Kulbergs: “Ko valsts dara? Latvijas valsts ir tipiskākais patēriņa kredīta ņēmējs! Mēs aizņemamies katru gadu divus miljardus, lai .. apēstu!”
0
“Ko valsts dara? Latvijas valsts ir tipiskākais patēriņa kredīta ņēmējs! Mēs aizņemamies katru gadu divus miljardus, lai .. apēstu! Mēs kā valsts neieguldām attīstībā, mēs nepiesaistām investorus, mēs visu darām tikai, lai.. savilktu galus ar mūsu valsts budžetu, kurš nav uz attīstību vērsts,” – tā TV24 raidījumā Uzmanības centrā ekonomika pauž Saeimas deputāts (AS) Andris Kulbergs, komentējot jautājumu par mērķiem, kāpēc uzņēmēji un privātpersonas Latvijā biežāk ņem kredītus.
Raidījumā Uzmanības centrā ekonomika pieaicinātie eksperti šonedēļ vērtē kreditēšanas tendeces Latvijā – cik lielā mērā uzņēmumu un privātpersonu šobrīd ņemtie kredīti kalpo Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Galvenie jautājumi: kredīti kļūst lētāki, bet vai arī pieejamāki, vai kreditēšanas pieaugums atbilst valsts izaugsmes vajadzībām, vai, atceroties savulaik piedzīvoto, būtu jāveicina fiksēto % likmju hipotekārajiem kredītiem piemērošana?
AS “Rietumu banka” valdes loceklis Sandris Straume atzīst: “ šobrīd ir grūti laiki, ekonomikā – stagnācija. Nevar vairs tā, kā bija “treknajos gados” pirms pārdesmit gadiem pirms dižķibeles, kad, kā mēs atceramies, katrs otrais gribēja būt uzņēmējs – varēja ieķīlāt savu Pļavnieku dzīvoklīti, paņemt kredītu, nopirkt citu tādu pašu un cerēt, ka tas pēc pāris gadiem būs divreiz vērtīgāks, to varēs pārdot un būs “baigais bizness”. Un arī uzņēmēji darīja līdzīgi – bija ļoti daudzi tā saucamie parcelētāji, kuri paņēma kredītu, lai nopirktu zemes gabalu, tad to sadalīja sīkākos gabaliņos un notirgoja privātmāju celtniecībai.” Viņš arī pauž, ka tagad tāds primitīvais bizness vairs nav iespējams, kredīti tiek piešķirti vien tādiem uzņēmumiem un tādiem projektiem, kuri ir ilgtspējīgi, kuri nesīs lielāku pievienoto vērtību.
Latvijas Nekustamo Īpašumu Darījumu asociācijas LANĪDA un “Immostate” valdes loceklis Vestards Rozenbergs aktualizē problēmu, ka no vienas puses ir tā, ka bankas virza kredītu piedāvājumu, taču, tas “skaistuma konkurss” tagad ir daudz striktāks, tāpēc viena daļa kredītu ņēmēju nekvalificējas. “Dēļ nesamērīgām AML prasībām mēs Latvijas bankām esam zaudējuši daļu klientu, kuri ir migrējuši uz dažādām maksājumu platformām ar Lietuva, Lielbritānijas vai citu valstu licencēm. Un tas attiecas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem.”
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
