LDDK: Aizliegums pieprasīt svešvalodas prasmes ir jauns šķērslis biznesam 0
Saeimas sociālo un darba lietu komisijas iniciētie grozījumi Darba likumā, kas aizliegs darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.
Kā ziņots, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas otro lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Kā norādīja LDDK pārstāvji, pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis. Tāpat dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas rada neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam kandidātam.
Kā norāda LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis, privātā sektora darba devēji nekad bez pamata nepieprasīs zināšanas, kuras nav nepieciešamas uzticētā darba veikšanai, jo kvalificētiem darbiniekiem ir atbilstoši jāmaksā. Tajā pašā laikā motivācija pieņemt darbā darbiniekus ar augstāku kvalifikāciju, domājot par organizācijas nākotni, ir normāla personālvadības prakse, kas dod plašākas iespējas gan organizācijai kļūt kompetentākai, gan darbiniekam veidot savu karjeru izvēlētajā jomā.
“Praksē ir novēroti gadījumi, kad darba devējs nosaka neadekvātas prasības darbiniekiem, bet tie ir izņēmumi. Tie nevar kalpot par iemeslu ierobežot visu darba devēju, tostarp publiskā sektora kā darba devēja, tiesības izvēlēties kvalificētākus darbiniekus, kas strādā organizācijas izaugsmei,” norādīja Alksnis.
Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka ar minēto lēmumu valsts radot ierobežojumu izvēlēties kvalificētākus darbiniekus.
“Privātais bizness atrodas dinamiskās pārmaiņās ik dienu, un tā konkurētspēju nosaka kvalificēts cilvēkkapitāls un tā potenciāls. Ja valsts rada ierobežojumus izvēlēties no darbinieku vidus kvalificētākos speciālistus, nav skaidrs, kā valsts gatavojas veidot konkurētspējīgu un izaugsmi atbalstošu uzņēmējdarbības vidi. Tā vietā, lai sakārtotu personāla vadības jautājumus publiskajā sektorā, tiek uzlikti šķēršļi biznesam, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos,” sacīja Menģelsone.
LDDK aicina deputātus Saeimas otrajā lasījumā neatbalstīt komisijas virzītos un Tieslietu ministrijas uzturētos grozījumus Darba likumā un balsot par labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, nevis jaunu šķēršļu radīšanu.
