Par eksaktām zinātnēm ir priekšstats, ka padomju laikā tās tika mācītas daudz augstākā līmenī, tādēļ PSRS šajā jomā guva ievērojamus panākumus, piemēram, spēja nogādāt cilvēku kosmosā. No otras puses, Padomju Savienības inženieriem nebija pa spēkam elementāras lietas, piemēram, saražot kvalitatīvas sieviešu zeķbikses. Kādēļ tā? 7
Ne jau tāpēc, ka nemācēja vai negribēja, vienkārši tā nebija prioritāte. Padomju Savienība bija kopumā diezgan nabadzīga valsts, kurai daudz svarīgāk bija ražot tankus un raķetes, nevis sadzīviskas lietas. Tolaik nebija tirgus ekonomikas un nedarbojās nekādi pieprasījuma/piedāvājuma likumi. Zeķbikses nebija valdošā režīma prioritāte. Līdzīgi bija arī izglītības jomā, jo tolaik sociālās zinātnes bija atstātas pilnīgā novārtā, mums nebija jēdzīgu ekonomistu vai juristu. Pēc neatkarības atjaunošanas, lai šo robu aizpildītu, mēs metāmies otrā grāvī: pametām novārtā eksaktās zinātnes un sākām lielā daudzumā štancēt juristus un ekonomistus.
Bet jāsaprot, ka skolēnu laiks un skolas resursi ir ierobežoti. Jūs gribat, lai lielāka uzmanība tiktu veltīta fizikai, mūziķi prasa vairāk mācīt mūziku, fizkultūras skolotāji rosina atvēlēt vairāk laika sportam utt.
Atslēgas vārds ir “līdzsvars”. Jūs pieminējāt mūziku: jā, mums Latvijā ir daudz talantīgu mūziķu, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Taču sliktā ziņa ir tā, ka tikai paši talantīgākie ar to varēs pelnīt naudu. Inženierzinātņu jomā, ja būsi sasniedzis noteiktu zināšanu līmeni, ir diezgan droši, ka tev būs labi apmaksāts darbs un iespēja pabarot savu ģimeni. Savukārt mūzikā un daudzās sociālo zinātņu jomās ienākumi ir sadalīti ļoti nevienlīdzīgi: operas primadonnai būs nodrošināts ļoti labs atalgojums, bet koristiem klāsies daudz grūtāk.
Vai tad eksakto zinātņu jomā nav līdzīgi? Bieži dzirdam žēlabas par mūsu zinātnieku zemo atalgojumu.
Diemžēl daudzi mūsu zinātnieki ir švaki zinātnieki. Lai būtu labs zinātnieks, tev ir jābūt pasaules apritē. Ja tu veģetē maza institūta tālākajā stūrī, tad skaidrs, ka šis darbs drīzāk pilda sociālu funkciju, neļaujot tev nomirt bada nāvē. Savukārt, ja tu esi labs programmētājs vai inženieris, arī Latvijā tev būs iespēja nopelnīt ļoti labu algu.
Vai tas nav tikai tāpēc, ka programmēšanas tirgus savā būtībā ir globāls? Nav starpības, vai tu strādā Ņujorkā, Rīgā vai Zilupē, tev maksā par padarīto darbu. Taču šādu profesiju ir ļoti maz, latviešu jurists diez vai varēs apkalpot Ķīnas kompāniju.
Jā, viņš ir ieslēgts savā valodā. Sociālo zinātņu jomā darba tirgus ir ļoti lokāls, savukārt eksakto zinātņu nozarēs tas ir globāls, kas nozīmē daudz lielākas iespējas.
Bet vai tas nenozīmē, ka mums būs daudz grūtāk noturēt Latvijā savus spožākos prātus? Piemēram, izcils fiziķis saņems piedāvājumu no Amerikas un pārcelsies uz turieni, maksās tur nodokļus, iespējams, kļūs par ASV pilsoni. Kāds mums no tā labums?
Visticamāk, viņam šeit būs palikuši tuvinieki, draugi, viņa saknes. Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku, kas ieguvuši zināšanas un naudu ārzemēs, labprāt atgriežas Latvijā. Manuprāt, robežām, svītrām, kas sazīmētas uz kartes, ir ļoti maza jēga. Piemēram, šis mežs ir Latvijā un man tas būtu jāmīl, bet kilometru tālāk, robežas otrā pusē ir cits mežs, kas nav jāmīl. Tas ir muļķīgs uzstādījums.
Šo koncepciju jūs varētu izstāstīt Krimas iedzīvotājiem, kas nesenā pagātnē piedzīvojuši, ko nozīmē svītru pārbīdīšana uz kartes. Diez vai mēs būtu laimīgi, ja Krievijas robeža no Zilupes tiktu pārbīdīta mūsu virzienā.
Ar to es gribēju teikt, ka robežas pašas par sevi nav galvenais, jo Latvija nenozīmē tikai noteiktu teritoriju pasaules kartē, daudz lielākā mērā Latviju veido mūsu kultūra, mūsu vēsture, mūsu saknes. Ja cilvēks aizbraucis studēt vai strādāt ārzemēs, tas nenozīmē, ka Latvijai viņš ir zudis. Šajā ziņā es nepiekrītu vairākuma viedoklim, jo domāju, ka latvieši, kas tiecas uz augstākiem mērķiem, aizbrauc iegūt izglītību vai attīstīt biznesu ārzemēs, mums drīzāk ir ieguvums, nevis zaudējums. Protams, kādam pietiek ar apziņu, ka viņš ir pirmā slieka savā sūdu čupā, bet nevajag nosodīt tos, kas vēlas redzēt kaut ko ārpus tā. “Nodevējs, viņš aizbrauca mācīties uz ārzemēm!” Lai gan ir virkne valstu, kas mērķtiecīgi sūta savus talantus studēt ārzemēs, lai viņi iegūtu citu pieredzi un plašākas zināšanas.
Jūsu uzņēmuma “SAF tehnika” apgrozījums pagājušajā gadā bija 17 miljoni eiro, uzņēmuma peļņa sasniedza 1,7 miljonus eiro. Vienlaikus sludinājumu portāla “SS” īpašnieki ar 5,5 miljonu eiro apgrozījumu pamanījās gūt 4,1 miljona eiro peļņu. Varbūt jūs esat izvēlējies nepareizo biznesa nišu?
“SS” pēc būtības ir ļoti vienkāršs bizness, faktiski tas ir modernizēts ziņojumu dēlis. Katrā valstī ir pa šādam portālam, kas radušies 90. gados līdz ar interneta attīstību. Lietotāju pieradumam ir milzīgs spēks, un otram spēlētājam būtu ļoti grūti ielauzties šajā tirgū. Lai pelnītu lielu naudu, “SS” pietika izvairīties no klaji stulbiem gājieniem. Ilgu laiku viņiem tas arī izdevās, bet konflikts ar VID bija šāds stulbs gājiens. Varas iestāžu prasības ir jāciena. Latvijā mums vēl no padomju laikiem saglabājies priekšstats, ka valsts vara jāuztver kā ienaidnieks, no kā nekas labs nav gaidāms. Tādēļ čakarēt valsti skaitās forši, un daudzi priecājās, ka “SS” pasūtīja VID uz vienu vietu.
