Foto: No Lande.lv personīgā arhīva

Kristīne Skaubīte-Preijure: Bioloģiskās saimniecības ilgtermiņā noteikti būs ieguvējas 8

Pandēmijas laiks ir nācis ar vērtīgām pārdomām. Gan par to, kā izturamies pret vidi sev apkārt, gan – kā rūpējamies par savu organismu, kas ir mūsu centrālās mājas. “Bioloģiskā lauksaimniecība, kur netiek izmantotas ķīmiski sintezētās vielas, ieņem ļoti būtisku vietu Latvijas tautsaimniecībā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Tā ir saimniekošana ar pievienoto vērtību, veidojot ap sevi zaļāku vidi un apgādājot iedzīvotājus ar kvalitatīvu un veselīgu pārtiku. Ņemot vērā, ka patērētāji arvien biežāk izvēlas tieši ekoloģiskus produktus, redzams, ka ilgtermiņā šai nozarei ir milzīgs potenciāls,” ar pārliecību saka Lande.lv klientu konsultante Kristīne Skaubīte-Preijure.

Par bioloģisko lauksaimniecību vēl parunāsim. Bet kā šobrīd kopumā sokas mūsu lauksaimniekiem? Vai šī gada karstā un sausā vasara ir atsājusi savus nospiedumus?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jā, šis gads izvērties pārsteigumiem bagāts. Ja vasaras sākums vēl šķita daudzsološs, tad vasaras beigas daudzus pārsteidza nesagatavotus, turklāt ne tajā patīkamākajā ziņā. Pašreizējie dati liecina, ka karstās un sausās vasaras dēļ graudu raža ir samazinājusies par 15 līdz 20%.

Tā kā graudi uz laukiem nokalta (nevis pilnvērtīgi nogatavojās), lauksaimnieku uztraukums par graudu atbilstību pārtikas kvalitātei un iespējamo graudu cenas samazinājumu ir visnotaļ saprotams. Graudi ir sīki, sarāvušies, izkaltuši, ar pazeminātu tilpummasu, kas tīri fiziski samazina potenciālās ražas daudzumu, tādējādi ietekmē arī graudu eksportu.

Taču tas nemaina to, ka nākamo sezonu vienalga sagaidām ar optimismu! Arī mēs, Lande.lv, apzinoties mūsdienu mainīgos un samērā neprognozējamos laikapstākļus, sadarbībā ar zemniekiem cenšamies būt ļoti pretimnākoši un saprotoši.

– Cik liela, jūsuprāt, ir lauksaimniecības nozares loma valsts tautsaimniecībā?

– Milzīga. Vaicāsiet – kāpēc? Jo, pirmkārt, lauku vides saglabāšana ļauj mums būt neatkarīgiem, nodrošināt sevi ar pašu izaudzētu veselīgu pārtiku savā valstī.

Otrkārt, ar lauksaimniecības nozares palīdzību gan Latvijā, gan Eiropā ar darbu tiek nodrošināti lauku iedzīvotāji, kas daļēji risina tādu problēmu kā pilsētu pārapdzīvotība.

Un, treškārt – ļoti lielu pienesumu tautsaimniecībā dod graudu eksports. Piemēram, no Latvijas kviešiem apmēram 85% tiek eksportēti uz trešajām pasaules valstīm, kur nav piemērotas vides graudkopjiem, bet iedzīvotāju skaits tāpat ir liels. Kā zināms, graudu patēriņš turpina augt visā pasaulē. Savukārt, precizējot par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) – 2020. gadā lauksaimniecības nozare sastādīja aptuveni 2,5% no IKP.

Ilustratīvs attēls
Foto: FREEPIK

Tā kā lauksaimniecība Latvijā, konkrētāk – graudu ražošana – vairāk vai mazāk ir orientēta tieši uz eksportu, izcelšanas vērts ir fakts, ka 2020. gadā tika sagaidīta rekordliela graudu raža, tādējādi eksporta līkne strauji kāpa uz augšu.

– Jā, neskatoties uz to, ka visu pasauli pārņēma Covid-19 pandēmija, pagājušogad tika iegūta mūsu valsts vēsturē lielākā graudu kopraža, 3,5 miljonu tonnu. Arī kopumā par graudu eksportu nevaram sūdzēties.

Reklāma
Reklāma

Lai gan svārstības ir manāmas, pēdējo desmit gadu laikā graudaugu un to produktu eksporta vērtība ir acīmredzami augusi. Atliek vien cerēt, ka laikapstākļi, salīdzinot ar šīs vasaras pieredzi, turpmāk būs graudaugus saudzējošāki, ļaujot tiem saglabāt nepieciešamo kvalitāti, jo graudu kvalitāte tomēr ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas nosaka graudu eksporta konkurētspēju jeb to, cik liels ir pieprasījums pēc Latvijas graudiem no citām valstīm.

