“Pēterbaznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” uzskata arhitekts Pēteris Blūms.
“Pēterbaznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” uzskata arhitekts Pēteris Blūms.
Foto: Karīna Miezāja

Labi izskatās tikai pa gabalu. Rīgas Svētā Pētera baznīcas liktenis vēl joprojām nav zināms 17

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā 119
Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks
12 gadus vecu meiteni no festivāla aizveda 11 vīrieši. Tas, ko viņi izdarīja pēc tam, ir prātam neaptverami… 51
Lasīt citas ziņas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tuvāko nedēļu laikā varētu teikt galavārdu par gadiem novilcināto likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Tā mērķis ir noteikt Pēterbaznīcas juridisko piederību, izmantošanu, uzturēšanu un finansēšanu.

Pagaidām viens no Rīgas simboliem juridiski ir bezsaimnieka manta, par kuru iespēju robežās rūpējas Rīgas dome. Par politiski un emocionāli jūtīgo baznīcas piederības jautājumu vēl notiek aizkulišu strīdi, tikmēr Sv. Pētera tehniskais stāvoklis no tā labāks nekļūst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz šim izskanējuši vairāki Pēterbaznīcas nākotnes varianti. Pieejamā informācija liek domāt, ka faktiski Saeimā izšķiršanās notiek tikai starp diviem īpašniekiem – starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB), kuras sastāvdaļa ir Vācu Svētā Pētera draudze.

Pēdējā sevi uzskata par tiesīgu turpināt līdz 1939. gada repatriācijai pastāvējušās vācbaltu draudzes darbu, tātad mantot baznīcu. Abās nometnēs var dzirdēt neoficiālas runas, ka konkurenti tikai kārojot “miljonu”, ko potenciāli var ienest Pēterbaznīcas izmantošana.

Riski un vācu nauda

“Svētā Pētera baznīcai ir jāpieder baznīcai. Tas ir normāli, loģiski un atbildīgi pret kopējo labumu. (..) Vācu Sv. Pētera draudze ir izstrādājusi vīziju par plašas dievnamam piemērotas kultūras funkcijas (vāciski – Kulturkirche) īstenošanu.

Tā ietver ērģeļu izbūvi, vācbaltiešu mantojuma ekspozīcijas izveidi, koncertu norisi, pieejamību Rīgas pašvaldības mākslinieciskajiem kolektīviem, atvērtību rīdziniekiem un pilsētas viesiem,” savu viedokli rakstiski pauž Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš (NA/LRA).

Ja nu Saeima tomēr izlemtu neatjaunot īpašumtiesības vācu draudzei, Klotiņa priekšlikums būtu nodot baznīcu LELB un pārvaldi īstenot “kopīgam nodibinājumam ar LELB, Vācu Sv. Pētera draudzes un Rīgas pašvaldības līdzdalību”. Rīgas pašvaldības misija tad būtu “nodrošināt baznīcas sakrālajai telpai piemērotus kultūras pasākumus”.

Klotiņš, kurš ir arī Valsts prezidenta Egila Levita ār­štata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, atgādina par Vācijas parlamenta – Bundestāga – 2020. gada lēmumu piešķirt līdzfinansējumu no Vācijas budžeta Rīgas Sv. Pētera baznīcas restaurācijai 50% apmērā no projekta izmaksām, līdzīgi kā tas noticis Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas gadījumā.

Taču vispirms Latvijas Saeimai jāpieņem likums, lai definētu īpašnieku un pārvaldi. Rīgas domes deputāts spriež, ka viedokļu un interešu dažādība Pēterbaznīcas sakarā “rada nevajadzīgu risku Sv. Pētera baznīcas restaurācijas procesam un Vācijas partneru līdzdalībai”. Skaļi to neviens nav pateicis, tomēr valda lielas aizdomas, ka Vācijas parlaments un valdība varētu mainīt domas par līdzfinansējumu, ja Saeima neminēs Vācu Sv. Pētera draudzi starp baznīcas īpašniekiem.

Klotiņš ir kategoriski pret Pēterbaznīcas atstāšanu Rīgas pašvaldības rokās: “2020. gadā Valsts kontrole izpētīja, ka Rīgas pašvaldība – Sv. Pētera baznīcas valdītājs – nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. 1 450 478 eiro ieņēmumu no baznīcas kultūras darbības izlietojums nav izsekojams.

