LBTU ierīkota augstā līmenī renovēta un sakārtota patvertne. Šobrīd tā ir viena no labākajām Latvijā 0
Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes (MVZF) pagrabstāvā izveidota pilnībā aprīkota patvertne, kurā nepieciešamības gadījumā var patverties līdz 220 cilvēkiem. Patvertne izveidota pēc MVZF iniciatīvas, jo, kā norāda Dr.silv, LBTU finanšu prorektors, profesors Linards Sisenis, kurš ilgu laiku bijis arī MVZF dekāns; “Sākoties krievijas federācijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, aktualizējās jautājums par to cik gatavi šādām situācijām esam mēs paši.”
Patvertnes ierīkošanā un aprīkošanā ieguldīti vairāk kā 120 000 eiro, no kuriem 100 000 ir Zemkopības ministrijas (ZM) finansējums, pārējie teju 30 tūkstoši eiro – LBTU līdzekļi. Lūgts pastāstīt par to, kā LBTU radās iecere par patvertnes ierīkošanu, Linards Sisenis teic, zinot, ka zem toreizējās Meža, tagad Meža un vides zinātņu fakultātes ir patvertne, kas izveidota ēkas būvniecības laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, viņam, strādājot fakultātes dekāna amatā, jau 2022. – 2023. gadā radusies doma, ka šo patvertni vajadzētu atjaunot.
“Pirmais ar ko sākām bija telpu izvākšana, jo tās tika izmantotas kā noliktava. Tolaik arī lēnām sāku meklēt finansējumu telpu un inženierkomunikāciju renovācijai, jo vēsturiskā ventilācijas, kanalizācijas un ūdensapgādes sistēma nefunkcionēja vispār, savukārt elektroinstalācija bija novecojusi. Ar Zemkopības ministrijas atbalstu finansējums šim mērķim tika piešķirts 2024. gadā jau tika veikti projektēšanas un tālāk arī būvniecības darbi. Darbus pabeidzām 2025. gada nogalē, iekārtošanu šī gada sākumā.”
Savukārt ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš norāda, ka Zemkopības ministrijas iesaiste patvertnes ierīkošanā ir saistīta ar civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu LBTU un šie nav vienīgie pasākumi, kuros ZM līdzfinansējusi investīcijas izglītības infrastruktūras pielāgošanā civilās aizsardzības un studiju vides drošības prasībām.
Patvertnes aprīkojums un pieejamība
Lūgts pastāstīt sīkāk, kādēļ ZM lēma par atbalstu patvertnes ierīkošanai, Ģirts Krūmiņš teic, ka spēcīgs impulss bijis Ukrainā redzētais. “Kopš krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī daudzkārt esmu piedalījies daudzos autokonvojos uz Ukrainu, Ukrainas brīvības cīnītājiem piegādājot gan latviešu ziedoto autotransportu, gan citas karavīriem un civiliedzīvotājiem nepieciešamas mantas. Tāpēc man ir ļoti nozīmīga Latvijas gatavošanās iespējamajai krievijas agresijai vai cita veida provokācijām.
Kā zināms, viens no efektīviem civiliedzīvotāju glābšanas paņēmieniem gan karu, gan citu kataklizmu gadījumā ir drošas un pieejamas patvertnes. Tā kā Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā esošajās izglītības iestādēs strādā un studē liels iedzīvotāju skaits, Zemkopības ministrijai un man personīgi ir svarīgi ir šajās izglītības iestādēs sakārtot patvertņu jautājumu,” teic ZM valsts sekretārs.
