“Kauna lēmums! Valdība Latvijā ir sašķelta!” Ko par Saeimas lēmumu šodien raksta ārzemju mediji 32
Šodien visi Latvijā runā par Saeimas lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas. Kā tas notika, ko argumentēja, kāpēc tagad šis lemts, pareizi, nepareizi – cik cilvēku, tik viedokļu. Bet ko par šo Latvijas lēmumu raksta ārzemju mediji? Apskatām “Politico”, “Die Zeit” un “Yle”.
Politico: Latvijas parlaments balso par izstāšanos no sieviešu aizsardzības globālā līguma
Latvija varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas izstājas no Stambulas konvencijas – nozīmīga starptautiska līguma, kura mērķis ir apkarot vardarbību ģimenē un pret sievietēm –, pēc Saeimas balsojuma ceturtdien.
Deputāti ar 56 balsīm par, 32 pret un diviem atturoties nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas, tikai gadu pēc tās stāšanās spēkā Latvijā. Šis līgums paredz vienotus atbalsta mehānismus sievietēm, kuras cietušas no vardarbības.
“Šis ir kauna lēmums parlamentam,” sacīja Andris Šuvajevs, partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs intervijā Politico pēc 14 stundas ilgām debatēm.
Likumprojektu par izstāšanos iesniedza opozīcijā esošā labējā partija “Latvija pirmajā vietā”, taču tas tika pieņemts arī ar valdošās koalīcijas partijas – Zaļo un Zemnieku savienības – atbalstu, kas nostājās pretēji premjeres Evikas Siliņas vadītajai partijai.
Partijas pārstāve Ingūna Millere rakstiskā komentārā “Politico” konvenciju nodēvēja par “radikālā feminisma produktu, kas balstīts uz dzimuma ideoloģiju”, un Latvijas ratifikāciju nosauca par “politisku mārketingu, kam nav sakara ar vardarbības apkarošanu”.
Cilvēktiesību organizācijas asi kritizējušas šo soli, brīdinot, ka tas apdraudēs sieviešu tiesības Latvijā. Dienu pirms balsojuma, pie Saeimas pulcējās ap 5000 cilvēku, skandējot “Rokas nost no Stambulas konvencijas” un “Latvija nav Krievija”.
Tamar Dekanosidze, Eiropas un Āzijas reģiona pārstāve no sieviešu tiesību NVO Equality Now, norādīja, ka šis likums cenšas pārvērst dzimumu līdztiesības iniciatīvas par LGBTQ propagandas apsūdzībām, atdarinot Krievijas retoriku un dodot politiķiem iespēju pozicionēties kā “nacionālo vērtību” aizstāvjiem pirms vēlēšanām.
“Šāda rīcība tuvina Latviju nevis ES, bet Krievijas vērtību sistēmai un pārvaldībai,” uzsvēra Dekanosidze, piebilstot, ka tas “tieši kalpo Krievijas interesēm Latvijā”.
Lai izstāšanās stātos spēkā, to vēl jāapstiprina Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš pirms balsojuma paudis, ka izvērtēs likumu un lēmumu paziņos 10 dienu laikā.
Ja tas notiks, Latvija kļūs par otro valsti pasaulē, kas izstājusies no Stambulas konvencijas, pēc Turcijas, kas to izdarīja 2021. gadā.
“Die Zeit”: Latvija nolemj izstāties no sieviešu aizsardzības konvencijas
Latvija Stambulas konvenciju ratificēja tikai 2024. gadā. Tagad parlaments nobalsojis par izstāšanos.
Valdība ir sašķelta.
Latvijas parlaments ir pieņēmis lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas, kuras mērķis ir aizsargāt sievietes no vardarbības. Šī konvencija, ko izstrādājusi Eiropas Padome, klasificē vardarbību pret sievietēm kā cilvēktiesību pārkāpumu un nosaka politiskus un juridiskus pasākumus, lai visā Eiropā nodrošinātu vienotu pieeju vardarbības prevencijai, cietušo aizsardzībai un vainīgo sodīšanai.
Konvencijas pretinieki Latvijā iebilst pret tās dzimuma definīciju, kas pārsniedz bioloģisko dzimumu un iekļauj arī sociālo dzimumu (dzimti), uzskatot to par pretrunīgu ar tradicionālajām ģimenes vērtībām. Viņi uzskata, ka valsts likumi jau ir pietiekami, lai cīnītos pret vardarbību dzimuma dēļ.
Taču sieviešu tiesību aizstāvju organizācijas un iestādes, kas strādā ar vardarbības upuriem, uzskata, ka izstāšanās vājinās sieviešu aizsardzību un dzimumu līdztiesības centienus.
Latvija ratificēja 2011. gadā pieņemto konvenciju tikai 2024. gadā, un tagad kļūs par pirmo ES valsti, kas no tās izstājas. Lai izstāšanās stātos spēkā, likumu vēl ir jāapstiprina Valsts prezidentam Edgara Rinkēvičam.
Likumprojektu par izstāšanos iesniedza opozīcija, taču tas tika pieņemts ar vienas no trīs koalīcijas partijām balsīm. Nav skaidrs, vai šis balsojums ietekmēs valdības stabilitāti, jo Stambulas konvencijas ratifikācija bija svarīga premjeres Evikas Siliņas valdības prioritāte kopš viņas stāšanās amatā 2023. gada septembrī.
Trešdien Rīgā notika ap 5000 cilvēku liels protests pret izstāšanos no konvencijas. Policijas dati liecina, ka tā bija viena no lielākajām demonstrācijām Latvijā pēdējos gados.
“Yle”: Latvija ir nolēmusi izstāties no starptautiskās līguma par vardarbību pret sievietēm
Latvija grasās izstāties no starptautiskas vienošanās par vardarbības pret sievietēm apkarošanu
Izstāšanās vēl prasa prezidenta Edgara Rinkēviča apstiprinājumu, kurš līdz šim nav paudis savu nostāju.
Latvijā parlamenta – Saeimas – vairākums ceturtdien ir nobalsojis par izstāšanos no Stambulas konvencijas, ziņo valsts sabiedriskais medijs LSM.
Pēc vairāk nekā 13 stundas ilgām maratondiskusijām deputāti nobalsoja par izstāšanos ar 56 balsīm par un 32 pret, savukārt divi deputāti balsojumā atturējās.
Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja izstāšanos no konvencijas likumprojekta pirmajā lasījumā. Par izstāšanos iestājās opozīcijas partijas un daļa valdības pārstāvju.
Izstāšanās stāsies spēkā tikai tad, ja to apstiprinās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš līdz šim nav publiski komentējis savu nostāju. Prezidentam lēmums jāpieņem 10 dienu laikā.
Trešdien, protesta akcijā pie Saeimas pret izstāšanos no konvencijas, pēc policijas datiem, piedalījās aptuveni 5000 cilvēku.
2011. gadā noslēgtā Stambulas konvencija paredz, ka valdībām jāievieš tiesību akti, kas ļautu saukt pie atbildības par vardarbību ģimenē un izvarošanu laulībā.
Lielākā daļa Eiropas valstu šo vienošanos ir parakstījušas, tostarp arī Somija. Turcija no konvencijas izstājās 2021. gadā.
