Inese Prisjolkova: Iegriezt Jāņu vilni, pateikties un sievišķības sajūtai zem tautastērpa nevilkt apakšveļu 0
Inese Prisjolkova, daudzu grāmatu autore un Pavasara studijas vadītāja, dalās pieredzē, kā gatavojas un godā Jāņus:
“Visu pavasari esmu audzējusi spēku, lai jūnijā, vasaras saulgriežos, svinētu gada lielākās un spēcīgākās enerģijas sākumu, kas rit līdz pat veļu laikam. Es to saucu par gada devīto vilni. Lai tiktu pie šā spēka, sāku gatavoties jau maija beigās vai jūnija sākumā – pabeidzu visu iepriekšējā pusgadā iesākto, sakopju laukus ap sevi.
Man patīk Jāņos būt tautastērpā, jo tā raksti un auduma ritmi spēcina enerģiju. Garie svārki dod līganu gaitu un vijīgumu, jūtu brunču iegriezto sievišķīgo enerģiju. Ja gribu īpaši maģisku sievišķības sajūtu, nevelku apakšveļu.
Jāņu zāles lasu klusībā, piedomājot, kas nepieciešams pašai, saimei, mājai, pasaulei. Lai mijiedarbība būtu spēcīgāka, nesu istabā ziedus, lieku tos aktivizējamās vietās, vislabāk uz galda istabas vidū un stūros.
Šajos svētkos man ir svarīgi peldēties saules pielietā upē, jūrā vai mazgāties rasā.
Gadā, kad vasaras vidū satiku savu vīru, saulgriežos ievēroju visas tradīcijas, arī peldējos saullēktā. Tagad ik reizi Jāņu rītā abi ar Tomu ejam jūrā peldēties.
Man ļoti patīk izdarības ar uguni. Ugunskura vietas izvēle, krāvums, kas katru gadu izdodas savādāks, ugunskura pušķošana. Jāņu ugunskurā sadedzinu iepriekšējā gada vainagu, to daru ar dziļi simbolisku nozīmi – pateicos par to, kas šajā gadā noticis. Atdodu iepriekšējo pieredzi ugunij, lai transformē, dod vietu jaunajam. Ja iekšēji viss ir kārtībā, vari meditēt kaut pie miskastes. Bet, ja iekšā rūgst dusmas, naids, aizvainojums, vari sēdēt jūras malā un meditēt no rīta līdz vakaram, labāk nekļūs.”
Visu rakstu par Inesi Prisjolkovu un viņas neparasto veikumu lasiet žurnāla “36,6 °C” jūnija numurā vai tā elektroniskajā versijā.
