“Kurš samaksā par to, ko mājās gardu muti apēdat?” Kasiere Irina liek aizdomāties par ēnas pusi veikalos
0
Veikals, šķiet, ir tā vieta, kur iegriežamies ļoti bieži, jo bez ēdiena neiztikt. Katrs dodas uz tuvāko vai lētāko veikalu, taču, neatkarīgi no veikala, var rasties situācija, kad dažādu iemeslu dēļ kasē rodas iztrūkums. Vienlaikus ir arī cilvēki, kuri netīšām vai varbūt arī ļaunprātīgi aiziet, nesamaksājuši pie pašapkalpošanās kases.
Arī mūsu lasītāja Irina, kura strādā par pārdevēju, aktualizē šo tēmu.
Irina raksta: “Strādāju veikalā. Ļoti daudz pircēju domā, ka, uzmetot karti un dzirdot niecīgu pīkstienu, var pagriezties un doties prom. Un kā jūs domājat, kurš samaksā par to, ko mājās gardu muti apēdat? Kasieres apmaksā – un labākajā gadījumā vienas dienas apmērā. Un mājās – tukšs ledusskapis. Kādu attieksmi gaidāt? Paši pārliecinieties, ka maksājums noticis. Pāris sekundes – paskatieties ekrānā. Nedēļu viena aizmirsusi par neapmaksātu pirkumu, neatrod laiku. Zagle, un viss.”
Kā šādos gadījumos rīkojas veikali? Jautāju “Rimi”, “Maxima”, “Lidl” un “top!” veikala pārstāvjiem.
Nebūtisku iztrūkumu “Rimi” sedz uzņēmums
Everita Bičkova, Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja skaidro: “Tāpat kā citi mazumtirgotāji, arī Rimi salīdzina kases bilanci un gadījumos, ja kasē tiek fiksēts iztrūkums, vadoties pēc uzņēmuma iekšējiem noteikumiem, summu sedz vai nu uzņēmums vai kasieris. Tiek ņemti vērā arī drošības aspekti – nebūtisku summu gadījumos iztrūkumu sedz uzņēmums, savukārt pārējos katrs gadījums tiek izskatīts individuāli. Lai samazinātu kļūdu iespējamību norēķinos, Rimi kases sistēmas ir pielāgotas kasieru darba atvieglošanai, piemēram, kasierim nav jārēķina, cik naudas jāizdod, jo sistēma piedāvā ievadīt summu, ko skaidrā naudā dod pircējs, attiecīgi izrēķinot atlikumu, kas kasierim jāizdod.
Gadījumos, kad pircējs izmantojis pašapkalpošanās kasi un reģistrējis savu Mans Rimi karti, taču aizgājis, paņemot pirkumu un neveicot apmaksu, pēc video arhīva izskatīšanas un klienta identificēšanas sazināmies ar klientu un aicinām atgriezties veikalā, lai veiktu apmaksu. Apmēram 90 % gadījumu šāda pieeja strādā un pircēji godprātīgi atgriežas veikalā, lai norēķinātos par neapmaksāto pirkumu. Savukārt, ja pircēju nav iespējams identificēt, zaudējumus sedz uzņēmums, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Jāuzsver gan, ka pēdējo gadu laikā esam redzējuši ievērojamu progresu pašapkalpošanās kasu zonas uzraudzībā, ko lielā mērā veicina mākslīgā intelekta attīstība, kā arī regulāras darbinieku apmācības.”
“Lidl” iztrūkumu no darbiniekiem nepieprasa
“Lidl” pārstāve Klinta Mežapuķe pauž: “Ja rodas situācija, ka kasē izveidojas skaidras naudas nesakritība, iztrūkums netiek pieprasīts no veikala darbiniekiem. Mēs izskatām iztrūkumu gadījumus un pārrunājam tos ar kolēģiem.
“Lidl” veikalos, lai izietu no pašapkalpošanās kasu zonas, ir speciāli drošības vārtiņi, pie kuriem ir jānoskenē pirkuma čeks. Līdz ar to tādu gadījumu, kad pircējs aiziet nesamaksājis, ir ļoti reti. Ja tomēr tā ir noticis, zaudējumus sedz uzņēmums. Mums ir vēl citi dažādi drošības mehānismi, lai šādas situācijas novērstu.”
“Maxima” kasieris uzņemas materiālo atbildību par darbu kasē
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidro: ““Maxima” veikalus ik dienu apmeklē vairāk nekā 250 tūkstoši klientu, tāpēc rūpējamies, lai nodrošinātu gan klientu iecienītākos produktus par zemām cenām, gan mūsdienīgu veikalu vidi un ērtu iepirkšanās pieredzi.
Klientu ērtībām, “Maxima” veikalos iespējams norēķināties par pirkumiem gan tradicionālajās kasēs, gan arī pašapkalpošanās kasēs. Ņemot vērā lielo klientu plūsmu, atsevišķos gadījumos var rasties situācijas, kad kasē tiek konstatēts iztrūkums vai klients aiziet no pašapkalpošanās kases, nenorēķinoties par pirkumu. Pēc mūsu novērojumiem šādas situācijas rodas ļoti reti.
“Maxima Latvija” noteikumi paredz, ka kasieris uzņemas materiālo atbildību par darbu kasē, tomēr katru šādu gadījumu izvērtējam individuāli, jo īpaši situācijas, kad klients aiziet nesamaksājis no pašapkalpošanās kasēm.
Jāatzīmē, ka “Maxima” regulāri meklē veidus darba procesu efektīvitātes uzlabošanai un rūpējas par darbinieku labklājību ilgtermiņā – palielinot algu fondu, nodrošinot plašu labumu grozu – apmācības, veselības apdrošināšanu, bezmaksas ēdināšanu veikalu un loģistikas centru darbiniekiem, kā arī citus papildu labumus.”
Veikalu tīklā “top!” darbojas Partnerības princips
Mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte stāsta: “Veikalu tīkls top! darbojas pēc Partnerības principa, un katram partnerim ir individuālas vadlīnijas par to, kā rīkoties, ja kasē ir radies iztrūkums vai, ja pircējs aiziet nesamaksājis no pašapkalpošanās kases. Tas atrunāts uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos, ievērojot darba likumā noteiktās prasības.
Savukārt, runājot par pašapkalpošanās kasēm, gadījumi kad pircējs aiziet nesamaksājis, ir reti, jo pašapkalpošanās kasēs ir ieviesti mūsdienīgi tehnoloģiskie un mākslīgā intelekta risinājumi, kas kontrolē iepirkšanās procesu un palīdz savlaicīgi konstatēt jebkādas neatbilstības, savukārt, kasieri pastāvīgi seko līdzi pircēju darbībām un nepieciešamības gadījumā iesaistās, lai nodrošinātu, ka pircējs noskenē visas preces un veic apmaksu.”
Kam būtu jāsedz iztrūkums kasē?
