Vēlēšanas nāk un iet, bet lielais jautājums paliek – kā uzlabot ekonomisko situāciju Latvijā? TV24 meklē risinājumu
0
Vēlēšanas nāk un iet, bet lielais jautājums paliek – kā uzlabot ekonomisko situāciju Latvijā, lai celtu sabiedrības dzīves līmeni, uzlabotu demogrāfisko situāciju utt. Viena no senām receptēm ir piesaistīt ārvalstu investīcijas, kas nodrošina darbavietas, vairo eksporta potenciālu, palielina nodokļu ieņēmumus budžetā. Vai Latvija ir konkurētspējīga reģionā investoru piesaistē? Vai ārvalstu investori izvēlas Latviju kā stabilu ilgtermiņa bāzi? Proti, vai investīcijas Latvijā ir pietiekami noturīgas pret pārcelšanu uz citām valstīm? Vai ārvalstu investori palielina arī vietējo uzņēmumu konkurētspēju? Šie ir galvenie jautājumi, ko raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” uzdevām amatpersonām un ekspertiem.
Apzinot ārvalstu investīciju aktivitāti un investoru attieksmi Eiropā, EY eksperti ikgadējā Eiropas investīciju piesaistes pētījumā “European Attractiveness Survey 2025” konstatējuši, ka pērn Latvijā uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad reģistrēja 22 jaunu projektu uzsākšanu. Jaunie ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darbavietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā. Pētījums liecina, ka pērn Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā starp Baltijas valstīm – Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darbavietas, bet Igaunijā uzsākti 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darbavietas.
EY Baltijas Stratēģijas un Darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols raidījumā pauda, ka viens no galvenajiem iemesliem tam, ka investīciju piesaistes ziņā Latvijai pērn veicies labāk nekā Lietuvai un Igaunijai, ir beidzot pieņemtais stratēģiskais lēmums piesaistīt investīcijas. “Nav noslēpums, ka ekonomikā kapitāla nepietiek. Tendence, ka valsts ir definējusi prioritāti piesaistīt investīcijas, jau ir labs signāls, jo iepriekšējos gados un desmitgadēs mēs redzējām, ka valsts ne īpaši gribēja piesaistīt investīcijas. Tagad tā ir prioritāte, pie tā tiek strādāts. Jā, strādāt var, protams, ar daudz labākiem rezultātiem, vēl vairāk un vēl ātrāk, bet, ņemot vērā kopējo noskaņojumu, ģeopolitisko fonu utt., šis ir izcils rezultāts notikušajos un pieteiktajos investīciju projektos.”
Krols kā ļoti svarīgu faktoru akcentē arī to, ka nav daudz to investoru, kuri pārcēlušies uz citām valstīm pēdējos divos trijos gados kopš mums kaimiņos esošās Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. “Mēs zinām, ka daudzi investori ir izvērtējuši savus plānus un savu klātbūtni šeit, bet viņi nav aizmukuši. Ir zināma rotācija notikusi ārvalstu investoru lokā, bet tā ir pilnīgi normāla parādība, ka finanšu nozares investori norotē savas investīcijas ik pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. Un katrā laika periodā katram aktīvam ir savs labākais īpašnieks.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: mēs esam uzņēmuši pareizu kursu, bet tagad svarīgi nepārtraukti domāt, lai biznesa vide ir konkurētspējīga. Tas tātad ir politiķu un ierēdniecības uzdevums darīt visu, lai mums ir šie, tā teikt, pārdošanas argumenti. Un otra lieta – lai turpinās aktīva investoru piesaiste, turklāt te liela loma ne tikai LIAA, bet arī pašvaldībām. Viņš piekrīt, ka liela problēma ir tā, ka pašvaldības nav tieši motivētas piesaistīt investīcijas, veicināt jaunu darba vietu veidošanos, jo pamatienākumus budžetā gūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. “Diemžēl tā ir sistēmiskā nepilnība par kuru runājam jau ilgāku laiku. Es ceru, ka pienāks diena, kad politiķi sapratīs, ka ir nepieciešams ar nodokļiem motivēt pašvaldības, lai ir tiešs labums no investīcijas. Uzņēmumu ienākumu nodokli pēc LTRK ieskata vajadzētu pārdalīt arī pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums atrodas, un iedzīvotāju ienākuma nodokli iedot arī pēc darbavietas. Jo ļoti daudzi dzīvo vienā apdzīvotā vietā, strādā citā, bet patērē infrastruktūru abās. Ja šo ieviestu, pašvaldības gan būtu naskākas uz investīciju piesaisti un kas ne mazāk svarīgi – arī ikdienā nebaidītu prom investorus.”
Situācijas uzlabošanos investoru piesaistes jomā Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits skaidro ar pērn veikto LIAA reorganizāciju, tajā trīskāršojot personālu, kura uzdevums ir apkalpot investīciju projektus. Bet jāskatās kompleksāk – viens ir piesaistīt investorus, panākt, ka tiek pieņemts to lēmums, bet ne mazāk svarīga ir pārējo valsts institūciju un pašvaldību attieksme un serviss projekta uzsākšanas un uzsākšanas gaitā. Tas skar, piemēram, būvatļaujas. Servisam jābūt tādam, lai investori jūt, ka te ir gaidīti. Kādi investori Latvijā visvairāk gaidīti? “Mūsu interese ir, lai maksimāli daudz tiek veiktas kapitālās jeb cietās investīcijas. Jo tu vairāk esi cietās investīcijas ielicis, jo sarežģītāk aiziet,” pauda Raivis Bremšmits.
Lai uzzinātu vairāk par šo tēmu, skatieties TV24 raidījumu Uzmanības centrā ekonomika.
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
