combine” ar attiecīgi 148 miljardiem un 121 miljardu rubļu (1,68 miljardiem un 1,37 miljardiem dolāru) dividenžu ienākumiem. Mordašovam ir piemērotas ASV, Apvienotās Karalistes un ES sankcijas, savukārt Lisinam nav piemēroti nekādi nopietni ierobežojumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarakstā iekļauti arī Putina sabiedrotie miljardieri Genādijs Timčenko un Tetjana Ļitviņenko, kuri saņēma “PhosAgro” daļu, pirms viņas vīrs Volodimirs 2023. gadā nonāca ASV sankciju pakļautībā. Volodimirs Ļitviņenko ir Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektors, kur Putins doktora grādu ieguva 1997. gadā. Viņš bija arī prezidenta kampaņas vadītājs pilsētā trīs vēlēšanu laikā.

Pēc žurnālistu domām, ASV un tās sabiedrotie 2022. gadā ir noteikuši plašas sankcijas pret Krieviju, liekot daudziem uzņēmumiem neskaidrības dēļ apturēt dividenžu izmaksu. Šīs bažas nebija pamatotas, jo Krievijas ekonomika pamazām pielāgojās jaunajiem apstākļiem un eksportētāji atrada alternatīvus noieta tirgus.

Pēc krituma gada laikā pēc kara sākuma Krievijas ekonomika ir strauji atguvusies, valdībai tērējot lielus līdzekļus, lai paplašinātu aizsardzības nozari,

aizsargātu vietējos uzņēmumus no sankciju sekām un sniegtu sociālo atbalstu ģimenēm. Daudzi preču eksportētāji ir atsākuši maksāt dividendes pēc savu uzņēmumu pārstrukturēšanas un pārdošanas pārorientēšanas uz Ķīnas, Indijas un citu globālo dienvidu valstu tirgiem.

Taču Krievijas ekonomika var saskarties ar būtiskām problēmām gada otrajā pusē un 2025. gadā, par to raksta Bloomberg. Tas var mudināt valdību paaugstināt nodokļus. Uzņēmumi saskaras arī ar pieaugošām maksājumu grūtībām, kas var izraisīt rūpniecisko komponentu un patēriņa preču deficītu. Tas notiks pēc tam, kad ASV pastiprināja sekundāro sankciju draudus bankām valstīs, kuras Krievija uzskata par “draudzīgām”. ASV sankcijas Maskavas biržā pagājušajā mēnesī lika tai pārtraukt tirdzniecību ar dolāriem un eiro.

Vēl viena problēma, ar ko saskaras Krievijas magnāti, ir tas, kur ieguldīt dividendes pēc tam, kad sankcijas daudziem no viņiem lika pievērst uzmanību vietējam tirgum. Maijā privātie investori Maskavas fondu biržā ieguldīja 116,3 miljardus rubļu (1,32 miljardus dolāru), kas ir mēneša rekords 2024. gadā.

Reklāma
Reklāma

Ir vērts atzīmēt, ka dividendes ir daļa no peļņas, kas tiek izmaksāta korporatīvo tiesību īpašniekiem. Dividenžu saņemšana ir viena no svarīgākajām akcionāra vai uzņēmuma dalībnieka tiesībām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.