Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka “Gaismas pils”.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka “Gaismas pils”.
Foto – LETA

Latgales diena Gaismas pilī 0

Sestdien, 12. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks Latgales diena, kuras laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Latgales kultūras bagātību un unikalitāti, tās izpausmes literatūrā, mūzikā, dramaturģijā, amatniecībā, kino.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes
TV24
“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā
Lasīt citas ziņas

Šī diena veltīta vienai no pašlaik LNB aplūkojamās izstādes “Nevar nerakstīt” tematiskajām daļām – latīņu drukas aizliegumam Latgalē 19. gadsimta otrajā pusē un Latgales kultūras renesansei.

Dienas iesākumā plkst. 10.30 kopā ar Rogovkas ļaudīm notiks pasākuma atklāšana. Pēcāk sekos gan Baltinavas teātra kopas “Palādas” komēdija “Ontans iza­klaidej”, gan dejas un dziesmas ar Viļakas folkloras kopu “Upīte”, latgaliski tulkotās Luisa Kerola grāmatas “Alise Breinumu zemē” lasīšana, Latgales tradicionālo ēdienu baudīšana no biedrības “Latgolys golds”, Ludzas amatnieku centra darbnīcas un Latgales Studentu centra muzikāli literāri priekšnesumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būs iespēja klausīties arī akadēmiskos lasījumus, kuros piedalīsies dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta profesore Skaidrīte Kalvāne, Daugavpils Universitātes asociētais profesors Henrihs Soms, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesore Lidija Leikuma un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska. Dienas izskaņā, plkst. 16.30, muzicēs postfolkloras grupa “Rikši”.

Izstāde “Nevar nerakstīt” LNB būs apskatāma līdz 29. martam. Tā veltīta trim neparastām epizodēm rakstītā vārda vēsturē – brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vid­zemē 18. gadsimta vidū, drukas aizliegumam Latgalē 19. gadsimta otrajā pusē un Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gadsimta 40. gados. Šie trīs vēsturiskie posmi pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvē, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja. Ieeja bez maksas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.