“Krīzes nav vienādas, tāpēc ir grūti sagatavoties nākamajai.” Godmanis par sarežģīto krīzes vadības procesu 69
Tiek nošķirti divi dažādi jēdzieni – krīzes menedžements jeb vadība un risku vadība. Kas tie ir un kā tie atšķiras? Bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis TV24 raidījumā “Kārtības rullis” norāda uz būtisko secībā: “Visiem spēkiem ir jāmēģina vadīt riskus, jo tad, ja tos riskus neizdodas vadīt, notiek krīzes vadība, kas ir daudz dārgāka un nepatīkamāka.”
Viņš uzsver arī to, ka krīzes nav vienādas, tāpēc ir samērā grūti sagatavoties nākamajai.
Godmanis akcentē galveno problēmu: “Kāpēc cilvēki neuzkrāj informāciju, nemācās, nepieraksta un nedokumentē to, kas būtu jādara, kad bija slikti, lai nodotu to nākamajām paaudzēm, pieņemsim, nākamajai valdībai?”
Tam savukārt ir vairāki iemesli: (1) Cilvēki nav altruistiski un nav gatavi strādāt lieku laiku, (2) Tas nedod nekādu papildus peļnu vai ienesumu – efekts nav uzreiz, (3) Tajā brīdī jau pienākusi cita krīze, tāpēc tam vairs neatliek laika.
Tajā pašā laikā Godmanis piemin vēl kādu niansi, kas Latviju padara daudz ievainojamāku:
“Tādai mazai valstij kā Latvijai, kurai ekonomika ir pāri pār robežām – eksports, imports sastāda milzīgu daudzumu no kopējās ekonomikas, un iekšējais tirgus nav liels -, jebkuras krīzes, kuras nāk no ārpuses, kas mums praktiski arī visas nāk no ārpuses, sit daudz smagāk nekā lielām valstīm. Tas ir mūsu liktenis.”
