Vēzis 0
Zodiaka saimē visneievērojamākais zvaigznājs. Ēģiptieši to dēvēja par Skarabeju (vabole, kuru ēģiptieši uzskatīja par kukaiņu valstības valdnieku, par Mūžīgās Dzīves simbolu). Vēža zīme saistīta ar vasaras saulgriežiem. Izejot cauri zvaigznājam, Saule, pamazām saīsinot dienas, it kā sāk virzīties “atpakaļgaitā” uz rudens un ziemas mājām. Bet grieķu mīts vēsta, ka vēzis esot iekniebis Hēraklam kājā tieši tai brīdī, kad tas cīnījies ar hidru. Hērakls vēzi dusmās saminis, bet vēlāk Hēra to pažēlojusi un pacēlusi debesīs.
Lauva
Sauli bieži attēloja un attēlo kā spīdekli ar gariem, krēpēm līdzīgiem stariem. Runājot par Lauvas nozīmi, Roberts Hjutons Brauns raksta, ka 21. jūnijā, kad Saule atrodas vasaras saulgriežos, Lauvas zvaigznājs, kurš atrodas Saulei priekša, it kā ved to un palīdz tai ar savam ķepām pacelies augšup pa Zodiaka loku. Šī izdomātā saikne starp zvaigznāju un spīdekļa atgriešanos sava varas un slavas vieta – Debesu Loka virsotne – bija pietiekams iemesls, lai senas tautas tik ļoti pielūgtu Lauvas zvaigznāju.
Lauva godināts gan austrumu, gan rietumu puslodē un to darījuši kā ēģiptieši, tā meksikāņi… Arī Britānijas Augstākais Druīds tika attēlots kā lauva. Šumeri šo zvaigznāju jau pazinuši pirms pieciem tūkstošiem gadu, bet antīkais mīts saista to ar lauvu, kurš nogalināja Hēraklu. Zvaigžņu izvietojums zvaigznājā tik tiešām atgādina gulošu lauvu. Tā “galvu” nereti mēdz dēvēt par “Sirpi”.
