Džeids Vils: „Cilvēki vairāk tur dzeju pie sirds” 0
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Amerikāņu izcelsmes tulkotājs, atdzejotājs un rakstnieks Džeids Vils (1978) pilda literārā aģenta pienākumus platformā “Latvian Literature”. Viņš arī tulko latviešu un citu tautu literatūru, kā arī aktīvi seko līdzi Latvijas literārās dzīves dažādajām izpausmēm.
Var teikt, ka Džeids vienmēr ir sastopams tur, kur notiek kaut kas vietējiem autoriem svarīgs – vai tie būtu Kurzemes prozas lasījumi Ventspils viduslaiku pilī, Eiropas kultūras vakars Gulbenes bibliotēkā vai mini prozas lasījumi kādā Rīgas lokālā.
Džeida panākumu klāstā joprojām vērā ņemamie tulkojumi no latviešu, lietuviešu, igauņu un krievu valodas, Eduarda Aivara, Krišjāņa Zeļģa, Ingas Pizānes, Arvja Vigula, Arta Ostupa, Raibīs, Ingridas Tāraudas un Ligijas Purinašas dzejas atdzejojumi angļu valodā, kā arī darbs ar Osvalda Zebra, Alberta Bela, Dainas Tabūnas un citu latviešu mūsdienu klasiķu tekstu pārcelšanu angļu valodā.
– Pēc tik ilgiem gadiem literārā aģenta amatā tu saki, ka Latvijas literatūras popularizēšanas platforma “Latvian Literature” izskatās ļoti cienījami ārzemēs, neskatoties uz nelielajiem resursiem. Kā tā var būt?
Dž. Vils: – Ir ļoti svarīgi, ka “Latvian Literature” ir ļoti laba komanda, kas rūpējas, lai latviešu literatūra būtu manāma ārzemēs gan ar tulkojumiem, gan ar autoru uzstāšanos festivālos, gan ar daudzām citām lietām.
– Vai, popularizējot Latvijas literatūru, esi sastapies ar stereotipiem par Latviju?
– Nē, ārzemnieki parasti zina mūsu #IAMINTROVERT kampaņu un arī to, ka latvieši drīzāk ir ziemeļeiropieši, bet tas arī principā viss. Manuprāt, tas nav slikti, ka cilvēkiem nav priekšstatu par Latviju vai tie nezina daudz, jo tad rodas iespēja parādīt, cik daudz mums ir autoru un labu grāmatu.
– Kā tu pamato ārzemju izdevējam to, ka, lūk, šo Latvijas autora dzejoļu krājumu/dzejoļus noteikti ir vērts atdzejot un izdot?
– Parasti ārzemju izdevējiem (un izdevējiem vispār) ir savi kritēriji un vēlmes, un mēs atteicīgi piedāvājam autorus, kuri viņiem varētu patikt. Manuprāt, latviešu dzeja un vispār latviešu literatūra ir daudzveidīga, un tas ir liels pluss.
– Kā rodas tavi dzejoļi?
– Daži ieradās Dzejas rupora dēļ, kas notiek katru gadu Dzejas dienās septembrī. Cilvēki var reģistrēties un piedalīties septiņu dienu garā aicinājumā: rakstīt pa vienam dzejolim katru dienu. Ir dzejoļi, kas atnākuši pēc pastaigām un pēc ikdienas notikumiem.
– Kā pasaulē iet dzejai no Latvijas?
– Man liekas, ka dzeja un dzejnieki no Latvijas veido manāmu daļu gan no tā, ko pasaulē atdzejo un izdod, gan no tā, kas veido dzejas pasākumus – uzstāšanās. Atceros, ka pirms kādiem pieciem gadiem viens žurnālists apbrīnoja, ka bija tik daudz dzejas krājumu tulkojumu, bet man tas nav pārsteigums – nevaru tagad pateikt statistiku, bet man liekas, ka bieži dzejas festivāliem ir ilgākas un dziļākas tradīcijas, nekā citu veidu literatūras festivāliem. Dzejas ir daudz. Arī no Latvijas. Bet pēdējā laikā domāju, ka dzeja varbūt ir tik intīma lieta un cilvēki vairāk tur to pie sirds, un par to vienkārši daudz nerunā.
DZEJAS ABC
Jūlija Dibovska, literatūrkritiķe: “Džeida dzejoļi var likties viegli un vienkārši, varbūt pat pārāk izaicinoši vienkāršoti tam katlam, ko mūsdienās sauc par moderno latviešu dzeju. Taču mani šarmēja, ka cilvēks, kuram latviešu valoda pavisam noteikti nav dzimtā, mēģina formulēt vienkāršos, tomēr dzejas vārdos un noteikumos balstītas patiesības, kas noderēs pašam: kas ir laime? kas ir skumjas? kāpēc meitene raud? un kur šajā pasaulē, kas tik ļoti rūpējas par garu un dvēseli, joprojām paliek lietas? Varbūt Džeida vēlme izteikties dzejā rosinās arī kādu citu lasītāju pamēģināt.”
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Džeida Vila jaunākos dzejoļus.
Dzīves prieks
Tas ir tad
Kad nav daudz naudas kontā
Bet arī daudz nevajag
Kad kāds tevi skūpsta
Dzelzceļa stacijā
Un māj tev pa logu
Dzīves prieks ir tad
Kad viss tev ir
Un tu esi pārliecināts
Ka būs
Neatstāj aiz sevis to, ko paņēmi līdzi
Agri no rīta pastaigājos pa Vecrīgu
Un apstājos pie McDonald’s
Redzēju raudošu meiteni
Kura sēdēja pie galda šņukstēdama
Vai viņa bija puiša atstāta
Vai labākā draudzene bija
Viņai darījusi pāri?
Varbūt bija notikusi kāda ģimenes drāma
Vai vēl kaut kas
Kas likās kā nepanesama nasta
Uz sirds
Un atstās dziļu rētu
Pēc sevis?
Lēnām viņa beidza raudāt
Un paskatījās
Augšup debesīs
Ar apņēmību skatienā
Viņa noslaucīija savas acis
Un vaigus
Piecēlās uz jau stiprām kājām
Gatava iet tālāk
Rudenīga problēma
No rīta piecēlos
Un taisoties iet laukā
Pamanīju
Ka pie durvīm nav ziemas zābaku
Rakstīju draudzenei īsziņu
Ka tie pazuduši bez vēsts
Viņa jokoja
Ka varbūt
Tie snauž zem gultas
Un sapņo par vasaru
Es atbildēju
Ka tur
Man ir tikai putekļi
Un bērnības briesmoņi
Un cik zinu
Briesmoņiem zābakus nevajag
**
Tu atgriezies
Tajās pašās pilsētās
Kurās tu
Un tavas bijušās
Ir dzīvojušas
Vai joprojām
Iet uz veikalu
Strādā kadā ofisā
Maksā kredītu par dzīvokli
Neļaujot sev pārāk daudz domāt
Par pagātni
Tagad
Tu staigā pa tām
Pašām ielām
Nostalģijas pēc
Vai varbūt tāpēc
Ka vairs nezini
Kurā virzienā iet
**
Paziņa teica
Ka vecums nenāk viens
Bet
Ja nāktu viens
Ar to pilnīgi
Pietiktu
Brīva vieta jūsu reklāmai
Nopirku T kreklu
Pēkšņi
Pēc daudziem gadiem
Sapratu
Ka reklamēju
Citu cilvēku lietas
Labāk reklamēt sevi
Jo esmu vienīgais es
Kurš nekad neiziet no modes
