“Latvietis atkal cenšas apkrāpt latvieti, cerot, ka pircējs nepamanīs!” Vīrietis veikalā piefiksē to, ko daudzi visdrīzāk palaiduši garām 0
Sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis kāda pircēja ieraksts par augu eļļas iepakojumu, kas, pēc viņa domām, pircējus var maldināt. Veikalā pamanītā pudele vizuāli atgādinājusi ierasto viena litra eļļas iepakojumu, taču uz etiķetes norādīts — 0,9 litri.
“Vot šo ciest nevaru. Gribēju jau pirkt latviešu, bet šis 0,9…” raksta ieraksta autors, paužot neapmierinātību, ka pircējam īpaši jāpievērš uzmanība iepakojuma tilpumam. Viņš uzskata, ka šādi vietējie ražotāji vai tirgotāji mēģina cerēt, ka cilvēks atšķirību nepamanīs.
Fotogrāfijā redzama eļļas pudele ar norādi “0,9 litri” un cenu 2,09 eiro. Ieraksta autors salīdzina šo piedāvājumu ar citu — ārzemju ražojuma saulespuķu eļļu, ko, pēc viņa teiktā, iegādājies par trīs eiro litrā.
Komentāros cilvēki ātri vien sāka dalīties līdzīgā pieredzē. Daļa norādīja, ka šāda prakse veikalos kļuvusi arvien biežāka — iepakojums izskatās ierasts, bet produkta daudzums tajā ir mazāks nekā agrāk.
“1 kg jau sen ir 0,8. Tāpat arī 1 l — tikai 0,7 l nemainās,” ironizē kāds komentētājs.
Vēl kāds piebilst, ka šādi “samazinājumi” esot redzami daudzās preču grupās — sākot ar sviestu, pienu un sieru, beidzot ar dzīvnieku barību. “Cena tāda pati, bet visur griež nost,” raksta komentētājs.
Diskusijā vairākkārt izskanēja arī vārds “shrinkflation” — situācija, kad produkta iepakojums vai izskats paliek līdzīgs, bet preces daudzums samazinās, savukārt cena nemainās vai pat pieaug. Daļa pircēju uzskata, ka šāda prakse rada sajūtu, ka viņi tiek apmānīti, pat ja formāli informācija uz iepakojuma un cenu zīmes ir norādīta.
Ne visi komentētāji gan piekrita sašutumam. Kāds norādīja, ka pats jau sen vairs neskatās tikai iepakojuma cenu, bet vienmēr salīdzina litra vai kilograma cenu. “Es skatos tikai litra vai kilograma cenu, nevis iepakojuma cenu,” raksta komentētājs.
Citi pievērsa uzmanību arī tam, ka uz cenu zīmes konkrētajam produktam bijusi norādīta cena par litru, tādēļ uzmanīgam pircējam iespēja salīdzināt cenas esot bijusi.
Tomēr daļai cilvēku šis arguments nešķiet pietiekams. Viņuprāt, problēma nav tikai matemātikā, bet sajūtā, ka pircējam visu laiku jābūt īpaši modram, lai nepalaistu garām mazāku tilpumu, mazāku svaru vai neierastu iepakojuma izmēru.
“Uz cenu zīmes minēts 0,9 l,” piebilst kāds komentētājs, savukārt cits ironizē, ka mūsdienās “tautieši neapčakarēs — ar S klasi nebrauksi”.
Diskusijā parādījās arī jautājums par to, ko vispār nozīmē “vietējais” vai “latviešu” produkts. Daži komentētāji norādīja, ka jāskatās ne tikai uz nosaukumu, bet arī uz to, kur produkts faktiski ražots. “Un kas tieši tur latviešu, izņemot nosaukumu? Palūkojieties, kur ražota,” raksta kāds lietotājs.
Citi gan uzsvēra, ka labprāt atbalsta vietējos ražotājus, taču vēlas skaidru un godīgu informāciju par cenu, tilpumu un izcelsmi.
Kopumā nelielā eļļas pudele kļuvusi par iemeslu plašākai sarunai par pircēju uzticēšanos, cenu salīdzināšanu un iepakojumu samazināšanu. Vieniem tas ir ikdienas sīkums, kam jāpievērš uzmanība pašam. Citiem — kārtējais piemērs tam, ka pircējam veikalā vairs nepietiek paskatīties uz cenu vien.
Kā rezumē viens no komentētājiem: “Nu es skatos tikai litra vai kilograma cenu.” Taču šis gadījums rāda — ne visi pircēji vēlas iepirkties ar kalkulatoru rokās.
