Vienkārši nopirksim no Ukrainas brīnumzāles? Pabriks komentē Kulberga viedokli par droniem
4
Jau vakar vēstījām, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka nākotnē regulāri notriekt Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpā ielidojošus dronus ar iznīcinātājiem nebūtu racionāli. Viņš arī norādīja, ka Latvija šobrīd liek uzsvaru uz sadarbību ar Ukrainu dronu jomā, uzsverot Ukrainas pieredzi un spējas šādu apdraudējumu novēršanā.
“Visas šīs izmaksas ir izmaksas ir neracionāls veids, kādā veidā turpmāk notriekt dronus. Tas ir ļoti labi, ka mums ir šādas iespējas, un mēs pierādām, ka šīs iespējas strādā gan Igaunijā, gan Latvijā. Bet uz priekšu šāds risinājums nav pareizais veids, kā virzīties. Tāpēc mēs – Latvija – šobrīd uzlikusi uzsvaru uz drona līgumu. Tas ir lielais sadarbības līgums ar Ukrainu, kuru vienīgā valsts šobrīd pasaulē ir pierādījusi, ka spēj ar visaugstāko precizitāti un tehniskām iespējām notriekt dronus. Tā ir Ukraina,” preses konferencē teica Kulbergs.
Taču Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājam, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoram Artim Pabrikam par šo jautājumu ir atšķirīgs redzējums. Viņš uzsver, ka, stiprinot Latvijas spējas cīnīties pret šādiem apdraudējumiem, nedrīkst aizmirst par vietējās industrijas potenciālu un iespējām, ko jau šobrīd spēj piedāvāt Latvijas uzņēmumi.
Pabriks atzīst, ka sabiedrības satraukums pēc pēdējā laika dronu incidentiem ir saprotams un valstij ir jāmeklē veidi, kā efektīvāk aizsargāt savu gaisa telpu. Tomēr viņš uzskata, ka Latvijai nevajadzētu nonākt situācijā, kurā visi nepieciešamie risinājumi tiek meklēti tikai ārvalstīs.
“Ja mēs runājam par Latvijas drošību un Latvijas aizsardzību, ir svarīgi saprast, ka mēs nevaram pieļaut situāciju, kur līdzīgi arī kā Covid krīzes laikā mēs visus palīglīdzekļus, šajā gadījumā ieročus, dronus un visu pārējo vienkārši iepērkam no ārzemēm, jo tas varbūt šķiet vienkāršāk.”
Pēc viņa teiktā, Latvijas dronu industrija spēj piedāvāt augsta līmeņa produktus, kas kvalitātes ziņā ne tikai neatpaliek no Ukrainā ražotajiem risinājumiem, bet atsevišķos momentos ir pārāki, jo izmanto kvalitatīvākus risinājumus. Pabriks norāda, ka vairāki Latvijas uzņēmumi gadiem eksportē savu produkciju un ir pierādījuši konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
“Es ar visu pārliecību varu teikt, ka Latvijas dronu industrija, visi ražojumi un produkti, kas Latvijā tiek ražoti, viņi noteikti nav ne par matu zemākā kvalitātē vai līmenī, kādi ir ražojumi Ukrainā.”
Kā piemērus Pabriks min uzņēmumus “Redwire”, “Origin Robotics”, “DK Unity”, “Gorgon Optronics”, “Eraser”, “Belss”, kā arī vairākus jaunākus nozares uzņēmumus.
Vienlaikus Pabriks uzsver, ka Ukrainas priekšrocības vairāk ir saistītas ar kara laikā iegūto pieredzi, pilotu sagatavotību un praktisko pielietojumu, nevis tikai ar industrijas spējām.
Viņaprāt, pārāk liela paļaušanās uz ārvalstu piegādātājiem ilgtermiņā var radīt riskus gan valsts drošībai, gan ekonomikai.
“Šajā gadījumā ir nepareizi domāt, ka mēs nīcināsim ārā Latvijas ražošanu, Latvijas ekonomiku, eksportējošos uzņēmumus un vienkārši nopirksim no ukraiņiem brīnumzāles, kuras spēj šos jautājumus risināt.”
