Auns 0
Auns tiek uzskatīts par visas Zodiaka joslas dzīvnieku bara vadoni. To pielūdza jau gadsimtos pirms Kristus dzimšanas. Tas ticis dēvēts par Dieva Jēru, arī par Glābēju, kuram vajadzēja glābt cilvēci no tās grēkiem. Pret Aunu vienmēr izturējās ar lielu cieņu un, uzrunājot to, lietoja vārdus „kungs” vai „pavēlnieks”. Domājams, ka par Dieva Jēru saukta Saule, kura pavasarī atdzimusi katram jaunam gadam (te jāpiebilst, ka senatnē gads sākās pavasara ekvinokcijas laikā). Sengrieķu mitoloģijā šim zvaigznājam ir vistiešākais sakars ar slaveno zelta aunādu, kuru iegūt bīstamā un piedzīvojumiem pārpilnā ceļojumā uz Kolhīdu devās arī argonauti…
Vērsis
Vērsis jau tālā senatnē tika izmantots dažādos darbos. Tas vilcis arī arklu, dzenot pirmo pavasara vagu nākamajai ražai. Iespējams, ka zvaigznājs savu nosaukumu ieguva laikmetā, kad tas atradās pavasara ekvinokcijas vietā. Ēģiptieši, babilonieši un asīrieši, kuri Sauli asociēja ar Vērsi, arī Zodiaku dēvēja par Saules vagām – tās, velkot Saules arklu, dzinis varenais debesu Vērsis. Šī iemesla dēļ lielās tautas sanākšanās, svētkos un Saulei veltītos rituālos upurēti ziediem greznoti paši labākie bullēni. Savukārt sengrieķu mīts vēsta, ka Zevs, lai nozagtu feniķiešu valdnieka meitu Eiropu, pārvērties baltā vērsī. Eiropa uz tā muguras pārpeldējusi pāri jūrai un nonākusi Krētā.
Dvīņi
Šā zvaigznāja nosaukums saistīts ar diviem maziem bērniem, kuri, kā vēsta vissenākās leģendas, piedzimuši no olas, un mīti par Kastoru un Polidevku, Remu un Romulu ir tikai šo leģendu atbalsis. Zvaigznājs tik tiešām attaisno savu nosaukumu – atgādina divu blakus stāvošu cilvēku figūras. Zvaigznes Kastors un Polluks ir figūru galvas. Senie grieķi šīs zvaigznes nosaukuši par godu Zeva dēliem – dvīņiem Kastoram un Polidevkam (latīniskā variantā Polluks). Laika gaitā Dvīņu simbols ir “pārdzīvojis” daudzas modifikācijas, piemēram, arābi tam bija izvēlējušies pāvu.
