Ome ar ziedu vainadziņu – tikai Jāņos! 8
Sievietēm tautas tērpa izvēle jāsāk ar galvassegas piemērīšanu – labu padomu dod “Senās klēts” meistare Ziedīte Muze. Ja būs pa prātam, Dziesmu svētkos varēs iztikt bez ziedu vainagiem, ar kuriem dalībnieces visai bieži aizvieto netīkamo un neērto aubi. “Nu kā tas izskatās, ka ome ar mazbērniem pie rokas un galvā – ziedu vainags,” viņa kritiski vērtē aplamo tradīciju. Ziedu vainagi pieder Jāņiem, pārējos gadījumos jāvalkā galvassega, kas darināta atbilstoši tautas tērpam.
Pielaidīgāka pret puķu rotu ir Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena – Dziesmu svētkos tie “gluži nav pārkāpums”. Arī mākslīgo ziedu vainadziņi senāk izmantoti, tiesa, ne masveidīgi un tikai no dabiskiem materiāliem, ne jau plastmasas darinājumi. Skaidrs ir viens – galvai jābūt apsegtai. Sievām un meitām – ar vainagu, galvasautu, aubi vai lakatu, vīriem – tā ir cepure, taču pie vestes to neliek.
Muzei kā pēdējo divu Dziesmu un deju svētku tautas tērpu skates projekta vadītājai gribētos uzslavēt apģērba valkāšanas kultūru, taču šā gada 4. maija pasākums parādīja, ka joprojām tiek pieļautas rupjas kļūdas. Otro gadu “Senā klēts” rīko gājienu, kurā savus tērpus var izrādīt arī tie ļaudis, kas nepiedalās pašdarbības kolektīvos. Šopavasar goda drānas ceļā no Vecrīgas līdz Vērmaņdārzam izrādījuši ap 300 dalībnieku. “Uz gājienu bija atnākušas vairāku kolektīvu meitenes villainēs, kas abās pusēs saspraustas ar saktām. Kad viņām vaicājām – nu, kā tad tā – atbildēja, ka dejotājiem citādi grūti padejot. Man gan šķita, ka villaines neviens tā vairs nevalkā,” nosaka “Senās klēts” meistare.
Viņa novērojusi, ka vēl viena bēda ir nevīžība. “Tērpi mēdz būt nedaudz saburzīti, brunčiem atirusi mala, ņieburi aizšūti, jo par šauru un citādi nevar dabūt ciet. Vai tad ar citu apģērba gabalu mēs tā rīkotos?”
Dziesmu un deju svētku gadā LNKC eksperti kā parasti ar speciālista aci skatēs vērtēs kolektīvus, kā kurš saposies un prot valkāt tautas apģērbu. Eksperts dos savus ieteikumus, ko vajadzētu palabot, bet labākos aicinās piedalīties tautas tērpu skatē, kas nākamgad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Centrs kopā ar “Seno klēti” iecerējis arī konferenci, kurā kaimiņi varētu padalīties pieredzē ar savām nacionālā apģērba valkāšanas tradīcijām.
Nav jau tā, ka tautas tērpu pētniekiem uz visiem jautājumiem, kā kuru tērpu darināt, komplektēt un valkāt, ir atbildes, atzīst L. Rubena: “Simtprocentīgi to nezina neviens, arī viņi joprojām strīdas, jo daudzi priekšmeti līdz mūsdienām nav saglabājušies.”