Vienlaikus Pabriks uzsver, ka tas nenozīmē atteikšanos no sadarbības ar Ukrainu. Tieši pretēji – viņš saredz iespēju attīstīt kopīgus projektus, kuros tiktu apvienota gan Ukrainas pieredze, gan Latvijas uzņēmumu zināšanas un ražošanas kapacitāte.
Pēc viņa domām, pirms valsts pieņem lēmumu iegādāties kādu produktu ārvalstīs, vispirms būtu jāizvērtē, vai līdzvērtīgu risinājumu nespēj nodrošināt vietējie uzņēmumi. Tas esot īpaši svarīgi laikā, kad arvien biežāk tiek runāts par piegāžu drošību un nepieciešamību krīzes situācijās paļauties uz pašu resursiem.
Pabriks arī vērš uzmanību uz problēmām, ar kurām pēdējos gados saskārušies vairāki Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmumi. Viņš norāda, ka daļa vietējo ražotāju nav spējuši pilnvērtīgi iekļūt Latvijas tirgū, jo viņu izstrādātie prototipi ilgstoši nav tikuši iepirkti vai testēti.
“Mēs zinām arī situāciju, kas bija pēdējos trīs gados izveidojusies, ka virkne Latvijas startapu nespēja pat iekļūt Latvijas tirgū, jo neviens no viņiem necentās pat iegādāties prototipus, kas ir pilnīgi pretēja situācija nekā daudzās citās Eiropas valstīs, kur prototipus valdība nopērk, testē kopā ar industriju, kopā ar ražotājiem un pēc tam uzlabo šo produktu.”
Runājot par sadarbību starp valsti un vietējiem ražotājiem, Pabriks norāda, ka problēma nav saistīta tikai ar prototipu testēšanu un iepirkumiem. Viņaprāt, arī atsevišķās jomās, kur Latvijas uzņēmumi jau spēj piedāvāt gatavus risinājumus, pieprasījums no valsts puses bijis ļoti ierobežots.
“No jūras droniem vēl Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pēdējos trīs gados nav iegādājušies praktiski nevienu.”
Tāpat Pabriks uzsver, ka Latvijas ražotie produkti jau šobrīd tiek izmantoti Ukrainā un praksē ir pierādījuši savu kvalitāti.
“Liela daļa Latvijas modernās dronu industrijas produktu jau gadiem tiek izmantot Ukrainā un ļoti daudzas viņu vienības ir pateicīgas par šo produktu kvalitāti. Līdz ar to ir ļoti nepareizi iedomāties, ka Latvijas ražojumi nav konkurētspējīgi un nav spējīgi tik galā ar viņiem dotiem uzdevumiem, ja tādi tiktu doti.”
Pabriks uzskata, ka palīdzības sniegšana Ukrainai un Latvijas aizsardzības industrijas attīstīšana nav pretrunā viena otrai. Viņaprāt, valsts atbalstam Ukrainai vienlaikus būtu jāstiprina arī vietējā ekonomika un Latvijas uzņēmumu spējas.
“Ir svarīgi, ka mēs sniedzam Ukrainai palīdzību, ekonomisko palīdzību, finansiālo palīdzību, bet pirmām kārtām tam ir jāiet cauri iepirkumiem Latvijas industrijā, caur produktiem, nevis vienkārši naudas veidā, jo mums ir ne tikai jānodrošina vairāk palīdzības Ukrainas drošībai, bet arī jāveicina pašiem sava drošība,” uzsver Pabriks.
Tāpat Pabriks norāda, ka Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija būtu gatava plašāk skaidrot nozares iespējas. Viņaprāt, lēmumiem par aizsardzības iepirkumiem būtu jābalstās pilnīgā izpratnē par to, ko jau šobrīd spēj piedāvāt Latvijas uzņēmumi.
Viņš uzsver, ka Latvijas drošības stiprināšanā būtu jāizmanto gan sabiedroto un Ukrainas uzkrātā pieredze, gan vietējās industrijas potenciāls, kas jau šobrīd spēj piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus risinājumus.
