“Žurkas Rīgas daudzdzīvokļu namos (un ne tikai) ir tiešām šausmas!” Sieviete skumst, jo to dēļ zaudējusi savu suņuku
0
Kopš pērnā gada beigām Latvijā arvien aktuālāka kļuvusi leptospiroze – bīstama infekcijas slimība, ar kuru iespējams inficēties arī pavisam ikdienišķās situācijās. Par šīs slimības nopietnību liecina arī kādas lasītājas vēstule redakcijai, kurā viņa dalās ar personīgu un sāpīgu pieredzi.
Kā norādīts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, leptospiroze ir zoonoze jeb smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.
Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.
SPKC pārstāve Ilze Ūdre dalās aktuālajos leptospirozes datos: 2025. gadā bijuši 60 gadījumi, 2026. gadā no janvāra līdz martam – 11 gadījumi.
LA.LV lasītāja ir ar redakciju dalījusies bēdīgā stāstā par to, kā viņas mīlulis – mājdzīvnieks – mira šīs slimības dēļ. Viņa arī akcentē žurku esamību Rīgā.
“Pirms 2 nedēļām man nomira sunītis. Veterinārārsts apstiprināja nāves iemeslu – tā ir žurku slimība jeb leptospiroze. Suns pats nekur neiet, tikai pavadā ejam pastaigās, acīmredzot, to laikā kaut ko saošņāja un paņēma no zemes. Bet žurkas Rīgas daudzdzīvokļu namos (un ne tikai) ir tiešām šausmas! Paziņa stāstīja, ka dzird, kā tās rāpjas augšā pa šahtām. Sajūta, ka neviens īsti neapkaro. Arī pieturvietā esmu redzējusi skraidām žurkas,” raksta lasītāja.
Lai noskaidrotu aktuālo informāciju par žurkām galvaspilsētā, jautāju Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinatoram Mārtiņam Vilemsonam.
Nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis
M. Vilemsons informē: “Žurkas pamanāmākas kļūst ziemas sezonā, kad mazinās to dabiskā barība laukā, tādēļ tās meklē ēdienu pie konteineriem, ēdināšanas iestādēm, ēkām. Tāpat žurkas mēdz parādīties pilsētvidē, ja tās iztraucē, piemēram, būvdarbi.
Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.
Šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem. Žurkas ir bailīgi dzīvnieki un atklātībā iznāk tikai tad, ja pietrūkst barības vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā. Tāpēc arī žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas.
Ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Namu pārvaldniekiem jāpārliecinās, ka atkritumu konteineri nav pārkrauti, to vāki vienmēr ir aizvērti, atkritumi nav izbērti uz zemes un nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācijas pasākumi.
Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.
Savukārt pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem.
Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis.
Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos.
Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai apsaimniekotāja pienākums ir rūpēties par īpašuma un tam piegulošās teritorijas sakopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu
(RD 15.05.2024.saistošie noteikumi Nr. RD-24-270-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”).
Arī RD 29.11.2019. saistošie noteikumi Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” (25.3. punkts) nosaka prasību nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu konteineru novietnes. Kā arī SN 31.5. punkts nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, ja netiek veikta konteineru vietu uzturēšana (pieļauta atkritumu uzkrāšanās, kas veicina dažādu grauzēju rašanos) vai netiek veikta deratizācija, kad ir uzradušies grauzēji.”
