“Viņi baidās pateikt vārdu “bankrots”. Kas patiesībā varētu notikt ar “airBaltic”? 0
Situācija ap Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic” un tās finansēm joprojām raisa daudz jautājumu. Žurnāliste, TV24 raidījumu “Ziņu TOP” un “Nedēļa. Post scriptum” vadītāja Anita Daukšte raidījumā “Preses klubs” pauda bažas, ka sabiedrībai netiek pilnībā atklāta uzņēmuma patiesā situācija.
Daukštes ieskatā šobrīd izveidojusies situācija, kurā daļa cilvēku, kuri ir informēti par “airBaltic” finanšu stāvokli, nevēlas publiski par to runāt, savukārt citi notiekošo mēģina parādīt citādā gaismā. “Man liekas, daļa, kas ir saistīti un zina, kas notiek ar “airBaltic” finansējumu, negrib neko atklāti pateikt. Savukārt ir daļa, kuri apzināti mēģina situāciju iztēlot citādi, nekā viņa ir,” sacīja Daukšte.
Viņasprāt, viens no iemesliem šādai piesardzībai varētu būt nevēlēšanās publiski runāt par iespējamu uzņēmuma maksātnespēju un tās sekām Latvijas ekonomikai. Viņi baidās pateikt vārdu “bankrots” un “krahs”, jo saprot, ka “airBaltic” bankrots un krahs, kas, iespējams, jau ir iestājies, šajā brīdī reāli nozīmē vismaz 2%, 3% vai pat 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, un tam būs milzīgs iespaids uz Latvijas ekonomiku kopumā,” pauda žurnāliste.
Daukšte uzsvēra, ka sabiedrībā nereti izskan aicinājumi valstij vairs neieguldīt naudu “airBaltic”, tomēr, viņasprāt, jautājums nav tik vienkāršs. Iespējamā uzņēmuma neglābšana arī varētu radīt valstij ievērojamas izmaksas.
Viņas ieskatā neatkarīgi no tā, kādu ceļu valsts izvēlētos, sekas būtu jūtamas arī nodokļu maksātājiem. Proti, izmaksas rastos gan gadījumā, ja valsts mēģinātu uzņēmumu glābt, gan tad, ja tiktu nolemts to nedarīt.
Jau vēstījām, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” obligāciju turētāju sanāksmē, kurā bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām, pirmdien netika savākts nepieciešamais kvorums, tāpēc 17. augustā plānots organizēt atkārtotu sanāksmi, liecina informācija Valsts kases tīmekļvietnē.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam Valsts kase pārstāvēja Latviju šajā sanāksmē un iesniedza balsojumu.
Valsts balsojuma pozīcija iepriekš tika apstiprināta MK sēdes slēgtajā daļā.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA teica, ka nevar atklāt to, cik dalībnieki trūka kvoruma nodrošināšanai.
Savukārt Valsts kases rīcībā neesot informācijas, cik procenti obligāciju turētāju pirmdien bija pieslēgušies sanāksmei.
Martinovs piebilda, ka “17. augustā notiks nākamā sapulce saskaņā ar emisija prospektu”.
Uz jautājumu, vai tādēļ, ka obligāciju turētāju sanāksme ir pārcelta uz 17. augustu, “airBaltic” tomēr būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi, kurus bija plānots kapitalizēt, Martinovs teica: “Domāju, ka nebūs jāmaksā, jo prospektā ir termiņš, kurā tas ir jāizdara, un mēs to nepārkāpjam.”
Informācija obligāciju emisiju prospektā liecina, ka ir paredzēta ierobežota iespēja kavēt procentu maksājumus 14 dienu periodu. Tas nav formulēts kā atļauja nemaksāt procentus, bet gan kā nosacījums, kad kavējums vēl netiek uzskatīts par saistību neizpildi.
Savukārt Valsts kasē aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, “airBaltic” būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi.
Kā ziņots, atbildīgās amatpersonas iepriekš neatklāja, kāds tieši būs “airBaltic” piedāvājums finansējuma piesaistei, kā arī potenciālais finansējuma apmērs.
