“Pēterbaznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” uzskata arhitekts Pēteris Blūms.
“Pēterbaznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” uzskata arhitekts Pēteris Blūms.
Foto: Karīna Miezāja

Labi izskatās tikai pa gabalu. Rīgas Svētā Pētera baznīcas liktenis vēl joprojām nav zināms 17

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tuvāko nedēļu laikā varētu teikt galavārdu par gadiem novilcināto likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Tā mērķis ir noteikt Pēterbaznīcas juridisko piederību, izmantošanu, uzturēšanu un finansēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagaidām viens no Rīgas simboliem juridiski ir bezsaimnieka manta, par kuru iespēju robežās rūpējas Rīgas dome. Par politiski un emocionāli jūtīgo baznīcas piederības jautājumu vēl notiek aizkulišu strīdi, tikmēr Sv. Pētera tehniskais stāvoklis no tā labāks nekļūst.

Līdz šim izskanējuši vairāki Pēterbaznīcas nākotnes varianti. Pieejamā informācija liek domāt, ka faktiski Saeimā izšķiršanās notiek tikai starp diviem īpašniekiem – starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB), kuras sastāvdaļa ir Vācu Svētā Pētera draudze.

Pēdējā sevi uzskata par tiesīgu turpināt līdz 1939. gada repatriācijai pastāvējušās vācbaltu draudzes darbu, tātad mantot baznīcu. Abās nometnēs var dzirdēt neoficiālas runas, ka konkurenti tikai kārojot “miljonu”, ko potenciāli var ienest Pēterbaznīcas izmantošana.

 

Riski un vācu nauda

“Svētā Pētera baznīcai ir jāpieder baznīcai. Tas ir normāli, loģiski un atbildīgi pret kopējo labumu. (..) Vācu Sv. Pētera draudze ir izstrādājusi vīziju par plašas dievnamam piemērotas kultūras funkcijas (vāciski – Kulturkirche) īstenošanu.

Tā ietver ērģeļu izbūvi, vācbaltiešu mantojuma ekspozīcijas izveidi, koncertu norisi, pieejamību Rīgas pašvaldības mākslinieciskajiem kolektīviem, atvērtību rīdziniekiem un pilsētas viesiem,” savu viedokli rakstiski pauž Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš (NA/LRA).

Ja nu Saeima tomēr izlemtu neatjaunot īpašumtiesības vācu draudzei, Klotiņa priekšlikums būtu nodot baznīcu LELB un pārvaldi īstenot “kopīgam nodibinājumam ar LELB, Vācu Sv. Pētera draudzes un Rīgas pašvaldības līdzdalību”. Rīgas pašvaldības misija tad būtu “nodrošināt baznīcas sakrālajai telpai piemērotus kultūras pasākumus”.

Klotiņš, kurš ir arī Valsts prezidenta Egila Levita ār­štata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, atgādina par Vācijas parlamenta – Bundestāga – 2020. gada lēmumu piešķirt līdzfinansējumu no Vācijas budžeta Rīgas Sv. Pētera baznīcas restaurācijai 50% apmērā no projekta izmaksām, līdzīgi kā tas noticis Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas gadījumā.

Taču vispirms Latvijas Saeimai jāpieņem likums, lai definētu īpašnieku un pārvaldi. Rīgas domes deputāts spriež, ka viedokļu un interešu dažādība Pēterbaznīcas sakarā “rada nevajadzīgu risku Sv. Pētera baznīcas restaurācijas procesam un Vācijas partneru līdzdalībai”. Skaļi to neviens nav pateicis, tomēr valda lielas aizdomas, ka Vācijas parlaments un valdība varētu mainīt domas par līdzfinansējumu, ja Saeima neminēs Vācu Sv. Pētera draudzi starp baznīcas īpašniekiem.

Klotiņš ir kategoriski pret Pēterbaznīcas atstāšanu Rīgas pašvaldības rokās: “2020. gadā Valsts kontrole izpētīja, ka Rīgas pašvaldība – Sv. Pētera baznīcas valdītājs – nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. 1 450 478 eiro ieņēmumu no baznīcas kultūras darbības izlietojums nav izsekojams.

Tie nav izlietoti likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajam mērķim – “kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai”. Jāsaprot, ka pašvaldības politiku vistiešāk ietekmē tas, kādi ir katras Rīgas domes un tās iestāžu darbinieku saimnieciskie tikumi, ideoloģiskās ievirzes un vērtību izpratne. Var būt situācija, ka ideoloģiskās ievirzes un vērtību izpratne ir vai nu vienaldzīga pret dievnama kristīgi sakrālo būtību un mērķi, vai pat tam naidīga.”

