Padoms zemniekam. Labību sējumu kopšana bioloģiskajā lauksaimniecībā 0
Līvija Zariņa, Dr.agr., AREI Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece
Balstoties uz Raiņa teikto, sabiedrībā itin bieži kāds pauž filozofisko apgalvojumu: pastāvēs, kas mainīsies. Un te nav nedz ko pielikt, nedz atņemt, jo tā tas arī ir – dabā viss mainās, spēj tik izsekot līdzi. Un tad, ja šodien atrasts vai izdomāts kaut kas līdz šim nebijis, saucam to par inovāciju. Visās jomās, arī augkopības tehnoloģijās. Šoreiz – par labību rindstarpu rušināšanu.
Problēma – ražas līmeņa celšana
Bioloģisko saimniekošanas sistēmu pārstāvošajiem labību audzētājiem kopumā īsti neveicas vēlamā un/vai potenciāli iespējamā graudu ražas līmeņa sasniegšanā. Pamatā tas ir saistīts ar neatbilstošu ražas veidošanai nepieciešamo augšanas faktoru (gaisma, mitrums, barības elementi u. c.) nodrošinājumu, kas savukārt iet roku rokā ar sējumu nezāļainību un nezāļu konkurētspēju.
Ir vispārzināms, ka labību ražas veidošanā izšķirīgais faktors ir nodrošinājums ar slāpekli. Tāpat ir zināms, ka labībām, pasējā audzējot tauriņziežus, šo slāpekli iespējams dabūt par velti, piesaistot to no atmosfēras. Tomēr praksē visai bieži neizdodas noturēt līdzsvarā abu (pamatkultūras, kas tradicionāli ir kāda no vasarāju labību sugām, un pasējas augu, kas visbiežāk ir tauriņziežu un stiebrzāļu maisījums) savstarpējo konkurenci pēc jau minētajiem augu attīstībai nepieciešamajiem faktoriem.
Tādējādi druvās ar pasēju iekūlums iznāk mazāks nekā no tām, kas ir bez pasējas. Vienlaikus neizveidojas arī pietiekami spēcīgs zelmenis, kas patiešām efektīvi spētu bagātināt augsni gan ar gumiņbaktēriju piesaistīto atmosfēras slāpekli, gan ar labību neiztērēto citu minerālelementu piesaisti, kas ir pievienotā vērtība gan augsnes auglības uzturēšanas un vides piesārņojuma samazināšanas kontekstā, gan arī pēckultūras ražas nodrošināšanā.
Hipotēzes jeb pieņēmumi
Ir zināms, ka slāpekļa (N) bioloģiskā piesaiste cieši korelē ar augu biomasu – jo lielāka tauriņzieža biomasa, jo vairāk N tiek piesaistīts no atmosfēras. Tas nozīmē, ka zemkopim jādomā par to, lai arī pasējā iesētie tauriņzieži justos gana omulīgi un izveidotu pietiekamu biomasu. Kā viena no iespējām varētu būt virsauga sēja platākās rindās (platrindsējā).
Taču, zinot, ka retos sējumos, daudz negaidot, nosacīti brīvo vietu itin naski ieņem nezāles, un ņemot vērā, ka pasējas augi sadīgst lēnāk nekā labība, aktualizējas nezāļu ierobežošanas pasākumi. Sējumu ecēšana labību sējumos bioloģiskajos laukos ir galvenā no fizikālo nezāļu ierobežošanas metožu klāsta. Galvenā, plašāk lietotā, ieteiktā, tomēr – nebūt ne bez trūkumiem, jo ecēšanas procesā (ko tradicionāli veic sējas virzienam pa diagonāli) tāpat kā nezālēm tiek traumēti arī labību dīgsti. Cik lielā mērā, tas, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem: pamatkultūras attīstības stadijas (arī sugas un šķirnes), vides apstākļiem (mitrums, temperatūra), nezāļu fona un sugu sastāva.
Pagaidām ar precīzu, vietējos apstākļos iegūtu informāciju mūsu reģionā ir trūcīgi, taču vairākās Eiropas valstīs kopš pēdējās gadsimtu mijas šādi pētījumi izvērsti un sadarbībā ar tehnikas ražotājiem jau izstrādātas tehnoloģijas rindstarpu rušināšanai labībām. Šie pētījumi balstījās uz hipotēzi, ka platākās rindstarpās rušināšanu–ecēšanu var veikt sējas virzienā, agregātu darba virsmām ļaujot darboties starp rindām, tādējādi mazāk traumējot labību dīgstus un sekmējot lielākas labību ražas ieguvi.
Ieskats pētījumu rezultātos
Plaši daudzfaktoru pētījumi veikti Dānijā. Pirmajā eksperimentu sērijā tika pārbaudīta vasaras kviešu reakcija, ražu veidojot 12, 18 un 24 cm attālās rindās ar vircas digestātu mēslotos (N 110 kg/ha) un nemēslotos fonos, ar un bez dažādos termiņos sētas pasējas. Pētījumu rezultāti liecināja, ka neatkarīgi no mēslojuma fona salīdzinātais rindstarpu platums neietekmēja ražas lielumu: nemēslotajā fonā raža atkarībā no rindstarpu platuma svārstījās no 3,9 līdz 4,2 t/ha, bet mēslotajā – no 4,4 līdz 4,6 t/ha. Dati par pasējā sētā uztvērējauga (āboliņu/stiebrzāļu maisījums) virszemes biomasu sezonas izskaņā (sk. tab.) nemēslotajā variantā pārliecinoši pierādīja platāko rindstarpu pozitīvo efektu, taču mēslotajā fonā tas netika fiksēts.
Cita pētījumu sērija bija veltīta vasaras kviešu un miežu salīdzināšanai, sējot tos 12,5, 15, 20, 25, 30 cm attālās rindās laukos ar diviem slāpekļa mēslojuma (vircas digestāts) foniem – N 50, N 100. Šā pētījuma mērķis bija izpētīt rindstarpu attāluma un N devas mijiedarbības ietekmi vasaras miežos un vasaras kviešos. Ar rindstarpu rušināšanu tika panākts būtisks nezāļainības samazinājums: miežos par 80–90%, bet kviešos par 63–80%. Atšķirības rindstarpu platuma un N fona ietekmē bija nebūtiskas.
Pētījumi vēršas plašumā
Eiropā pētījumi par labību sējumu rindstarpu rušināšanas efektivitāti vēršas plašumā, jo, attīstoties precīzajām tehnoloģijām, paveras iespējas augus kopt daudz precīzāk, mazāk tos mehāniski traumējot un tādējādi sekmējot augstākas ražas ieguvi. Savukārt ar pasējā sētu uztvērējaugu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanu, gan variējot ar sējumu biezību (tostarp rindstarpu attālumu), gan izvēloties optimālos sējas laikus konkrētām sugām, ņemot vērā augsnes rādītājus un lauka apstākļus, paveras papildu iespējas mazināt lauksaimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Jā, arī bioloģiskajās saimniecībās vēl daudz ko darīt.
Aizvadītajā sezonā sējumu ecēšanu sējas virzienā ar jaunajām ecēšām pamēģinājām arī Priekuļos. Ar rezultātu bijām apmierināti.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops februāra numurā