“Patvertnē ir autonoma elektroapgāde, ventilācija un ūdens rezerves. LBTU MVZF pagrabstāva telpas ir par pirmā pilnībā aprīkotā bumbu patvertne Jelgavā, tās kopējā platība 164 kvadrātmetri. Patvertne paredzēta līdz pat 220 cilvēkiem – primāri universitātes studentiem un darbiniekiem, kā arī tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri ārkārtas situācijā atradīsies LBTU MVZF tuvumā. Patvertnē ir vairākas telpas, paredzot atsevišķu vietu arī māmiņām ar zīdaiņiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Patvertnei mēbeles sarūpētas gan no nozaru partneriem, gan no LBTU auditorijām. Patvertnē ir izbūvēta arī pazemes evakuācijas eja gadījumam, ja galvenās ieejas tiktu aizbērtas vai kā citādi kļūtu nelietojamas.
Savukārt tehniskajās telpās ir izvietots aprīkojums, kas paredzēts ārkārtas situācijām,” stāsta Ģirts Krūmiņš. “Šie 164 m2 ir patvertnes platība, vēl tai var pieskaitīt 25 m2 kas ir patvertnei piegulošs tehnoloģiskai koridors bez logiem. Tā kā ēka ir pilsētas centrā un tai blakus ir arī dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, tad to var izmantot ne tikai šajā ēka, bet arī blakus esošajos namos esošie iedzīvotāji. Ēkā ārpus darba laika un brīvdienās ir diennakts dežurants, līdz ar to, ja pienāks X stunda, tad varam nodrošināt patvertnes pieejamību 24/7 režīmā,” viņa teikto papildina Linards Sisenis.
Saliekamas mēbeles, higiēnas telpas un citas iespējas
“Patvertni projektējot būtiskākā problēma, ar ko saskārāmies, bija tā, ka projektētāji, izstrādājot projektu, vadījās no normatīviem, kas paredzēti dzīvojamo ēku un telpu projektiem – tātad telpām, kur cilvēki uzturas ilgstoši, līdz ar to pirmā projekta iterācija bija finansiāli nerealizējama,” pauž Linards Sisenis.
“Projektu pārstrādājot tika lūgts nodrošināt optimālu apgaismojumu, iespējas uzlādēt viedierīces, kā arī nodrošināt gaisa apmaiņu, tualetes un minimālās higiēnas iespējas, tādēļ ierīkotas divas klasiskas tualešu kabīnes, kā arī viena plašāka, kas piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot iespēju izmantot dušu. Patvertnē ir arī divi 750 l ūdens rezervuāri, segas, kā arī higiēnas preču minimums. Rezultātā izmaksas optimizējām uz pusi. Runājot par kosmētiku, pārkrāsojām griestus un sienas, lai telpas ir gaišas.
Nav noslēpums, ka nereti cilvēkiem kaitinošas šķiet zīdaiņu raudas, kā arī sabiedrības viedoklis par bērna zīdīšanu, citiem redzot, arī nav viennozīmīgs, tāpēc nelielu, atsevišķu telpu patvertnē iekārtojām tieši šim mērķim, iegādājoties arī zīdaiņu pārtīšanas galdu. Vēl viena neliela telpa ir paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kādu procedūru veikšanai, kas apkārtējiem nav jāredz.
Iekārtojot patvertni, izmantojām demontētos amfiteātra galdus, kas ir kombinēti kopā ar krēsliem. Galda daļu orientējot pie sienas aiz krēsla, nodrošinām to, ka cilvēkam, ir iespēja sev aiz muguras novietot personīgās mantas. Esot Ukrainā man personīgi nācās pabūt patvertnē gaisa trauksmes laikā, un pats ar to saskāros, ka mantas jātur klēpī, vai jānovieto uz grīdas zem krēsla.
Koncerns “Latvijas Finieris” patvertnei uzdāvināja saliekamos galdus un krēslus, ko var izmantot gan sēdēšanai, gan kombinējot vairākus kopā arī gulēšanai. Šīs mēbeles ir izgatavotas no saplākšņa un saliekamas bez instrumentiem un to var izdarīt jebkurš. Savukārt izjauktā veidā mēbeles ir ļoti kompaktas, turklāt vieglas un vienlaikus izturīgas.
