“Spāņi aiz šausmām mēmi!” Dombravas vēstule sacēlusi vētru Latvijā, bet ko par to domā spāņi? 12
Iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) vēstule Spānijai saistībā ar migrantu krīzi Seutā izraisījusi politisku rezonansi Latvijā. Latvijas Televīzija vēstīja, ka Madridē ministra vēstule uztverta jūtīgi un tās tonis novērtēts kā augstprātīgs. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Dombravam aizrādījis, ka turpmāk šāda veida saziņa ar ārvalstīm jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.
Dombrava skaidrojis, ka vēstulē Latvija paudusi gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt Spānijai tehnisko atbalstu, vienlaikus norādot, ka nelegāli ieceļojušie migranti nedrīkstētu tikt legalizēti, jo tas varētu radīt plašākus riskus Šengenas zonas drošībai.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēlāk norādīja – pirms dot padomus citām valstīm migrācijas jautājumos, Latvijai vispirms jātiek galā ar situāciju uz savām robežām.
Tiesa gan, pati vēstule publiskajā telpā nav redzēta, taču, kā noskaidroja LA.LV, tai ir noteikta ierobežota pieejamība.
Taču sociālajos tīklos pēc ziņām par diplomātisko neapmierinātību radies cits jautājums – kur atrodami publiski pierādījumi tam, ka Dombravas rīcība izraisījusi tik asu reakciju tieši Spānijā?
“Kur var atrast kādu publikāciju kādā Spānijas medijā, ka tur kāds sacepies par Dombravu? Vismaz man atrast neizdevās,” platformā “X” vaicā Dāvis Valters.
Viņa ieraksts izraisījis plašas diskusijas. Arī citi lietotāji atzīst, ka mēģinājuši sameklēt Spānijas medijos publikācijas, kurās būtu konkrēti pieminēts Latvijas iekšlietu ministrs vai viņa vēstule, taču tas nav izdevies.
“Ne vēstule redzēta, ne avotu par negatīvo uztveri,” līdzīga diskusija izvērsusies arī citviet sociālajos tīklos.
Kāds “X” lietotājs ironizē: “Bet, bet LSM ziņoja uzticams avots…”, savukārt cits raksta, ka, viņaprāt, Spānijas medijos atrodamajās publikācijās par notikušo Latvija nemaz nav pieminēta.
Tiesa, ne visi uzskata, ka būtiskākais jautājums ir tas, vai Dombrava nokļuvis Spānijas laikrakstu virsrakstos. Dagnis Īsaks komentē: “Stāsts nav par to, bet par valdības spēju strādāt komandā. Dombrava parādīja, ka nav gatavs, par ko arī likumsakarīgi atrāvās.”
Publiski pieejamā informācija patiešām rāda, ka Spānijas valdība bijusi neapmierināta ar vairāku Eiropas valstu reakciju uz Seutas krīzi. Viena no nedaudzajām publikācijām, ko varētu attiecināt uz šo tēmu, ir no BBC, taču arī tur Latvijas vārds tiešā veidā nav pieminēts.
BBC vēstīja, ka Spānija atsevišķu Eiropas Savienības valstu reakciju uz aptuveni 60 000 migrantu nonākšanu Seutā raksturojusi kā “savtīgu, polarizējošu un prettiesisku”. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai paudis nopietnas bažas par atsevišķu Eiropas valdību rīcību.
Sančess norādījis, ka lielākā daļa valstu Spānijai izrādījušas atbalstu un solidaritāti, taču dažas valdības izvēlējušās Spānijai uzbrukt, viņaprāt, vadoties no aizspriedumiem, viltus ziņām, nezināšanas vai politiskām interesēm.
“Eiropas Savienība nevar atļauties šādu savtīgu, polarizējošu un prettiesisku reakciju,” Sančesa pausto citē BBC.
BBC publikācijā konkrēti minēta Itālija, kas uz laiku apturēja Šengenas režīmu ar Spāniju, kā arī Somija un Dānija, kas atbalstīja stingrāku rīcību. Čehijas premjers aicinājis apsvērt Spānijas dalības Šengenas zonā pagaidu apturēšanu, bet Francija pastiprinājusi robežkontroli. Kritiku Spānijas virzienā paudušas arī citas valstis.
Tātad publiski pieejamā informācija apliecina, ka pēc Seutas krīzes starp Madridi un vairākām Eiropas galvaspilsētām tiešām radusies diplomātiska spriedze. Tomēr BBC rakstā nav tiešas norādes ne uz Latviju, ne Dombravu, ne viņa vēstuli.