Tie nav izlietoti likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajam mērķim – “kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai”. Jāsaprot, ka pašvaldības politiku vistiešāk ietekmē tas, kādi ir katras Rīgas domes un tās iestāžu darbinieku saimnieciskie tikumi, ideoloģiskās ievirzes un vērtību izpratne. Var būt situācija, ka ideoloģiskās ievirzes un vērtību izpratne ir vai nu vienaldzīga pret dievnama kristīgi sakrālo būtību un mērķi, vai pat tam naidīga.”

“Baznīcu neatdosim!”

Padomju gados baznīcas plašā zāle kļuva par kultūras un mākslas centru, no 1991. gada baznīcā tika atjaunota reliģiskā darbība.
Foto no peterbaznica.riga.lv

Turpretī Rīgas domes vicemēre Linda Ozola (JKP) jau agrāk publiski norādījusi, ka Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību nostiprināšana Rīgas domei būtu “pašsaprotama”. Dievnams jau tāpat desmit gadu atrodas Rīgas domes valdījumā. “Un tad tam sekotu arī finansējums, kā domes, tā Eiropas Savienības struktūrfondu. Bet tas, ka Rīga varētu uzņemties atbildību par celtni, vēl nenozīmē, ka tā kļūst par sekulāru celtni,” pirms mēneša izplatītajā paziņojumā pauž Ozola.

Līdzīgu viedokli sarunā “Latvijas Avīzei” izteica Ozolas partijas biedrs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas līdzpriekšsēdētājs Dāvis Stalts (JKP). Viņš uzsver, ka Rīgas domes koalīcijā vairākums ir par Pēterbaznīcu pilsētas īpašumā.

“Mēs Kultūras komitejā esam šo jautājumu skatījuši diezgan padziļināti un redzam, ka tā ir Rīgas baznīca un Rīgai ar šo varu ir iespējams to pilnībā atjaunot, izmantojot gan baznīcas nestos ienākumus, gan ES projektus, gan piesaistot budžeta līdzekļus. Bet galvenais, ka tikai Rīgas pilsēta kā saimnieks var nodrošināt šā dievnama ekumenismu un kultūras dzīvi, kas LELB kā saimniekam nekad nebūs prioritāra,” uzskata Stalts.

“Katrā gadījumā mēs esam absolūti pret Pēterbaznīcas pārdošanu vāciešiem. Tas, ka viņi dod naudu, nevar kalpot par iemeslu atdot baznīcu vācu draudzei, kura dibināta 2001. gadā un kurai nav nekādas vēsturiskās pēctecības ar pirmskara vācu draudzi. Es to redzu kā nodevības aktu pret Latvijas sabiedrību. No Rīgas kultūras dzīves tiktu izrauts viens no pamat­elementiem,” viņš piebilst. Turklāt vismaz Rīgas domē neviens neesot redzējis vēstuli, kurā Vācijas valdība izklāstījusi, ar kādiem nosacījumiem tā gatava piešķirt finansējumu un ar kādiem ne. Stalta ieskatā, jautājums par labu LELB pēdējā laikā ticis cītīgi lobēts gan Saeimā, gan valdībā.

Jautāts par izdevumiem Sv. Pētera baznīcas sakārtošanai, Stalts norāda, ka kārtīga, aktuāla tehniskā stāvokļa izvērtējuma līdz šim nemaz nav bijis, tādēļ runāt par vajadzīgām summām ir pāragri. Tehniskā izpēte būtu pirmais, pie kā Rīgas dome ķertos, ja baznīca piederētu tai. Bet pagaidām Stalta ieskatā “tur notiek manipulācijas ar skaitļiem un visi stāsta, ko vien vēlas”.

Bet sienas plaisā

Arhitekts Pēteris Blūms uzskata, ka Pēterbaznīcas visas fasādes jārestaurē no jauna.
Foto: Karīna Miezāja

Arhitekts un projektēšanas biroja SIA “Konvents” vadītājs Pēteris Blūms lēš, ka Sv. Pētera baznīcas saimniekam īpašuma sakārtošanai vajadzēs 25–35 miljonus eiro un 7–9 gadu ilgu darbu. “Runa ir ne tik daudz par to, cik kritiskā stāvoklī Pēterbaznīca atrodas (kaut tur ir arī kritiskas lietas), cik par lietām, kas mazāk redzamas, taču gadiem zināmas Pēterbaznīcas administrācijai. Un stāvokļa uzlabošanai darīts nav tikpat kā nekas. Baznīca ir naturālā veidā notriekta, nodzīvota,” konstatē pieredzējušais restaurators, kurš nesen provizoriski apsekojis dievnama stāvokli.

