ASV izlūkdienesti atklāj Putina iespējamo nākamo soli: risks pieaugs jau šoruden 2
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, saskaroties ar grūtībām karā Ukrainā, varētu mēģināt pārbaudīt NATO gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis. Jaunākie ASV izlūkdienestu vērtējumi liecina, ka Maskava tuvākajos gados varētu īstenot ierobežotu uzbrukumu vai plašu hibrīdo operāciju pret kādu NATO valsti, vēsta “The Wall Street Journal” (WSJ). Atsevišķi scenāriji tiek pieļauti jau no šā gada rudens.
WSJ raksta, ka līdz šim ASV amatpersonas tiešu Krievijas un NATO sadursmi laikā, kamēr turpinās karš Ukrainā, uzskatījušas par maz ticamu. Tomēr jaunākajos izlūkošanas vērtējumos arvien lielāka uzmanība pievērsta iespējai, ka Kremlis varētu izvēlēties ierobežotu eskalāciju, lai pārbaudītu alianses vienotību un tās gatavību pildīt kolektīvās aizsardzības saistības.
Runa ne vienmēr ir par plaša mēroga iebrukumu NATO teritorijā. Kā iespējamie scenāriji tiek minēti kiberuzbrukumi, hibrīdas operācijas vai ierobežots militārs iebrukums NATO austrumu flangā. ASV izlūkdienesti iespēju, ka Krievija tuvākajā laikā sāktu sauszemes uzbrukumu NATO valstij, joprojām vērtē kā zemu, tomēr šāda scenārija varbūtība līdz 2029. gadam varētu pieaugt.
Bažas rada arī tas, ka Maskava, iespējams, varētu censties rīkoties tā, lai NATO valstīm nebūtu vienkārši izlemt, kā atbildēt. Alianses 5. pants paredz kolektīvo aizsardzību bruņota uzbrukuma gadījumā, taču hibrīdo un kiberuzbrukumu gadījumā robeža var būt daudz neskaidrāka.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta Baltijas reģionam. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kaunass brīdinājis, ka Krievija varētu izmantot arī sagrābtus Ukrainā ražotus bezpilota lidaparātus, lai sarīkotu “viltus karoga” operāciju pret kritisko infrastruktūru.
Pēc Lietuvas ministra domām, Kremlim varētu būt nepieciešama jauna eskalācija un kāds panākums, bet starp potenciālajiem mērķiem viņš min Baltijas reģionu un Poliju.
Šāda operācija varētu būt veidota tā, lai radītu šaubas par uzbrukuma īsto organizētāju, vienlaikus pārbaudot NATO valstu reakciju.
WSJ aprakstītie izlūkošanas vērtējumi nenozīmē, ka ASV rīcībā būtu informācija par jau pieņemtu Putina lēmumu sākt jaunu karu šoruden. Drīzāk runa ir par iespējamiem Krievijas rīcības scenārijiem un laika periodu, kurā risks varētu pieaugt. Liela mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā joprojām tiek uzskatīts par maz ticamu.
Vienlaikus Rietumu militārpersonas jau iepriekš brīdinājušas, ka Krievijas spējas radīt militārus draudus NATO nākamajos gados varētu palielināties.
Vācijas armijas vadība šovasar norādīja, ka NATO valstu kopējie izlūkošanas vērtējumi paredz – līdz 2029. gadam Krievija varētu būt ieguvusi spējas uzbrukt kādai alianses dalībvalstij.
Tieši tādēļ uzmanība pašlaik koncentrējas ne tikai uz Krievijas spēju sākt plašu karu, bet arī uz daudz ierobežotāku provokāciju. Šāda rīcība Maskavai teorētiski ļautu pārbaudīt, cik vienoti sabiedrotie būtu brīdī, kad tiem praksē jālemj par NATO kolektīvās aizsardzības mehānisma iedarbināšanu.
