Strēlnieks 0
Strēlnieka zīme ir Kentaurs. Sarežģīta būtne – puse zirgs, puse cilvēks. Turklāt Kentauram rokās ir uzvilkts loks, un bulta tiek tēmēta kaut kur zvaigžņu tālumā. Strēlnieks demonstrē divus dažādus principus. Pirmkārt, viņš ataino cilvēka garīgo evolūciju, cilvēciskās dzīvības formas rašanos no dzīvniekiem. Otrkārt, tas ir centienu un ambīciju simbols (kā nekā Kentaurs bultu mērķē zvaigznēs). Taču tas nenozīmē, ka cilvēciskā radība izvirza sev mērķus, kurus nespēj sasniegt. Grieķu mitoloģijā zvaigznājs saistīts ar kentauru Krotosu, kurš bijis slavens mednieks.
Mežāzis
Senatnē to dēvēja par Zivi-Kazu, un tāds tas attēlots arī daudzās vecās zvaigžņu kartēs. Vēl to dēvēja par Nāves Māju, jo ziemā dzīvībai ziemeļu puslodē ir visvājākās izpausmes. Arī Mežāzis ir ļoti sarežģīta būtne: tam ir āža galva un ķermenis, bet zivs aste. Visnotaļ interesantu skaidrojumu šim simbolam savulaik paudis Džons Kouls traktātā par Zodiaku Ēģiptē. Viņaprāt, Mežāzis apbrīnojami precīzi attēlojot Babilonas monumentālās būves, kas paceļas zemās un purvainās vietās (simbolā – zivs aste), bet āža ragi simbolizējot divas pilsētas – Ninēviju un Babilonu, no kurām pirmā uzcelta Tigras, bet otra – Eifratas krastos. Apvienojošais (Mežāzis kopumā) ir tas, ka abas šīs pilsētas pakļautas vienai varai.
Ūdensvīrs
To dēvē arī par Ūdensnesēju vai Cilvēku ar ūdens krūzi uz pleca, kas tiek pieminēts Jaunajā Derībā. Austrumu tautas kā simbolu itin bieži izmanto tikai pašu trauku ar ūdeni. Zodiakā zvaigžņu kopa ieņem vietu starp Mežāzi un Zivīm. Senajiem Šumeriem Ūdensvīrs bija viens no svētākajiem zvaigznājiem, jo tas personificēja debesu dievu Aunu, kurš deva zemei dzīvinošo ūdeni. Par Ūdensvīru šo zvaigznāju dēvēja arī sengrieķu astronoms un matemātiķis Klaudijs Ptolomejs, un attēloja to kā jaunekli, kurš no krūzes Dienvidu Zivij lej mutē ūdeni.
Zivis
Zivs laikmetā dievišķais simbols bija zivs un Saules dievība tika barota ar divām nelielām zivtiņām. Dieviete Izida tika attēlota ar zivi uz galvas, bet indiešu Krišna vienā no savām iemiesošanās reizēm ierodas no zivs mutes. Arī Jēzus Kristus bieži tika dēvēts par Cilvēku Zvejnieku, un šajā sakarā Džons Lundijs rakstīja, ka vārds “zivs” ir vārdu Jēzus Kristus, Dieva Dēls, Krustā sistais Glābējs saīsinājums. Svētais Augustīns, piemēram, šo versiju pamato šādi: ja savieno piecu grieķu vārdu, kas nozīmē Jēzus Kristus, Dieva Dēls, Glābējs, sākuma burtus, izveidojas vārds, kura nozīmē ir „Zivs”. Kristietības simbolikā zivs zīme bija visagrīnākā, un, ja tā parādījās smiltīs, tas nozīmēja, ka viens kristietis dara zināmu otram kristietim par savu klātbūtni.
