Latvijā nav iespējams atrast darbu. Nu labi, tad varbūt meklēt Antarktīdā? Kāds vīrietis soctīklos raisījis interesantu diskusiju par darba meklējumiem otrpus pasaulei.
“”Facebook” šodien redzēju ka meklē darbiniekus Antarktīdā. Alga līdz 40 000 dolāru gadā. Nez, tur daudz cilvēku piesakās? Konkurence liela? Tur nav būts. Pingvīniem arī it kā nav ne vainas, noteikti sadraudzētos,” viņš raksta.
Uģis jautā: “Līdz 40 000 dolāriem gadā nav drusku izsmiekls? Vai es neiebraucu, kur plusi.” Cits norāda, ka “jāskatās, kāds darba apraksts un piedāvātās darba kojas. Maza alga, ņemot vērā, ka esi prom no civilizācijas tik ilgi. Pag, vispār nē – lielisks darbs introvertiem.”
Madara izrēķina, ka “Ja tie 40 000 dolāri gadā ir pirms nodokļiem, parēķinot Latvijas nodokļu sistēmā, sanāk mazliet vairāk par 2350 mēnesī uz rokas. Šaubos par milzīgu konkurenci.”
Vēl kāds komentētājs norāda, ka parasti šādās vakancēs tiek meklēti specifiski speciālisti. “Man vismaz likās, ka parasts cilvēks no sērijas “projektu vadītājs” tur nevar pieteikties.”
Inga gan precizē, ka “sludinājumā bija teikts, ka meklē arī tehnisko personālu, pavārus utt.”
Interneta lietotāji ir vislabākie detektīvi un atraduši šīs vakances.
Lūk, dažas no vakancēm un piedāvātie atalgojumi.
1. Pētniecības programmatūras inženieris (Research Software Engineer) – alga 46,444 dolāru gadā, tie varētu būt apmēram 53 500 eiro pirms nodokļiem.
2. Elektronikas inženieris Atalgojuma diapazons: AEP B1A – 31,183 dolāru gadā (pro rata, t.i., proporcionāli nostrādātajam laikam).
3. Lauksaimniecības tehnikas operators – Atalgojums: 0,224 – 31,183 dolāru gadā (pro rata, t.i., atkarībā no nostrādātā laika)
Ar visām vakancēm vari iepazīties bas.ac.uk/jobs/vacancies.
Plašāku diskusiju lasi zemāk.






Kurās nozarēs šogad gaidāms algas pieaugums? “Algas palielina visās nozarēs, runājot par ekonomikas lielo dalījumu jeb NACE pirmo līmeni, kur ir tādas nozares kā rūpniecība, tirdzniecība, transports u.t.t. Atsevišķos ceturkšņos var būt kritumi atsevišķās NACE otrā līmeņa nozarēs, kuru ir ap 100,” LA.LV skaidro ekonomists Pēteris Strautiņš norāda.
Atšķiras pieauguma temps. Domāju, ka ir interesantāk skatīties uz ilgākiem laika periodiem, jo atsevišķu gadu rezultāti var ievērojami atšķirties pārejošu faktoru dēļ. Ņemsim apaļu skaitli, teiksim, 10 gadi. Laikā no 2014. gada līdz 2024. gadam vidējās algas no ekonomikas pamatdalījuma nozarēm visstraujāk pieauga veselībā un sociālajā aprūpē – par 146%.
Šajā nozarē ienākumi strauji auga pandēmijas laikā, un darbiniekiem izdevās šo kāpumu nosargāt. Labi klājies profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares darbiniekiem (+138%) un izglītībā strādājošajiem (+129%). Ar lielu atrāvienu lēnākais algu kāpums bija finanšu pakalpojumos (+70%), bet transportā algas gandrīz precīzi divkāršojās, ļoti līdzīgi klājies arī enerģētiķiem. Cenas šajā periodā auga par 46%.
Aplūkojot nozaru sīkāko dalījumu, algas veterinārijā šajā periodā trīskāršojušās. Runājot par lielākām NACE otrā līmeņa nozarēm, pieaugums par 182% ir centrālo biroju darbībā, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās. Šajā jomā strādā daudz cilvēku, tā ir svarīga daļa t.s. balto apkaklīšu pakalpojumu eksportā, kas ir galvenais Rīgas ekonomikas virzītājs. No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujākais kāpums (177%) ir nozarē “citu transportlīdzekļu ražošana”, kas ietver arī nu jau gandrīz leģendāro Latvijas dronu industriju. Šie dati atspoguļo ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas un tehnoloģisko modernizāciju.
Kāda ir alga tavā nozarē? Padalies savā stāstā, rakstot man uz [email protected].



