Ieviest stingrākus sodus? Vai varbūt tieši otrādi? Eksperti spriež, kas veicinātu nodokļu maksāšanu
0
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2024. gadā bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas samazinājās par 1,5 procentpunktiem, salīdzinot ar gadu iepriekš. 2024. gadā ēnu ekonomikas samazinājums ir vērojams arī Lietuvā – 24,7% no IKP. Igaunijā 2024. gadā ēnu ekonomika ir palielinājusies līdz 19,5% no IKP. Tā liecina jaunākie Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” dati.
Kāds pamats šādām izmaiņām? Proti, vai ēnu ekonomika mazinās valsts politikas ietekmē? Vai iespējams pilnībā apkarot aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente? Un vai budžeta tēriņi ir nodokļu nomaksu motivējoši? Tie bija galvenie jautājumi uz kuriem atbildes centāmies rast TV24 raidījumā Uzmanības centrā ekonomika.
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Vadībzinātnes un biznesa nodaļas asociētā profesore Olga Bogdanova, kura iepriekš bijusi Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece ēnu ekonomikas jautājumos, atzīst: lai ko valsts darītu, jebkurā gadījumā kaut kāda daļa ēnu ekonomikas vienmēr pastāvēs. Zinātnieki piefiksējuši korelāciju – jo sliktāks valstī ir dzīves līmenis, jo augstāks ir risks ēnu ekonomikai. Kāpēc? Jo, kad cilvēkam pietrūkst naudas nopirkt ēdienu vai kādas pirmās nepieciešamības lietas, īpaši, domājot par bērniem, tad vienmēr cilvēks izvēlēsies to, kas ir īstermiņā svarīgāks. Proti, jo nabadzīgāka sabiedrība, jo vairāk tendēta taupīt, tostarp uz nodokļu nomaksas rēķina.
Vai tas nozīmē, ka ēnu ekonomikas līmeni Latvijā var pamatot ar sabiedrības vairuma nabadzību? Ne tikai. Kā norāda profesore, IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems, salīdzinot ar citām valstīm. Zemāks par vidējo Eiropas savienībā. Tajā pašā laikā ēnu ekonomikas līmenis mums ne tik ievērojami pārsniedz vidējo ES ēnu ekonomikas līmeni. Tas liecina par to, ka kopumā mūsu valsts ir disciplinētāka nekā lielākoties citas ES valstis. Bet tas nenozīmē, ka situācija būtu laba.
Ko var darīt, lai situācija šajā ziņā būtu labāka? Ieviest stingrākus sodus? Vai varbūt tieši otrādi – radīt apstākļus, lai būtu motivācija gūt legālus ienākumus?
Olga Bogdanova norāda – cīņā pret ēnu ekonomiku nedrīkst aiziet pārāk tālu ar administratīvo slogu. “Mēs varam likt daudzus ierobežojumus, bet … pirmām kārtām, uzņēmēji ir radoši – tie, kas negrib maksāt nodokļus, vienalga meklēs iespēju kā nemaksāt. Drīzāk ir jācenšas veidot tādus nosacījumus, kad uzņēmumiem ir lētāk visu izdarīt kārtīgi nekā apiet likumu.”
Kā atzīst Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Jana Salmiņa, šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pakāpeniski atsakās no represīvām metodēm: “Viss aizsākās ar metodēm, kuras visi uzskatīja par lielām pātagām, – sodīšana, stingri kontroles mehānismi. Pēc tam sāka šo pieeju mainīt uz sadarbošanos. Ne velti VID veicam reformu un daļēji to, kas attiecas uz tiesībsargājošās institūcijas darbu, esam nodevuši KNAB kompetencē, un arī Finanšu policija tiek izdalīta no VID. Pēc būtības esam gājuši ceļu, kur tās pātagas ir pēc iespējas mazāk, un pēc iespējas vairāk meklējam risinājumus, kas ir draudzīgāki klasiskajam uzņēmējam un darba ņēmējam.”
Taču ko darīt tad, ja nodokļu maksātājs ir apzinīgs un labprāt maksātu nodokļus, bet zaudē motivāciju, redzot nelietderīgos budžeta naudas tēriņus un noslēpumainību ap to?
Kādreizējais ministrs un Saeimas deputāts, šobrīd Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs un Ministru prezidentes padomnieks ES fondu jautājumos Ints Dālderis pauž: “Vēl būdams Saeimas deputāts, iesniedzu vairākus priekšlikumus, panācām, ka Saeima nobalso par to, ka amatpersonu atlīdzības tiek publicētas regulāri.
Manuprāt, tās ir pilnīgi leģitīmas tiesības nodokļu maksātājiem zināt, cik kurš no budžeta naudas saņem!”
Pēdējā laikā gan no Tiesībsarga biroja un datu inspekcijas izskan, ka prasība ir pārspīlēta, aizskarot personu tiesības, tāpēc esot jāsamazina šīs informācijas pieejamība. Saeimā tiek gatavotas attiecīgas likuma izmaiņas. “Bet tas noteikti neveicinās vēlmi maksāt nodokļus! Es tiešām varu par sevi teikt – jau tuvu 20 gadiem aizpildu amatpersonas deklarāciju, viss redzams, ko es saņemu, kas man pieder. Man tas nav radījis absolūti nekādu problēmu, es nejūtos, ka es būtu tiesiski aizskarts! Ja esmu saņēmis atlīdzību no nodokļu maksātājiem, tad man par to ir jābūt gatavam arī atbildēt nevis vienkārši slēpties aiz, manuprāt, diezgan izdomātiem iemesliem, ka tas manas personas tiesības skar. Ja grib, lai neaizskar personas tiesības, tad, lūdzu, strādā privātā sektorā,” – tā Ints Dālderis.
Lai uzzinātu vairāk par šo tēmu, skatieties TV24 raidījumu Uzmanības centrā ekonomika.
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
