“Nedēļu pirms tam beidzu ēst…” Viena skolas tradīcija pieaugušajiem joprojām raisa rūgtas atmiņas 0
Vai atceraties to sajūtu, kad, sēžot skolas solā, zinājāt, ka tūlīt ieradīsies skolas medmāsiņa, lai pārbaudītu skolēnu galvas, kā arī nosvērtu un nomērītu? Ja, to lasot, jums tas nešķiet nekas īpašs, iespējams, jums patiešām ir ļoti paveicies. Daļai cilvēku šīs bērnības pārbaudes atmiņā palikušas ar lielu rūgtumu, kaunu un pat bailēm.
Sociālo mediju platformā “Threads” Madara dalījusies ar pieredzi, kas viņai joprojām palikusi atmiņā: “Šodien redzēju “TikTok”, kas atslēdza aizmirstu bērnības traumu – svēršanos skolā reizi gadā kopā ar visu klasi! Nedēļu pirms tam beidzu ēst, jo negribēju būt smagākā meitene klasē. Kāpēc vispār tas bija vajadzīgs?”
Arī Diānai skolas gadu atmiņās palikusi kāda īpaši nepatīkama pieredze: “Man šķiet apkaunojošais bija utu pārbaude klasē, sevišķi, kad lika piecelties klases biedrenei (manai draudzenei), ar tekstu pēc stundas atnāc uz manu kabinetu. Lieki piebilst ļaunos bērnus visā skolā.”
Savukārt kāda cita Madara atceras, ka viņas skolas gados pārbaudes bijušas vēl daudz nepatīkamākas: “Tie ir tikai ziediņi. Izbaudīju bērnību PSRS. Kad sadzen visas meitenes (klase 7-8) māsiņas kabinetā un liek visām līdz jostasvietai izģērbties, krūšturus ieskaitot. 9. klase, visām kopīgs ginekologa apmeklējums, kur arī sadzen pa 4-5 kopā kabinetā.”
Arī Agnesei šis tas ir iespiedies atmiņā: “Un bija arī tā, ka nolasa tos datus, lai katrs pieraksta savu. Man ar nepatika, jo biju caurbira un par tievu. Bet nu tajos laikos par emocionālo pusi reti kurš domāja.”
Par svēršanos klasesbiedru priekšā sāpīgas atmiņas saglabājušās arī Līgai: “Ak jel… tā bija katastrofa. Es arī biju smagākā klasē, ar lieko svaru un jau nedēļu iepriekš par to ļoti pārdzīvoju, jo kaut kā sanāca, ka mums diezgan laicīgi pateica, ka būs tā svēršanās… un tad visi stāv ap svariem un māsiņa skaļi nosauc to ciparu. Drausmīgi.”
Linda komentāru sadaļā atzīstas, ka tieši šī iemesla dēļ vēlāk saskārusies ar ēšanas traucējumiem.
Iveta savukārt atceras, ka svēršanās nebūt nebija vienīgā pārbaude, no kuras bērniem bija bail: “Svēra, mērīja augumu. Zobārsta pārbaude bija visdrausmīgākā procedūra, tas šausmīgais krēsls un tie koplietojamie instrumenti, fobija no bērnības.”
Vai šāda pieredze bērnu var ietekmēt arī vēlāk?
Lai gan viena nepatīkama pieredze pati par sevi nenozīmē, ka bērnam noteikti radīsies psiholoģiskas problēmas vai ēšanas traucējumi, pētījumu datos redzams, ka negatīva attieksme pret ķermeņa svaru un tā dēvētā svara stigmatizācija bērniem un pusaudžiem var būt saistīta ar sliktāku psihisko veselību.
2022. gadā publicētā sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē, kurā tika apkopoti 40 pētījumi par bērniem un pusaudžiem, konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp svara stigmatizāciju un sliktākiem garīgās veselības rādītājiem.
Speciālisti norāda, ka bērnam svara dēļ piedzīvota kaunināšana vai izsmiešana var būt saistīta ar zemāku pašvērtējumu, sliktāku ķermeņa tēlu, trauksmi, depresijas simptomiem, sociālu izolēšanos un neveselīgiem ēšanas paradumiem.
Turklāt pētījumu datos redzams, ka šāda pieredze var būt saistīta arī ar ēšanas traucējumu simptomiem. Vienā prospektīvā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 10 000 bērnu, svara dēļ piedzīvota diskriminācija bija saistīta ar lielāku anoreksijas, bulīmijas un pārēšanās traucējumu iespējamību vēlāk.
Arī pētījumā par sākumskolas vecuma bērniem konstatēts, ka svara stigmatizācijas pieredze meitenēm bija saistīta ar ierobežojošāku ēšanas uzvedību nākamajā gadā, turklāt šo saistību daļēji skaidroja neapmierinātība ar savu ķermeni.
Tāpēc būtiska nav tikai pati svēršanās, bet arī veids, kā bērnam tiek pasniegta informācija par viņa ķermeni. Amerikas Pediatrijas akadēmijas pārstāvji iesaka ar bērniem par svaru runāt bez kaunināšanas, vairāk uzmanības pievēršot veselīgiem paradumiem, nevis svaram vai diētām. Tāpat speciālisti aicina izvairīties no svara apspriešanas un izsmiešanas.
Un, iespējams, tieši tāpēc šī sociālajos tīklos aizsāktā diskusija daudziem pieaugušajiem atgādina nevis vienkārši par kārtējo skolas pārbaudi, bet par sajūtām, ko viņi toreiz, būdami bērni, nemaz nezināja, kā nosaukt.
