“Tas varētu būt lielākais ekonomiskais trieciens, kāds gadsimtā ir redzēts,” Kažociņš brīdina 0
Pasaules ekonomika var nonākt līdz šim nepieredzēta satricinājuma priekšā – tā uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors (2003-2013) Jānis Kažociņš, TV24 raidījumā “Dienas personība” norādot, ka pašreizējā spriedze Tuvajos Austrumos var radīt sekas, kuras būs jūtamas gadiem ilgi. Pat ja tuvākajā laikā izdotos panākt kādu izlīgumu starp ASV un Irāna, kā arī starp Izraēla un Hezbollah, ekonomiskās sekas neizzudīs.
Kažociņš uzsver, ka galvenā problēma ir energoresursu piegādes. Atjaunot naftas, gāzes un citu stratēģiski svarīgu resursu plūsmas nebūs iespējams īsā laikā. Kā spilgtu piemēru viņš min Katara, kas nodrošina apmēram piekto daļu pasaules šķidrinātās dabasgāzes. Pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai valstij var būt nepieciešami četri līdz pieci gadi, lai pilnībā atjaunotu ražošanas apjomus.
Tas nozīmē, ka energoresursu deficīts un augstas cenas var saglabāties ilgstoši, ietekmējot arī Eiropu un Latviju, kur tiek izmantota sašķidrinātā gāze.
Papildu spriedzi rada arī iespējamie tālāki militārie soļi. Ja, piemēram, Donalds Tramps turpinātu uzbrukumus Irānas enerģētikas infrastruktūrai, tas vēl vairāk saasinātu situāciju globālajos tirgos. Īpaši smagi tas skartu Āzijas valstis, kuras lielā mērā paļaujas uz šiem resursiem.
Par situācijas nopietnību liecina arī Sji Dzjiņpins publiskie izteikumi, kas diplomātijā ir netipiski asi. Viņš uzsvēris, ka Hormuza šaurumam jāpaliek atvērtam, kas ir kritiski svarīgi globālajai enerģijas piegādei. Tas nav pārsteidzoši, jo lielākā daļa Irānas naftas eksporta nonāk tieši Ķīna.
Kažociņš brīdina – pat ja militārā eskalācija mazināsies, ekonomiskās sekas būs ilgstošas un var kļūt par vienu no smagākajiem satricinājumiem mūsdienu vēsturē.
