Latvijas Radio nepārliecina NEPLP lēmums par radio un televīzijas apvienošanu 0
Pēc iepazīšanās ar jauna sabiedriska medija izveides koncepciju Latvijas Radio nav guvis pietiekami pārliecinošu atbildi, ka izvēlētais risinājuma variants par radio un televīzijas apvienošanu piecu gadu laikā ir pats piemērotākais, aģentūra BNS uzzināja raidorganizācijā.
Radio sniedzis savu vērtējumu par Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) tapušo apjomīgo detalizēto izpēti, kas paredz trīs variantus turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai, no kuriem padome par labāko uzskata abu raidorganizāciju apvienošanu piecu gadu laikā, izveidojot jaunu.
Radio viedoklis nosūtīts NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, premjeram, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Satiksmes ministrijai.
“Koncepcija kopumā uzskaita Latvijas sabiedrisko mediju problēmas un izaicinājumus – no neatbilstošā pārvaldes modeļa un nepilnīgā satura līdz tehnoloģiskajām un finanšu un cilvēkresursu vajadzībām. Tomēr tā nesniedz pietiekami pārliecinošu atbildi, vai izvēlētais risinājuma variants ir pats piemērotākais,” sacīts atzinumā.
Radio uzskata, ka norādītais nepieciešamā finansējuma apjoms ir “maldinoši neliels”, turklāt naudas ieņēmumu avoti uzskatāmi par maz ticamiem Latvijas pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Savukārt nepietiekama finansējuma apstākļos, piemēram, ja neizdodas renovēt Zaķusalas kompleksu, rodas draudi, ka koncepcijā paredzētā satura ražošanas sinerģija netiks sasniegta.
“Gluži pretēji, ja tiek sasteigta divu organizāciju apvienošana, palielinās viedokļu daudzveidības samazināšanās bīstamība, zūd radio spēja elastīgi risināt problēmas, kas to glāba nesenās krīzes laikā, samazinās radio darbinieku motivācija,” trūkumus uzskaita radio vadība.
Radio ierosina sākt sabiedrisko mediju reformu vispirms izveidojot Sabiedrisko mediju padomi, kurai jāizstrādā Sabiedriskā labuma vērtēšanas mehānisms.
“Šādā veidā var pārliecināt iedzīvotājus par sabiedriskā līdzmaksājuma ieviešanas pamatotību, kas ir ļoti būtisks finansējuma avots sabiedrisko mediju ilgtermiņa uzturēšanai. Tad, kad būs iegūta pārliecība par valsts spēju stabili uzturēt savus sabiedriskos medijus, var lemt par to apvienošanas lietderību,” pauž radio.
Līdz tam laikam radio un televīzija varot turpināt sadarbību dažādos projektos.
Detalizētā izpēte jauna sabiedriskā medija izveidei, kam valdība novirzīja 80 tūkstošus latu, tika veikta par trim modeļiem turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai – mediju daļēja konverģence, kuras ietvaros tiek saglabāta radio un televīzijas institucionālā patstāvība, bet abi mediji realizē kopprojektus; esošo mediju pilnīga konverģence, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs; jauns vienots sabiedriskais medijs ar vienotu vadību un pārvaldību, kurā saturu iepērk galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu raidījumu sagatavošanā.
Šobrīd koncepcija atrodas saskaņošanas stadijā pirms tā tiek izskatīta valdībā.
Jau vēstīts, ka NEPLP uzskata, ka labākais ir apvienot abus medijus piecu gadu laikā, izveidojot jaunu sabiedrisku mediju Latvijā. Apvienošanu pakāpeniski varētu uzsākt jau nākamgad.
Izmaiņu mērķis ir izveidot spēcīgākāko interneta mediju Latvijā, mūsdienīgu televīziju un radio.Par jaunā medija mērķiem noteikts būtisks auditorijas pieaugums ‒ no 50% Latvijas iedzīvotāju 2013.gadā līdz 75% Latvijas iedzīvotāju 2018.gadā.
Ilgtermiņa investīciju apmērs tehniskajā nodrošinājumā un telpās būs nepieciešams 42 miljonu latu apmērā piecu gadu laikā, būtiskākie ieguldījumi būtu nepieciešami no 2015.gada. Aptuveni 47% no minētajām investīcijām varētu segt no pašu ienākumiem, savukārt atlikušo daļu – no Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem.
Uzturēšanas izmaksu segšanai apsverama medija nodevas ieviešana pēc pāris gadiem.
Šī modeļa ietvaros jaunā medija pamatdarbība notiek rekonstruētā LTV ēkā Zaķusalā, aizņemot 50% no ēkas platības, bet radio ēkā Vecrīgā tiek izvietotas tiešraides studijas.
Koncepcijas izveidē iesaistīja vairāk nekā 200 ekspertu, kas pulcējušies 45 darba grupu sapulcēs.
