12
Rēzekni no agrākiem gadiem atceramies kā rūpniecības centru. Kondensētais piens, elektroinstrumenti, metāllietas, slaukšanas iekārtas. Dzelzceļa mezgls, spēcīga celtniecības nozare. Tagad slavenākā pilsētas firmas zīme šķiet “RGK” – gaļas kombināts. Kas mūslaikos ir saimnieciskais pamats, kas pilda pilsētas kasi, dod darba vietas?
“Pateicoties” kādreizējai lielražošanai, tagad mums ir daudz bezdarbnieku. Pēc PSRS sagrūšanas uz plašo tirgu orientēti uzņēmumi piedzīvoja grūtas dienas. Neprasmīgi saimniekojot, daudz ko noveda līdz bankrotam. Tagad “Preiļu siers” palicis gandrīz kā izņēmums, bet no citiem atšķiras vien ar to, ka Šņepsta kungs ir saimnieks, patriots. Rēzeknē daudziem biznesiem tādi neatradās, kaut gan īpašnieki bija vietējie. Rēzeknē bijušā kombināta teritorijā iekārtojušies citi uzņēmumi ar labām idejām, taču rēķinu, ka no padomju laika ražojošā potenciāla esam sasnieguši trešdaļu jaudas. Protams, mūsdienās uzņēmums ar 100 cilvēkiem jau skaitās liels. Agrāko lieljaudas rūpniecību Rēzeknē vairs arī nevar sasniegt, un tāda neatbilstu mūsdienu ekonomiskajām reālijām: ar mazāku darbaspēku ražot produktu ar augstu pievienotu vērtību. Mums ir uzņēmumi, kas pastāvīgi modernizējas, nesūdzas par grūtībām, zina, kur preces realizēt. Protams, par Latgali ekonomiski vairāk interesējas kapitāls, kas nāk no Austrumiem. Vieni cenšas šeit izlauzt ceļu uz Rietumu patērētāju, otri iegulda, lai ražotu produktu Austrumu tirgum. Esmu ievērojis investoru aktivitātes mazināšanos. Pa lielai daļai tāpēc, ka atraduši valstis, kas piedāvā izdevīgāku nodokļu politiku nekā Latvijā. Vai valdība papētījusi, kā nodokļu izmaiņas ietekmēs uzņēmējdarbības un investīciju klimatu valstī?
Jūs skārāt problēmu par cilvēkiem, kas spēka gados devušies prom no reģiona. 2016. gadā beidzās reemigrācijas plāns, un valdības nostāja attiecībā uz tautiešiem ārzemēs ir – nevaram neko piedāvāt, kamēr neesam ekonomiski atspērušies, algu līmenī pietuvojušies Eiropai.
Tērēt naudu, lai uz papīra izplatītu idejas, cik labi būtu, ja cilvēki atgrieztos, ir bezjēdzīgi. Reemigrācijas programmās es neieguldītu nevienu eiro, jo ar tām a priori nevar sasniegt nolikto mērķi. Peļņā aizbraukušajiem nav jāpērk atpakaļceļa biļetes, bet jāgādā labi apmaksāts darbs Latvijā. Es piedāvātu koncentrēties nevis uz viņiem, bet uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri grasās doties prom. It īpaši – jauniešiem, kurus gaida vietējie ražotāji savos uzņēmumos. “Vecie kadri” nav saglabājušies, turklāt nav sagatavoti strādāt ar jaunām tehnoloģijām, kādas ir modernās ražotnēs. Jaunajā pieredzē jāapmāca jauni cilvēki. Aizbraucējiem var mainīties apstākļi Anglijā vai Īrijā, un tad viņi, iespējams, kravās koferus, lai atgrieztos Latvijā. Bet uz drošu vietu un labu darbu. Cilvēkus dzīvē ne tik daudz vada jūtas, pirmām kārtām jādomā, kā pabarot ģimeni. Tāpēc plāna rakstītājiem ministrijās vajag atgriezties uz zemes, vajag saprast, kas ir realizējams un kas ne. Man liekas, reemigrācijas plāns bija konkrētu vadošu cilvēku plāns iztērēt nodokļu maksātāju naudu, kā iegribējās. Rēzeknē ir daļa atgriezušos. To viņi darījuši apzinātāk nekā tad, kad devās prom. Atrada konkrētu darba vietu ar apmierinošu atalgojumu. Viņiem bija kur apmesties – tēva mājās vai izīrētajā dzīvoklī. Kāpēc citi nebrauc atpakaļ? Tāpēc, ka nesaņems atalgojumu, kādu pelna ārzemēs. Mājupceļš sāksies, kad atrisinās vienīgo problēmu – Latvijas algas pacels pieklājīgā līmenī. Valdībai ir viens instruments regulācijai – nodokļu politika, kas stimulē investīcijas. Vismaz Rēzeknē uz rokas pirkstiem saskaitāmi uzņēmēji, kuri spēj ieguldīt savus līdzekļus vai kuriem ir pieeja kredītresursiem, lai attīstītu esošo ražotni vai celtu jaunu. Bet tas nedos lielu darba vietu un algu pieaugumu.
Premjers izteicies, ka ekonomikā šogad būs platāks solis, jo beidzot “iedarbinās” ES fondu līdzekļus.
Tas nav kardināls risinājums. Okei, šogad ir pieejami fondi, citugad nebūs. Plus jautājums, vai līdzekļus pilnā mērā izmantojam mērķim, lai augtu visu Latvijas iedzīvotāju labklājība? Valstī politika ne vienmēr par to liecina. Rēzeknē cīnāmies par investoriem. Maksimāli palīdzam ar infrastruktūru, dodam vietu, kur izvērst rūpniecību. Tikmēr valsts līmenī liek šķēršļus un atkal – kaut vai fondu izlietošanā – Lietuvā, Igaunijā nauda vieglāk pieejama, Latvijā visbargāk attiecas pret saviem apguvējiem. Paši sev ražojam problēmas.
Kritizējat valdību. Bet tepat kaimiņos deputāts Klaužs ļoti palīdzējis Līvānu uzpošanā. No Rēzeknes Saeimā ir ievērojami cilvēki – Urbanoviča kungs un Tutina kungs, Viņķeles kundze. Izcilu politiķu plejāde!
Neslēpju, “Saskaņas” frakcija pilsētai stipri palīdzējusi, bet ir starpība, vai viņi valdošai koalīcijai piederīgi vai opozīcijā. Pietiek salīdzināt, cik palīdzības eiro aizripojuši uz Ventspili un cik – uz Rēzekni. Tomēr liels paldies no manis un rēzekniešiem Jānim Urbanovičam par viņa darbiem pilsētas labā.