Ģenerators, degvielas tvertne un ventilācijas agregāti atrodas pagrabtelpā ārpus patvertnes, līdz ar to nodrošināta gan ugunsdrošība, gan iekārtu radītais troksnis netraucē tiem, kas atrodas patvertnē, bīstamību nerada arī degvielas tvertne un izplūdes gāzes, kas rodas, darbojoties ģeneratoram.”
Nākotnē varētu izmantot studentu projektiem
Šī ir vienīga no retajām patvertnēm Latvijā, kas renovēta un sakārtota šādā līmenī. Vai ZM plāno atbalstīt vēl kādu patvertņu ierīkošanu vai iekārtošanu? Ģirta Krūmiņa atbilde vieš optimismu. Pēc viņa teiktā tā kā šī patvertne ir ar ierobežotu kapacitāti, ņemot vērā apstākli, ka LBTU studējošo skaits ir tuvu 4000 studentiem, lai attīstītu civilās aizsardzības infrastruktūru, ZM vērtēs turpmākās LBTU vajadzības. Patvertņu jautājums jāsakārto arī divās LBTU profesionālajās izglītības iestādēs – Bulduru tehnikumā un Malnavas koledžā. ZM valsts sekretārs arī norāda, ka ministrija jau ilgstoši atbalsta investīcijas LBTU studiju infrastruktūras uzlabošanā, līdzfinansējot gan ugunsdrošības, apsardzības, zibensaizsardzības sistēmās, gan ventilācijas sistēmu pilnveidē un jaunu izbūvē, ar mērķi nodrošināt studiju vides atbilstību visām mūsdienu sabiedrisko ēku prasībām. “Apzinoties LBTU studiju telpu intensīvo noslodzi un cilvēku lielo plūsmu, esam gandarīti par LBTU atbildīgo pieeju, ieinteresētību un pievērsto uzmanību studiju vides drošības vides augstskolā uzlabošanai.”
Arī Linards Sisenis akcentē, ka kopumā ZM izpratne par nepieciešamībām sabiedrības drošības nodrošināšanā ir ļoti augsta. “Pēdējo gadu laikā pateicoties tieši šim, papildus finansējumam universitātei ir bijusi iespēja sakārtot ugunsdrošības jautājumus, praktiski visus LBTU objektus aprīkojot gan ar automātiskajām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmām, gan ar nepieciešamo ugunsdrošības inventāru. Un, jāatzīst, tieši šīm sistēmām nostrādājot, dažus gadus atpakaļ izdevās izvairīties no potenciāli lielas ugunsnelaimes Jelgavas pilī, kā arī tikko, aprīļa pirmajās dienās 8. dienesta viesnīcā, kur aizdegās tvaiku nosūcējs”
Taujāts, kas ar šīm telpām notiks pēc tam, kad vajadzība pēc patvertnes zudīs, Linards Sisenis norāda uz Somijas pieredzi, kur katrai ēkai, kas pārsniedz 1200 kvadrātmetrus, jāizbūvē arī bumbu patvertne, tomēr neslēpj cerību, ka patvertnes izmantot nevajadzēs. “Nākotnē doma ir patvertni padarīt par funkcionāli izmantojamu, lai šīs telpas varētu izmantot studenti savām aktivitātēm. Vēsturiski telpas tika izmantotas tikai kā noliktavas, jo PSRS laikā izbūvētā ventilācija bija nepietiekama, lai šajās telpās uzturētos, turklāt tās nebija vizuāli pievilcīgas. Šobrīd, kad ir sakārtota gaisa apmaiņa un apgaismojums, telpu izmantošanas iespējas būtiski palielinās. Arī somu pieredze rāda, ka patvertņu izmantošana ikdienas vajadzībām nodrošina ne vien to, ka cilvēki gan zina, kur atrodas patvertne, gan iepazinuši pašu patvertni, līdz ar to ārkārtas situācijā atrašanās pazemē nerada papildus stresu un diskomfortu.”