 

“Baznīcu neatdosim!”

Padomju gados baznīcas plašā zāle kļuva par kultūras un mākslas centru, no 1991. gada baznīcā tika atjaunota reliģiskā darbība.
Foto no peterbaznica.riga.lv

Turpretī Rīgas domes vicemēre Linda Ozola (JKP) jau agrāk publiski norādījusi, ka Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību nostiprināšana Rīgas domei būtu “pašsaprotama”. Dievnams jau tāpat desmit gadu atrodas Rīgas domes valdījumā. “Un tad tam sekotu arī finansējums, kā domes, tā Eiropas Savienības struktūrfondu. Bet tas, ka Rīga varētu uzņemties atbildību par celtni, vēl nenozīmē, ka tā kļūst par sekulāru celtni,” pirms mēneša izplatītajā paziņojumā pauž Ozola.

Līdzīgu viedokli sarunā “Latvijas Avīzei” izteica Ozolas partijas biedrs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas līdzpriekšsēdētājs Dāvis Stalts (JKP). Viņš uzsver, ka Rīgas domes koalīcijā vairākums ir par Pēterbaznīcu pilsētas īpašumā.

“Mēs Kultūras komitejā esam šo jautājumu skatījuši diezgan padziļināti un redzam, ka tā ir Rīgas baznīca un Rīgai ar šo varu ir iespējams to pilnībā atjaunot, izmantojot gan baznīcas nestos ienākumus, gan ES projektus, gan piesaistot budžeta līdzekļus. Bet galvenais, ka tikai Rīgas pilsēta kā saimnieks var nodrošināt šā dievnama ekumenismu un kultūras dzīvi, kas LELB kā saimniekam nekad nebūs prioritāra,” uzskata Stalts.

“Katrā gadījumā mēs esam absolūti pret Pēterbaznīcas pārdošanu vāciešiem. Tas, ka viņi dod naudu, nevar kalpot par iemeslu atdot baznīcu vācu draudzei, kura dibināta 2001. gadā un kurai nav nekādas vēsturiskās pēctecības ar pirmskara vācu draudzi. Es to redzu kā nodevības aktu pret Latvijas sabiedrību. No Rīgas kultūras dzīves tiktu izrauts viens no pamat­elementiem,” viņš piebilst. Turklāt vismaz Rīgas domē neviens neesot redzējis vēstuli, kurā Vācijas valdība izklāstījusi, ar kādiem nosacījumiem tā gatava piešķirt finansējumu un ar kādiem ne. Stalta ieskatā, jautājums par labu LELB pēdējā laikā ticis cītīgi lobēts gan Saeimā, gan valdībā.

Jautāts par izdevumiem Sv. Pētera baznīcas sakārtošanai, Stalts norāda, ka kārtīga, aktuāla tehniskā stāvokļa izvērtējuma līdz šim nemaz nav bijis, tādēļ runāt par vajadzīgām summām ir pāragri. Tehniskā izpēte būtu pirmais, pie kā Rīgas dome ķertos, ja baznīca piederētu tai. Bet pagaidām Stalta ieskatā “tur notiek manipulācijas ar skaitļiem un visi stāsta, ko vien vēlas”.

 

Bet sienas plaisā

Arhitekts Pēteris Blūms uzskata, ka Pēterbaznīcas visas fasādes jārestaurē no jauna.
Foto: Karīna Miezāja

Arhitekts un projektēšanas biroja SIA “Konvents” vadītājs Pēteris Blūms lēš, ka Sv. Pētera baznīcas saimniekam īpašuma sakārtošanai vajadzēs 25–35 miljonus eiro un 7–9 gadu ilgu darbu. “Runa ir ne tik daudz par to, cik kritiskā stāvoklī Pēterbaznīca atrodas (kaut tur ir arī kritiskas lietas), cik par lietām, kas mazāk redzamas, taču gadiem zināmas Pēterbaznīcas administrācijai. Un stāvokļa uzlabošanai darīts nav tikpat kā nekas. Baznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” konstatē pieredzējušais restaurators, kurš nesen provizoriski apsekojis dievnama stāvokli.

