Latvijai vēl tuvākos gadus nebūs pašai savas vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas 20
Ņemot vērā militārās industrijas kapacitāti, Latvija vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas varētu saņemt vien tuvāko gadu laikā, izriet no Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa paustā.
Aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija, skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta. Jau iepriekš ziņots, ka 2023.-2025. gadam pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro.
Kalniņš pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina, ka vidējās darbības pretgaisa aizsardzības iekārtas darbojas augstumā virs 10-12 kilometriem un rādiusā līdz 25 kilometriem.
Sistēmu piegāde ir atkarīga no militārās industrijas. “Tikko beigsies konkurss un būs noslēgts līgums, pie šodienas militārās industrijas tas ir vismaz trīs četri gadi [līdz piegādei],” norādīja komandieris.
Atbildot uz deputāta Edvīna Šnores (NA) bažām par lielākās Latvijas armijas bāzes Ādažos pretgaisa aizsardzību, NBS komandieris atklāja, ka bāze ir aizsargāta ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu “RBS-70”, taču, piemēram, tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes “Kalibr”, kuras izmanto Krievija karā pret Ukrainu, Latvijā ar to nebūtu iespējams notriekt.
To varētu darīt, ja iegādāsies vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un tajās būs iekļauts specifisks modulis.
LETA jau rakstīja, ka patlaban gan nav zināms vai Latvija iegādāsies tieši “Nasams” vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šāda sistēmu pērn Latvijā izvietoja Spānijas kontingents, kas iekļauts NATO Kaujas grupas sastāvā.