Blūms ir kritisks, raksturojot līdzšinējo apsaimniekotāju pūliņus aizdarīt plaisas fasādēs, kas tur parādās aizvien izteiktāk: darbi izdarīti nekvalificēti, bez izpratnes, izmantojot nepiemērotus materiālus. Nauda, kas tērēta šādam “remontam”, arhitekta skatījumā, izsviesta vējā, jo kļūdu novēršana pasākumu tikai sadārdzinās. “Vēl “labāk” ir tas, ka viņi aizsmērējuši plaisas, kurām vispirms vajadzēja noskaidrot rašanās iemeslu. Bet plaisas progresē un parādās tur, kur agrāk nebija. Nu jau caurejošas plaisas stiepjas cauri četrām dienvidu fasādes logailēm. Plaisā arī kontrforsi (pīlāri, kas balsta sienas. – Red.). Plaisas ir uz vairāk nekā puses iekštelpu kolonnu. Tās nav ļoti lielas, bet tās progresē, un neviens nezina, kāpēc.”

Plaisājot pat samērā jaunas konstrukcijas, un tā “nav laba zīme”. Viss liecina, ka baznīcā ir problēmas, par kurām 20. gadsimta 60.–80. gados veiktās atjaunošanas laikā nekas nebija zināms, vai arī tās toreiz vienkārši ignorēja. Spraugu pilni un maināmi ir arī baznīcas sānjomu un apsīdas (pusloka izvirzījums sienā aiz altāra. – Red.) logu rāmji. Praktiski katram lielajam logam ir kāda konstruktīva pro­blēma. “Viena lielā loga cena caurmērā ir 70–100 tūkstoši eiro, kas kopā sanāk ne mazāk par diviem miljoniem,” rēķina Blūms.

Protams, labi, ka padomju okupācijas laikā varēja veikt jelkādus atjaunošanas darbus, taču pēc mūsdienu kritērijiem tie nereti veikti pavirši. “Visas fasādes jārestaurē no jauna, jo padomju Latvijā neražoja ne viduslaiku ķieģeļu analogus, ne kaļķu javu un daudzviet plašos laukumos ķieģeļi ir sairuši, birst šuves.” Pēterbaznīcas ieejas portāli ir gadiem nekopti, apaug ar sūnām.

Baznīcas grīda tikai šķiet kārtībā, taču arī jāmaina, jo dolomīta flīzes ieklātas nekvalitatīvi, pa sektoriem, starp kuriem ir augstuma starpība. Zem šīs grīdas atrodas nezināmā stāvoklī esoša centrālapkures sistēma, kura savulaik pārstājusi darboties jau gadu pēc palaišanas.

“Padomju laikā liktās komunikācijas jārok ārā. Zem sakristejas ir pagrabs, kurā nav iespējams ieiet, jo tur arī ziemā valda ārkārtīgs mitrums un +25 grādu temperatūra. Brilles un kameras aizsvīst momentā! Man teic, ka tāda situācija tur esot jau sen, bet vasarā bijis ūdens līdz ceļiem,” stāsta Blūms. Par elektroapgādes sistēmu vispār neesot ko runāt.

Vidusjoma dzelzsbetona velves principā ir kārtībā, taču virs tām nav pienācīgas siltumizolācijas. Velvju atstarotais siltais gaiss brīvi izplūst bēniņos, atduroties pret jumtu. Vēdināšanas bēniņiem nav, un veidojas kondensāts: “Jumts tur vietām ir diezgan trakā stāvoklī – ieplūst ūdens. Jumta sūces ir kādās 50 vietās. Tagadējais baznīcas jumts jāmaina; tas uzlikts ar daudzām rupjām kļūdām.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Pēterbaznīcas torņa ugunsdzēsības stāvvads nedarbojas, jo salūzuši sūkņi. Līdz ar to liftu, kas ved tornī, un pašu torni pašlaik izmantot nedrīkst. Pēc diviem gadiem beigsies arī lif­ta lietošanas termiņš.