Blūms ir kritisks, raksturojot līdzšinējo apsaimniekotāju pūliņus aizdarīt plaisas fasādēs, kas tur parādās aizvien izteiktāk: darbi izdarīti nekvalificēti, bez izpratnes, izmantojot nepiemērotus materiālus. Nauda, kas tērēta šādam “remontam”, arhitekta skatījumā, izsviesta vējā, jo kļūdu novēršana pasākumu tikai sadārdzinās. “Vēl “labāk” ir tas, ka viņi aizsmērējuši plaisas, kurām vispirms vajadzēja noskaidrot rašanās iemeslu. Bet plaisas progresē un parādās tur, kur agrāk nebija. Nu jau caurejošas plaisas stiepjas cauri četrām dienvidu fasādes logailēm. Plaisā arī kontrforsi (pīlāri, kas balsta sienas. – Red.). Plaisas ir uz vairāk nekā puses iekštelpu kolonnu. Tās nav ļoti lielas, bet tās progresē, un neviens nezina, kāpēc.”

Plaisājot pat samērā jaunas konstrukcijas, un tā “nav laba zīme”. Viss liecina, ka baznīcā ir problēmas, par kurām 20. gadsimta 60.–80. gados veiktās atjaunošanas laikā nekas nebija zināms, vai arī tās toreiz vienkārši ignorēja. Spraugu pilni un maināmi ir arī baznīcas sānjomu un apsīdas (pusloka izvirzījums sienā aiz altāra. – Red.) logu rāmji. Praktiski katram lielajam logam ir kāda konstruktīva pro­blēma. “Viena lielā loga cena caurmērā ir 70–100 tūkstoši eiro, kas kopā sanāk ne mazāk par diviem miljoniem,” rēķina Blūms.

Protams, labi, ka padomju okupācijas laikā varēja veikt jelkādus atjaunošanas darbus, taču pēc mūsdienu kritērijiem tie nereti veikti pavirši. “Visas fasādes jārestaurē no jauna, jo padomju Latvijā neražoja ne viduslaiku ķieģeļu analogus, ne kaļķu javu un daudzviet plašos laukumos ķieģeļi ir sairuši, birst šuves.” Pēterbaznīcas ieejas portāli ir gadiem nekopti, apaug ar sūnām.

Baznīcas grīda tikai šķiet kārtībā, taču arī jāmaina, jo dolomīta flīzes ieklātas nekvalitatīvi, pa sektoriem, starp kuriem ir augstuma starpība. Zem šīs grīdas atrodas nezināmā stāvoklī esoša centrālapkures sistēma, kura savulaik pārstājusi darboties jau gadu pēc palaišanas.

“Padomju laikā liktās komunikācijas jārok ārā. Zem sakristejas ir pagrabs, kurā nav iespējams ieiet, jo tur arī ziemā valda ārkārtīgs mitrums un +25 grādu temperatūra. Brilles un kameras aizsvīst momentā! Man teic, ka tāda situācija tur esot jau sen, bet vasarā bijis ūdens līdz ceļiem,” stāsta Blūms. Par elektroapgādes sistēmu vispār neesot ko runāt.

Vidusjoma dzelzsbetona velves principā ir kārtībā, taču virs tām nav pienācīgas siltumizolācijas. Velvju atstarotais siltais gaiss brīvi izplūst bēniņos, atduroties pret jumtu. Vēdināšanas bēniņiem nav, un veidojas kondensāts: “Jumts tur vietām ir diezgan trakā stāvoklī – ieplūst ūdens. Jumta sūces ir kādās 50 vietās. Tagadējais baznīcas jumts jāmaina; tas uzlikts ar daudzām rupjām kļūdām.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Pēterbaznīcas torņa ugunsdzēsības stāvvads nedarbojas, jo salūzuši sūkņi. Līdz ar to liftu, kas ved tornī, un pašu torni pašlaik izmantot nedrīkst. Pēc diviem gadiem beigsies arī lif­ta lietošanas termiņš.

Pats dzelzsbetona un metāla konstrukcijas tornis vēl nav apsekots, taču instrumentāli mērījumi liecina par nelielām atkāpēm no vertikalitātes. Tornis, kas agrāk bija koka, bet tagad ar lielu dzelzsbetona īpatsvaru, rada pastiprinātu slodzi uz to balstošo mūra pamatni un baznīcas pamatiem kopumā. Torņa sienās gan ziemeļu, gan dienvidu pusē ir “vecākas un jaunākas” plaisas. Viduslaikos veidotie baznīcas pamati nekad nav tikuši atsegti, un nav zināms, ne kādi tie ir, ne kādā stāvoklī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 43
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 33
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Biedrību “Hospiss LV” novērtē Eiropā – Latvijā paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota
22:31
Latvijas kosmosa industrijas pirmie soļi kosmosā
21:59
Mediķi pauduši pārliecību, ka tas esot neatgriezeniski… Kungam ļoti nepaveicās ar to koronavīrusu
21:47
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 2
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 11
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”