ASV naftas rezerves noslīdējušas līdz 45 gadu zemākajam līmenim – kādas sekas tas var radīt pasaulē un Latvijā? 0
ASV stratēģiskās naftas rezerves kara ar Irānu un ilgstoši ierobežotās kuģošanas Hormuza šaurumā dēļ sarukušas līdz zemākajam līmenim kopš 1983. gada. Kā vēsta “The Hill”, atsaucoties uz “Bank of America Global Research” un ASV federālajiem datiem, pašreizējais rezervju apjoms valstij nodrošinātu aptuveni 43 dienu jēlnaftas patēriņu.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējos mēnešos izmantojusi stratēģiskās naftas rezerves, lai mazinātu enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Hormuza šauruma faktiska slēgšana komerciālajai kuģošanai. Caur šo šaurumu normālos apstākļos tiek transportēta līdz piektdaļai pasaules naftas.
Piecu mēnešu laikā tirgus situācija kļuvusi arvien saspringtāka. Tramps iepriekš apstiprināja 172 miljonu barelu naftas izlaišanu no rezervēm 120 dienu laikā. Līdz šim tirgū nonākuši aptuveni 108,6 miljoni barelu, bet stratēģiskajās rezervēs palikuši aptuveni 304,8 miljoni barelu.
ASV Enerģētikas informācijas administrācijas jaunākie dati rāda, ka naftas pārstrādes rūpnīcas joprojām darbojas ar ļoti augstu jaudu – jūlija beigās to noslodze sasniedza 96,5%. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc jēlnaftas saglabājas augsts.
Jau jūnijā Tramps brīdināja, ka stratēģiskās rezerves nav bezgalīgas un ilgstoši izmantot tās cenu stabilizēšanai kara apstākļos nevar. Lai gan jūnijā tika panākta vienošanās ar Irānu, kuras mērķis bija atjaunot drošu kuģošanu Hormuza šaurumā, pamiers izrādījās īslaicīgs un jūlija sākumā triecieni atsākās.
Naftas cenas uz eskalāciju reaģēja nekavējoties – Brent jēlnaftas cena vienā dienā pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot 78,02 ASV dolārus par barelu, bet WTI cena kāpa līdz 73,52 dolāriem.
Dažās Āzijas valstīs energoresursu trūkuma dēļ jau ieviesti ārkārtas taupības pasākumi – ierobežota kondicionieru lietošana un atsevišķos gadījumos noteikta automašīnu izmantošana tikai noteiktās dienās.
Tikmēr Ķīna samazinājusi naftas importu par aptuveni 3,5 miljoniem barelu dienā, tomēr tai ir ievērojami lielākas ārkārtas rezerves nekā ASV – kopā valsts un komerciālajos krājumos tās tiek lēstas ap 1,4 miljardiem barelu.
Ko tas nozīmē pasaules ekonomikai?
ASV stratēģisko rezervju samazināšanās pati par sevi nenozīmē, ka pasaulē tūlīt pietrūks naftas. Tomēr tā samazina vienas no pasaules lielākajām ekonomikām spēju ātri reaģēt uz nākamo piegādes šoku.
Ja Hormuza šaurums ilgstoši paliktu nepieejams vai konflikts Tuvajos Austrumos vēl vairāk saasinātos, tirgū varētu rasties jauns cenu kāpuma vilnis. Tas nozīmētu dārgāku degvielu, aviāciju un kravu pārvadājumus, bet vēlāk – arī augstākas cenas precēm, kuru ražošanā un piegādē enerģijas izmaksām ir būtiska loma.
Īpaši svarīga ir psiholoģiskā ietekme uz tirgiem. Jo mazākas kļūst ASV rezerves, jo vājāks ir “drošības spilvens”, ar kuru Vašingtona varētu apslāpēt jaunu cenu lēcienu.
Kā tas var atsaukties uz Latviju?
Latvija no ASV stratēģiskajām rezervēm tieši nav atkarīga, taču mūsu degvielas cenas ir cieši saistītas ar naftas un naftas produktu cenām pasaules un Eiropas tirgos.
Ekonomikas ministrijas jaunākais monitorings jau rāda, ka no 1. līdz 20. jūlijam Brent jēlnaftas cena pieauga par 3,6%, bet Eiropā izmantotās gāzeļļas cena – pat par 17,4%. Tam sekoja arī dīzeļdegvielas cenu kāpums Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
Latvijā degvielas cenu kāpums jau šopavasar bija viens no galvenajiem inflācijas virzītājiem. Ekonomikas ministrija norādīja, ka martā tieši straujais degvielas sadārdzinājums būtiski palielināja kopējo patēriņa cenu līmeni, bet aprīlī degvielas cenas joprojām saglabāja būtisku ietekmi uz inflāciju.
Tāpēc ilgstoši augstas naftas cenas Latvijā pirmām kārtām nozīmētu dārgāku benzīnu un dīzeļdegvielu. Tālāk efekts izplatītos uz transporta un loģistikas izmaksām, pārtikas un citu preču piegādēm, lauksaimniecību, būvniecību un daļu pakalpojumu.
Tieši ģeopolitiskās spriedzes dēļ Latvijas valdība šogad jau samazināja akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, bet Ekonomikas ministrija rosinājusi šo režīmu pagarināt līdz septembra beigām.
Tātad Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais nav pats fakts, ka ASV rezervēs palicis mazāk naftas, bet tas, ko šī situācija signalizē par pasaules enerģijas tirgu. Ja konflikts ieilgs un lielvalstu iespējas stabilizēt tirgu ar rezervēm samazināsies, jauns naftas cenu kāpums var diezgan ātri nonākt arī līdz Latvijas degvielas uzpildes staciju cenu tablo.
