Energoresursu cenas ietekmēs arī ūdensapgādes tarifus. Cik būtiski pieaugs pakalpojuma cena? 22
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs pilsētu – Rīgas, Jelgavas un Ventspils –, kā arī astoņu novadu ūdens piegādātāji ir iesnieguši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) aprēķinus, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugumu.
Kuldīgas, Ķeguma, Limbažu, Gulbenes, Alūksnes, Ķekavas, Ropažu un Brocēnu novados gaidāmās tarifu izmaiņas neskars vien tos, kuriem šis dabas resurss ir pieejams savā piemājas akā.
Daugavpilī vēl nogaida
Pēdējos gados ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas Latvijā pieaug, jo komersanti uzlabo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī samazina vides piesārņojumu riskus. Palielinoties energoresursu un darbaspēka izmaksām, šogad sagaidāms arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu lēciens.
Energoresursu cenu kāpuma dēļ SIA “Rīgas ūdens” pakalpojuma tarifs rīdziniekiem varētu pieaugt par 25%.
SPRK iesniegtie aprēķini paredz tarifa pieaugumu līdz 2,38 eiro par kubikmetru pretstatā pašreizējiem 1,92 eiro. Sagaidāms, ka ūdensapgādes pakalpojums no pašreizējiem 0,85 eiro par kubikmetru palielināsies par 20% un būs 1,02 eiro, kanalizācijas pakalpojuma tarifs varētu pieaugt par 25,68% – no 0,74 eiro līdz 0,93 eiro par kubikmetru, bet notekūdeņu attīrīšanas maksu plānots paaugstināt par 30,3% – no 0,33 eiro līdz 0,43 eiro.
Ja SPKRK apstiprinās jaunos tarifus, tad tie varētu stāties spēkā jau šī gada 1. maijā. Rīgā tarifa izmaiņas esot saistītas ne tikai ar elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes izmaksu kāpumu, bet arī ar ekspluatācijas izmaksu pieaugumu, pamatlīdzekļu nolietojumu, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu samazināšanos.
Arī SIA “Jelgavas ūdens” plāno celt pakalpojumu cenas un ir iesniedzis aprēķinus SPRK.
Paredzams, ka arī jelgavniekiem par ūdensapgādes pakalpojumiem vajadzēs maksāt par 15% vairāk nekā līdz šim.
“Jelgavas ūdens” ražošanas inženieris Ģirts Ēdols stāsta, ka tarifu pieaugums ir saistīts gan ar elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes izmaksu celšanos, kā arī ar degvielas un izejmateriālu cenas, kā arī darbinieku atalgojuma kāpumu. “Jelgavas ūdens” pakalpojumu tarifus nav mainījis ļoti sen, pēdējo reizi tie tika palielināti 2009. gadā.
Savukārt Daugavpilī, kur šobrīd ir vislielākā krīze ar energoresursu cenām, par ūdensapgādes tarifu celšanu vēl nav domāts. Uzņēmums “Daugavpils ūdens” šobrīd nav veicis nedz nepieciešamos aprēķinus, nedz iesniedzis prasību par tarifu maiņu SPRK. Iespējams, tas notiks pēc tam, kad tiks apstiprināts uzņēmuma šī gada budžets. SIA “Daugavpils ūdens” pēdējo reizi tarifus koriģēja 2014. gadā.
Sadārdzinās pārtikas produktus
Ūdensapgādes tarifu pieaugums noteikti ietekmēs ražojošos uzņēmumus, it īpaši tajās nozarēs, kur ir liels ūdens patēriņš.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure gan informē, ka līdz šim no federācijas biedriem vēl nav saņemti trauksmes zvani par ūdens tarifu kāpumu, jo šobrīd uzņēmumos tiek dzēsti ugunsgrēki daudzās citās izdevumu pozīcijās.
“Daļai ražotāju ir savi ūdens dziļurbumi, līdz ar to ūdens tarifu kāpumu šie uzņēmumi neizjutīs tik tieši. Tomēr kopumā fakts, ka arī ūdens tarifi paaugstināsies, nekādā ziņā nav iepriecinošs – tas pastarpināti var ietekmēt gala produktu cenu. Turklāt ir jāņem vērā, ka arī tiem pārtikas ražotājiem, kuri ūdeni iegūst no dziļurbumiem, ir jāizmanto ūdens sūkņi un filtrācijas iekārtas, kuras darbina elektrība,” gaidāmo ūdensapgādes tarifu celšanu vērtē I. Šure. Viņa norāda, ka ūdensapgādes tarifu kāpumam neizbēgami sekos arī kanalizācijas tarifu pieaugums.