Pats dzelzsbetona un metāla konstrukcijas tornis vēl nav apsekots, taču instrumentāli mērījumi liecina par nelielām atkāpēm no vertikalitātes. Tornis, kas agrāk bija koka, bet tagad ar lielu dzelzsbetona īpatsvaru, rada pastiprinātu slodzi uz to balstošo mūra pamatni un baznīcas pamatiem kopumā. Torņa sienās gan ziemeļu, gan dienvidu pusē ir “vecākas un jaunākas” plaisas. Viduslaikos veidotie baznīcas pamati nekad nav tikuši atsegti, un nav zināms, ne kādi tie ir, ne kādā stāvoklī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā
Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks
12 gadus vecu meiteni no festivāla aizveda 11 vīrieši. Tas, ko viņi izdarīja pēc tam, ir prātam neaptverami…
Slaidiņš Ukrainā nogādājis saziedotos dronus un pastāsta, uz ko skatoties lūza sirds
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja
Lasīt citas ziņas
Karā Ukrainā kritis pirmais Latvijas brīvprātīgais, iespējams, drona triecienā
Mieriņai pēc pirmās ārvalstu vizītes Tallinā jauna ideja: igauņu valoda varētu būt otra svešvaloda Latvijas pierobežā
Naudas sods līdz 3,1 miljonam eiro…Atbalsta grozījumus Krimināllikumā par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja
Mieriņai pēc pirmās ārvalstu vizītes Tallinā jauna ideja: igauņu valoda varētu būt otra svešvaloda Latvijas pierobežā
23:02
Mājas
Pēc ugunsgrēka Merķeļa ielā papildinātas ugunsdrošības prasības īres dzīvokļiem un būvēm
22:41
VIDEO. ANO misija paziņojusi, ka Kalnu Karabahā palikuši 50 līdz 1000 etnisko armēņu
22:15
Zirnekļu inde, kas izraisa mokošu erekciju, varētu būt nākamā Viagra
Slaidiņš Ukrainā nogādājis saziedotos dronus un pastāsta, uz ko skatoties lūza sirds
Veselam
Padomi topošajām māmiņām. Kādas izmaiņas nepieciešams veikt ikdienas ritmā?
Turpina meklēt Krāslavas novadā pazudušo sievieti un viņas mazo meitiņu
Receptes
Gardas un vienkāršas! Laiks gatavot ķirbju sukādes
Tie, kas bēg no Putina režīma, saka – jums te pašiem ir Kremļa aģentūra. “Te pat spiegus noķer reti!” tā Viļums
VIDEO. ANO misija paziņojusi, ka Kalnu Karabahā palikuši 50 līdz 1000 etnisko armēņu
“Bijām gājuši pāris minūtes, kad saklausīju, ka kāds mežā lauž zarus…” mednieks Jānis Lubānas pusē nomedī ārkārtīgi neparastu alni
Ivars Āboliņš par šodienas tiesas lēmumu atstāt spēkā 8500 eiro sodu TVNET: “Dezinformatoru mērķis nav nostrādājis, tiesiskums ir uzvarējis”
VIDEO. “Ukraiņu desants Krimā…” Atpūtniekus pludmalē pārsteidz no jūras ārā lecošā mežacūka!
Kokteilis
Šodien tu vari sajusties tā, it kā tu būtu vāvere, kas skrien ritenī! Horoskopi 4.oktobrim
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks
Mājas
Ko par tevi liecina mājas apģērbs
Trešdien gaidāms vējains un lietains laiks, iespējams pat pērkona negaiss
Mājas
Pēc ugunsgrēka Merķeļa ielā papildinātas ugunsdrošības prasības īres dzīvokļiem un būvēm
Kokteilis
FOTO. Aivars Lembergs atklāj, ko izdarījis uzreiz pēc tam, kad uzzinājis tiesas spriedumu – 4 gadi cietumā un mantas konfiskācija
VK: Tikai divus no 11 biežāk sastopamajiem vēža veidiem Latvijā ārstē atbilstoši pasaules praksei. Pārējos?..
Veselam
SPKC sācis epidemioloģisko izmeklēšanu par saslimšanas gadījumu ar masalām bērnudārzā
Viedoklis
FOTO. Latviešu slavenākā rokgrupa “Dzelzs vilks” jubilejas koncertā Siguldā uzdāvina fantastiskas emocijas
“Šāds samazinājums var būt katastrofāls mūsu zvejniekiem. Mēs cīnīsimies ar Eiropas Komisiju!” Saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi
Ukrainas labības kravu kontroli nolemts turpmāk veikt Klaipēdas ostā
Kokteilis
FOTO. Skaistākie dzīves mirkļi leģendāra aktiera Ulda Dumpja dzīvē: viņš svin 80.dzimšanas dienu
VIDEO. Apšaude Bangkokas tirdzniecības centrā: trīs nogalināti un arestēts 14 gadus vecs zēns