Zinātnieki zemē apraka 2000 apakšbikšu pāru – tālāk notiekošais atklāja apslēptu pasauli 0
Lai noskaidrotu, cik aktīva un veselīga ir augsne, zinātnieki Šveicē izmantoja visai neparastu metodi — zemē apraka vairāk nekā 2000 kokvilnas apakšbikšu pāru. Pēc diviem mēnešiem tos izraka un salīdzināja, cik lielā mērā audums bija sadalījies.
Izrādījās, ka apakšveļas sadalīšanās ātrums var daudz pastāstīt par augsnē mītošo organismu aktivitāti. Jo aktīvāki ir mikroorganismi, sēnes, sliekas un citi augsnes iemītnieki, jo ātrāk tie noārda kokvilnas šķiedras.
Pētījumu 2021. gadā sāka Cīrihes Universitātes un Šveices federālā lauksaimniecības pētniecības centra “Agroscope” zinātnieki. Projektā “Proof by Underpants” jeb aptuveni “Pierādījums ar apakšbiksēm” iesaistījās ap 1000 brīvprātīgo.
Viņi aptuveni 1000 vietās visā Šveicē apraka vairāk nekā 2000 kokvilnas apakšbikšu pāru un 12 000 tējas maisiņu. Pēc diviem mēnešiem paraugi tika izrakti, nofotografēti un kopā ar augsnes paraugiem nosūtīti uz laboratoriju.
Visaktīvākā augsne izrādījās privātajos dārzos
Rezultāti parādīja lielas atšķirības starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem.
Visstraujāk kokvilnas apakšveļa sadalījās privātajos dārzos. Šajās augsnēs bija arī visvairāk organisko vielu, kas rada labvēlīgus apstākļus sliekām, sēnēm, baktērijām un citiem augsnē dzīvojošiem organismiem.
Savukārt zālienos bioloģiskā aktivitāte bija viszemākā. Pļavas un lauksaimniecības zemes pēc aktivitātes atradās pa vidu starp abām šīm grupām.
Pētnieki secināja, ka tieši zemes izmantošanas veids bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas izskaidroja atšķirības apakšveļas sadalīšanās ātrumā.
Augsnes kopšanai ir liela nozīme
Pētījuma līdzautors, Cīrihes Universitātes agroekoloģijas profesors Marsels van der Heidens norāda, ka veids, kā zeme tiek apsaimniekota, būtiski ietekmē augsnes dzīvību un kvalitāti.
Augsnes bioloģisko aktivitāti var veicināt, piemēram, uzturot zemi pastāvīgi klātu, izmantojot kompostu, dažādojot kultūraugu maiņu un samazinot minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
Svarīgas ir arī augsnes ķīmiskās īpašības un barības vielu daudzums.
Ātrāka sadalīšanās ne vienmēr nozīmē labāku augsni
Lai gan strauja kokvilnas sadalīšanās bieži liecina par auglīgu un bioloģiski aktīvu augsni, pētnieki uzsver, ka maksimāli ātra sadalīšanās ne vienmēr ir vēlama.
Dabiskās ekosistēmās, piemēram, mežos, ļoti augsts barības vielu līmenis var liecināt par dabiskā līdzsvara traucējumiem. Arī dārzos pārāk strauja kokvilnas sadalīšanās var norādīt uz pārmērīgu mēslošanu.
Šādos gadījumos būtu vērts apsvērt mēslojuma daudzuma samazināšanu.
Augsnes organismu aktivitāti būtiski ietekmē arī temperatūra un mitrums. Ja augsne kļūst pārāk auksta vai sausa, bioloģiskā aktivitāte strauji samazinās.
Zinātnieki piedāvā “apakšbikšu indeksu”
Pētnieki uzskata, ka kokvilnas apakšveļas aprakšana zemē varētu kļūt par vienkāršu un uzskatāmu veidu, kā cilvēkiem parādīt atšķirības augsnes auglībā un bioloģiskajā aktivitātē.
Tāpēc viņi piedāvā izmantot tā dēvēto “apakšbikšu indeksu” — jo vairāk kokvilnas pēc noteikta laika ir sadalījies, jo aktīvāka ir augsnē notiekošā bioloģiskā darbība.
Metode nav paredzēta kā vienīgais vai pilnīgs augsnes veselības mērījums, taču tā ļauj ļoti vienkārši vizualizēt procesus, kurus parasti ar aci nevar redzēt.
