Kur paliek samaksātie 10 centi, ja depozīta iepakojums netiek atgriezts sistēmā? 0
Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām rodas jautājums, kas notiek ar depozīta maksu par iepakojumiem, kuri sistēmā netiek atgriezti, un vai sistēmas operators no tā gūst peļņu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi pieņēmumi, depozīta sistēmas darbību nodrošina caurskatāms un ilgtspējīgs finanšu modelis. Tā pamatā ir bezpeļņas princips, kas nozīmē, ka visi sistēmā pieejamie līdzekļi nodrošina tās ikdienas darbību un tiek reinvestēti jaunos risinājumos, kas padara sistēmu ērtāku un efektīvāku.
Depozīta sistēmas darbību nodrošina trīs galvenie ieņēmumu avoti. Pirmkārt, sistēmu finansē dzērienu ražotāju un importētāju dalības maksas par katru tirgū laisto depozīta iepakojumu. Otrkārt, ieņēmumi par savākto un pārstrādei nodoto materiālu. Treškārt, finansējumu papildina depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kurus iedzīvotāji nav atgriezuši taromātos. Šie finansējuma avoti nodrošina depozīta sistēmas ikdienas darbību un attīstību, sedzot izmaksas par tukšā iepakojuma pieņemšanu, loģistiku, šķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.
“Nereti cilvēki uzskata, ka depozīta sistēma pelna no iepakojumiem, kas netiek nodoti. Patiesībā sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa, un visi finanšu līdzekļi tiek izmantoti tās darbības nodrošināšanai un attīstībai. Ja vienā gadā veidojas finanšu pārpalikums, tas netiek izmaksāts dividendēs – līdzekļi nodrošina sistēmas darbību un tiek ieguldīti tās attīstībā nākamajā gadā, lai tā kļūtu vēl ērtāka, efektīvāka un pieejamāka iedzīvotājiem,” skaidro SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” finanšu direktore Diāna Imaka.
Būtisku daļu no ieņēmumiem (ap 40 %) operators izmaksā tirgotājiem kā atlīdzību par iepakojuma pieņemšanas nodrošināšanu un depozīta punktu ikdienas uzturēšanu. Sistēmā paliekošie līdzekļi tiek izmantoti arī tās attīstībai, tostarp ieviešot jaunus risinājumus, piemēram, izveidojot Baltijā jaudīgāko depozīta iepakojumu pieņemšanas punktu – “Dižtaromātu” Mežciemā. Vienlaikus tiek veikti ieguldījumi arī šķirošanas centra aprīkojuma modernizācijā, loģistikas procesu pilnveidē un IT sistēmu attīstībā.
“Mūsu uzdevums nav gūt peļņu, bet nodrošināt, lai katrs depozīta iepakojums pēc iespējas efektīvāk nonāktu pārstrādē. Vienlaikus mēs nepārtraukti pilnveidojam depozīta sistēmu, lai tā kļūtu arvien ērtāka un pieejamāka iedzīvotājiem, tāpēc regulāri ieguldām infrastruktūrā un meklējam risinājumus, kas padara iepakojuma nodošanu vienkāršāku,” uzsver D. Imaka.
Depozīta sistēma Latvijā ir veidota kā ražotāju paplašinātās atbildības sistēma. Tas nozīmē, ka paši dzērienu ražotāji un importētāji finansē sistēmas darbību, maksājot dalības maksu par katru tirgū laisto vienību. Savukārt “Depozīta Iepakojuma Operators” atbild par sistēmas ikdienas darbību, sākot no iepakojuma savākšanas un loģistikas līdz tā sagatavošanai otrreizējai pārstrādei. Šāds modelis garantē ilgtspējīgu sistēmas izaugsmi nākotnē, vienlaikus sekmējot tīrāku vidi un iepakojuma pārstrādi vai atgriešanu apritē.
Par “Depozīta punkts”:
Depozīta sistēma ir praktisks solis ceļā uz tīrāku Latviju gan mums, gan nākamajām paaudzēm, un tā palīdz virzīt dzērienu ražotāju, tirgotāju un sabiedrības rīcību klimatam draudzīgā virzienā, vienlaikus sniedzot iespēju pilnvērtīgi apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumus. Ieviešot ilgtspējīgu, mūsdienīgu un ērtu dzērienu iepakojumu šķirošanas un pārstrādes sistēmu, mums ir iespēja nostiprināt videi draudzīgus paradumus sabiedrības ikdienā un padarīt mūsu valsti sakoptāku un tīrāku. Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji. Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
