Viņš apstājies un sācis peldēt uz vietas… Sieviete atpūtā Pierīgas ezerā piedzīvojusi, cik briesmīgas sekas var būt makšķernieku neuzmanībai 0
Kādas suņa saimnieces pieredze Pierīgā izvērtusies par nopietnu brīdinājumu gan citiem suņu īpašniekiem, gan makšķerniekiem. Iveta Straume sociālajā tīklā “Facebook” dalījusies ar stāstu par to, kā viņas gludspalvainais retrīvers Vivo treniņa laikā ūdenī sapinies makšķerauklā un tikai laimīgas sakritības dēļ izglābies.
Iveta raksta, ka kopā ar Vivo bija devusies uz vienu no Pierīgas ezeriem, kur aizvadīja retrīveru medību sporta treniņu uz ūdens. Suns esot ļoti labs peldētājs – spēcīgs, atlētisks un pieradis pie regulāras slodzes, tāpēc doma, ka viņš varētu nonākt slīkšanas briesmās, saimniecei iepriekš pat nebija ienākusi prātā.
Taču pēdējā uzdevumā, peldot atpakaļ caur niedrēm, Vivo pēkšņi apstājies un sācis peldēt gandrīz uz vietas. Sākumā šķitis, ka suns vienkārši aizķēries niedrēs, tāpēc viņu saukuši un mudinājuši peldēt krastā. Drīz gan kļuvis skaidrs, ka noticis kas nopietnāks.
“Bija acīmredzams, ka suns cenšas mainīt virzienu, no kaut kā atbrīvoties,” apraksta Iveta. Suns spēcīgi kārpījies un mēģinājis griezties uz dažādām pusēm, taču uz priekšu neticis.
Par laimi, kopā ar Ivetu bijusi draudzene Kristīne – sportiska sieviete, laba peldētāja un suņu glābšanas uz ūdens trenere. Viņa, daudz nedomājot, metusies sunim palīgā.
Vivo atradies krietnu gabalu no krasta, niedrēs, vietā, kur cilvēkam ūdens jau bijis pāri galvai. Kad Kristīne piepeldējusi pie suņa, kļuva skaidrs, kas noticis – Vivo bija sapinies makšķerauklā.
Saimniece stāsta, ka suns ar kakla siksnu bija aizķēries aiz ūdenī pamestas auklas, bet, mēģinot pats atbrīvoties, sapinies tajā vēl vairāk – aukla bija aptinusies arī ap priekškājām un ķermeņa augšdaļu.
“Pēc vairāku minūšu cīņas Vivo izdevās atbrīvot. Suns nekādā gadījumā nebūtu varējis paša spēkiem izrauties no makšķerauklas gūsta. Viņš būtu noslīcis,” raksta Iveta.
Viņa uzsver, ka šajā reizē sakrituši vairāki apstākļi, kas izglāba Vivo dzīvību. Kristīnei bijušas zināšanas par suņu uzvedību ūdenī un pieredze, kā glābt dzīvnieku tā, lai panikā esošs suns neapdraudētu arī pašu glābēju. Arī Vivo pats esot ļoti trenēts, fiziski spēcīgs un ar mierīgu temperamentu.
Suns spējis pietiekami ilgi noturēties virs ūdens un, kā uzsver saimniece, arī īpaši neesot panikojis.
Svarīga bijusi arī sezona – vasarā cilvēkam iespējams vairākas minūtes uzturēties ūdenī un mēģināt suni atbrīvot. Agrā pavasarī vai rudenī iznākums varētu būt pavisam citāds.
Iveta atzīst, ka pēc šī gadījuma viņai radies arī ļoti praktisks secinājums – turpmāk pie ūdens vienmēr līdzi būs nazis.
Līdz šim, ļaujot sunim peldēt, viņa vairāk uzmanījusies no dabiskiem šķēršļiem – zariem, akmeņiem, neprognozējamas gultnes vai asiem priekšmetiem. Taču nebija iedomājusies, ka gandrīz neredzama makšķeraukla var izrādīties tik bīstama.
“Viena pavirši pamesta aukla var kādam maksāt dzīvību!” viņa uzsver.
Vienlaikus saimniece vēršas arī pie makšķerniekiem un lūdz pēc copes neatstāt aiz sevis bīstamu vidi. Viņa norāda, ka saprot – dažkārt āķis vai māneklis var aizķerties un auklu nākas pārraut, taču sekas šādam atstātam auklas gabalam var būt daudz nopietnākas, nekā sākumā šķiet.
Iveta aicina īpaši uzmanīgus būt arī suņu saimniekiem. Pat labi zināma peldvieta vienā dienā var būt droša, bet nākamajā pēc kāda makšķernieka apmeklējuma tajā jau var atrasties aukla ar āķiem vai vizuļiem.
Arī konkrētā vieta viņai un sunim bijusi pazīstama – tur peldējuši regulāri, aptuveni reizi nedēļā, un iepriekš nekādu problēmu nebija.
Pēc notikušā Iveta sazinājusies arī ar “Rīgas mežiem”, kam pieder attiecīgā ezera krasts. Viņa atzīst, ka sākotnēji galvenokārt vēlējusies nodot informāciju un uz ļoti ātru reakciju neesot cerējusi.
Taču atbildīgais inspektors piezvanījis jau pēc dažām minūtēm, atbraucis pakaļ Ivetai, un abi devušies uz notikuma vietu. Saimniece parādījusi bīstamo zonu, bet vēl aptuveni stundu vēlāk saņēmusi fotogrāfiju, kur redzami vīri laivā, kas pārbauda niedrājus.
No ūdens izceltas divas makšķerauklas ar vizuļiem.
“Cepuri nost – super operatīva rīcība un neticama atsaucība. Visu cieņu Rīgas mežiem! Tiešām sirsnīgs paldies!” raksta Iveta.
Komentāros zem stāsta vairāki cilvēki dalās ar līdzīgām pieredzēm. Kāda sieviete raksta, ka viņas suns savulaik sapinies makšķerauklā Daugavā pie Salaspils, bet cita stāsta, ka pie Lielupes suņa spalvās ieķēries zālē atstāts liels āķis.
Vairāki komentētāji norāda arī uz risku savvaļas putniem. Ilze raksta, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, Māras dīķī šogad makšķerauklu un āķu dēļ bojā gājuši vairāki jaunie gulbēni.
Tikmēr makšķernieki diskusijā uzsver, ka mānekļi un auklas ne vienmēr ūdenī tiek atstātas apzināti. Tās var pārtrūkt, aizķerties vai tikt norautas kopā ar zivi. Kāds komentētājs norāda – diez vai makšķernieks speciāli izmetīs ūdenī dārgu mānekli.
Taču izskan arī doma, kas būtībā apvieno abas diskusijas puses. Kāds komentētājs, kurš pats gan makšķerē, gan ir peldēt mīloša suņa saimnieks, raksta: “Nav jāpiecūko ūdeņi, un viss būs O.K.”