Protams, runājot par graudu eksporta potenciālu, nozīme ir arī loģistikai, nodokļu sistēmai, valūtas kursam, ražībai, valsts finansējumam, graudu cenām u. tml.

– Finansējums lauksaimniecībai – kā zemnieki (sevišķi mazie lauksaimnieki) var saņemt finansiālo atbalstu savas saimniecības attīstībai?

– Finanšu jautājums ir vitāli svarīgs ikvienam zemniekam, neatkarīgi no pieredzes vai saimniecības lieluma. Cik zināms, lielāko atbalstu sniedz valsts un Eiropas Savienības (ES) fondi; tiek izstrādāti dažādi pasākumi zemnieku (arī pavisam jauno) atbalstam. Prasības ir stingras, bet nav neizpildāmas.

– Kuri ES nosacījumi sagādā vislielākās problēmas Latvijas lauksaimniekiem, un kādi ir varianti to risināt?

– Lielākās grūtības rodas tieši mazajām saimniecībām, jo ES ienākumu atbalstu lauksaimniekiem aprēķina galvenokārt pēc apsaimniekotajiem hektāriem. Tas nozīmē, ka mazajām saimniecībām tīri fiziski nav iespēju saņemt atbalstu nepieciešamajos apmēros (vai arī ir ļoti grūti konkurēt citu, lielāku saimniecību starpā), lai varētu augt un palielināt konkurētspēju.

Nereti tas noved līdz tam, ka mazie lauksaimnieki izvēlas savu darbību pārtraukt. Arī lielās bankas bieži vien atsaka mazajām saimniecībām finansējumu. Risinājums šādos gadījumos meklējams pie kāda no finanšu partneriem. Mēs, Lande.lv, piedāvājam draudzīgus nosacījumus un caurspīdīgus darījumus. Lielākā daļa klientu pie mums atgriežas, kas liecina par piedāvājuma aktualitāti un pieejamību.

Foto: Freepik.com

– Kāda jūsu ieskatā ir ilgtspējīga lauksaimniecība?

Bioloģiska lauksaimniecība, kas nodrošina ilgtspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu, vienlaikus saudzējot un samazinot kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, noteikti ir ilgtspējīga lauksaimniecība.

Nu jau kādu laiku Eiropā un citviet pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ekoloģijas jautājumiem. Arī aizvadītajā plānošanas periodā Eiropas Savienības piešķirtais finansējums 194 miljonu eiro apmērā ir bijis liels atbalsts vietējiem bio zemniekiem. Zināms, ka 2020. gada sākumā Latvijā tika uzskaitītas 4200 bioloģiskās saimniecības, kas sastāda gandrīz 15% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Ņemot vērā šos faktus un strauji augošo patērētāju interesi par veselīgu un kvalitatīvu pārtiku, domājam, ka ilgtermiņā bioloģiskās saimniecības noteikti būs ieguvējas.

– Vai zaļāka nākotne ir arī Lande.lv interesēs?

– Bez šaubām! Mēs cienām ilgtspējīgu saimniekošanu saskaņā ar dabu, tā arvien mazāk kaitējot ekosistēmai. Veselīga vide un veselīgs uzturs tomēr ir mūsu nākotnes pamats! Arī, sadarbojoties ar ārzemju investoriem, redzam lielu vēlmi investēt tieši bioloģiskajās lauksaimniecībās jeb zaļākā nākotnē.

Foto: Freepik.com

– Kāda ir jūsu (Lande.lv) kā ilgtermiņa finanšu partnera galvenā filosofija, sadarbojoties ar zemnieku saimniecībām?

– Mūsu galvenais mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu ilgtspējīgām saimniekošanas iespējām ikvienam Latvijas lauksaimniekam. Mēs esam:

  • par finansiālu atbalstu jaunu lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmēju ienākšanai lauku apvidos;
  • par inovatīvu, lauksaimniekiem pieejamu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu lauksaimnieciskajā ražošanā;
  • par lauku uzņēmējdarbības un iedzīvotāju vidusslāņa palielināšanu.

Finansējumu sniedzam maksimāli ātrā laikā, kas zemniekiem nereti ir vitāli svarīgi, piemēram, ja pēkšņi saplīst tehnika, bet kulšanas darbi nevar gaidīt. Tāpat sniedzam ne tikai finansiālu, bet arī informatīvu atbalstu, – mūsu komandā ir gan kompetenti juristi, gan citi zinoši sadarbības partneri, kas vajadzības gadījumā sniedz bezmaksas konsultācijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.