Pasaulē
Eiropa

Līdz ar vakcīnas vai vairāku vakcīnu laišanu apritē grūtības nebeigsies0


ES institūcijās arvien skaļāk sāk runāt par nepieciešamību panākt lielāku neatkarību no medicīnisko preču piegādēm.
ES institūcijās arvien skaļāk sāk runāt par nepieciešamību panākt lielāku neatkarību no medicīnisko preču piegādēm.
Foto: Piero Cruciatti/EK AV dienests

Uldis Šmits, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

Lai kādi būtu pēdējā laikā izvirzītie priekšlikumi krīzes pārvarēšanai un apspriežamās programmas, tos vieno izpratne par nepieciešamību panākt Eiropas Savienības lielāku neatkarību medikamentu un citu medicīnisko preču ražošanā.

Jautājums tiek publiski aplūkots vismaz kopš šā gada sākuma – Eiropas Komisijas izstrādātās industriālās stratēģijas ietvaros.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu jau toreiz akcentēja minēto ražojumu pieejamības un piegāžu drošības problemātiku, taču eiropieši toreiz nebija pilnībā aptvēruši briestošās pandēmijas bīstamību un bezprecedenta raksturu.

Arī pati Kirjakidu februāra beigās apgalvoja, ka koronavīrusa izplatība rada bažas, bet paniskiem noskaņojumiem neesot pamata.

Turpmākā notikumu attīstība pierādīja, ka jau zināmās un agrāk izpaudušās problēmas spēj izraisīt vēl daudz smagākas sekas par iepriekš pieredzētajām.

Tāpēc tagad iniciatīvas seko cita citai, un arī joprojām apspriestajā Vācijas kanc­leres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātajā rīcības plānā ES veselības aprūpes sektors figurē kā viens no “pīlāriem”.

Šajā jomā paredzēts, piemēram, veidot kopīgu medicīnas materiālu rezervi un koordinēt vakcīnu iegādi.

Tieši “vakcīna” nu kļūst par atslēgas vārdu vīrusa iespējamās uzveikšanas gaidās.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem uz 11. maiju pasaulē jau pastāvēja vairāk nekā simts vakcīnas izstrādes projektu un astoņi no tiem ievirzīti klīnisko izmēģinājumu fāzes sākuma stadijā, savukārt Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skola tobrīd bija ievākusi ziņas par 157 projektiem un pāri par desmit veiktiem klīniskajiem izmēģinājumiem. Acīmredzot skaits pieaug un vēl pieaugs.

Izvirzīšanās līderos gan negarantē veiksmīgu finišu, un dažu autoritatīvu zinātnisku iestāžu šķietama atpalicība vēl nenorāda, ka tās nevarētu sasniegt mērķi. Teiksim, Pastēra institūts, kas paredzējis klīniskos izmēģinājumus sākt jūlijā.

Taču līdz ar vakcīnas vai vairāku vakcīnu laišanu apritē grūtības nebeigsies.

Ātrums tomēr ir svarīgs faktors. Farmaceitiskā liel­uzņēmuma “Sanofi” (galvenais sēdeklis Parīzē) vadība pareģo, ka darbs šoreiz ilgs no 18 līdz 24 mēnešiem, bet parasti tas aizņem gadus desmit. Līdzīgus termiņus nosauc arī citi nozares profesionāļi.

Turpretī kritiku izpelnījies “Sanofi” direkcijas pieļāvums, ka eventuālā vakcīna vispirms tiks izplatīta ASV, kas iegulda firmas pētījumos ievērojamu, simtos miljonos eiro mērāmu finansējumu, kamēr eiropieši birokrātisku iemeslu dēļ kavējas.

Šāda nostāja izraisīja Francijas valdības pārmetumus, un neklātienes diskusija presē ap maija vidu noslēdzās ar “Sanofi” pausto, ka uzņēmuma plānos arvien ir darīt vakcīnu vienlaikus pieejamu gan Amerikā, gan Eiropā. Ja vien ES politiķi atbilstoši rīkosies, respektīvi, maksās.

Minētā viedokļu sadure arī apliecina, ka medikamentu izlaide pārāk neatšķiras no citu preču ražošanas, kad jāievēro tirgus likumsakarības.

Agrāk visvairāk pieprass bija zāles hronisko, nevis infekcijas slimību ārstēšanai, un farmācijas bizness ne īpaši uzklausīja tam adresētos mudinājumus ķerties pie vīrusu apkarošanā vajadzīgu vakcīnu radīšanas.

Pastāv neoficiāla informācija, ka šādi mudinājumi bijuši, tostarp no Eiropas Komisijas puses, kura pirms dažiem gadiem uzrunājusi Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas pārstāvjus.

Tagad stāvoklis mainījies, bet nav skaidrs, ciktāl nozare ir gatava pielāgoties PVO un ES sludinātajiem principiem.

Vai vakcīnai jābūt tirgus konjunktūrai pilnībā pakļautam komercproduktam vai varbūt, izņēmuma kārtā, sabiedrības resursam, kura ražošanu un izplatīšanu koordinē kāda pārnacionāla organizācija (kā uzskata Francijas premjerministrs Eduārs Filips)? Debates šajā sakarā turpinās.

Tikmēr Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā tviterī pavēstīja, ka līdzekļu vākšanas maratona pirmajā etapā, kas aizsākās 4. maijā, vakcīnas izstrādes vajadzībām sarūpēti deviņarpus miljardi eiro, ko atvēlējušas tiklab valdības un organizācijas, kā privāti fondi un atsevišķas personas.

Ja arī vakcīna tiks izstrādāta un būs pieejama, vēl nāksies pārvarēt ar vakcināciju saistītos un dažādu viltus ziņu pastiprinātos aizspriedumus. Tiesa, aprīļa beigās publicētā “Eirobarometra” aptauja rāda, ka 85% respondentu uzlūko vakcīnu par efektīvu līdzekli, kaut gan viņu relatīvais vairākums (48%) baidās no varbūtējām blaknēm.

Atsevišķās ES dalībvalstīs noskaņojums neizceļas ar pārlieku labvēlību – Kiprā, Horvātijā, Maltā, Slovēnijā un Francijā 60 procenti vai vairāk domā, ka pote var izrādīties kaitīga.

Cita aptauja, ko veicis pazīstamais medicīnas izdevums “The Lancet”, akcentē ierasto skepticismu Francijā, kur 25 procenti grasās pretoties iespējamajai vakcinēšanai.

Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektors Gvido Razi tāpēc nesen pavēstīja, ka aģentūra izvērsīs izglītošanas kampaņu un sadarbībā ar EK cer izveidot platformu, kas vakcīnas (vai vakcīnu) ieviešanas gadījumā ļaus sekot tās lietojuma rezultātiem.

Taču atbilstoši ES tiesību aktiem vakcinācija ir katras pašas dalībvalsts kompetence.

Tomēr tas ir tikai viens no aspektiem. Plašākā nozīmē kļuvis skaidrs, ka sanitārās krīzes pārvarēšanai piemīt “Eiropas dimensija”, kā sacījis ES Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, piebilstot – veselības aizsardzība visur kļuvusi par drošības problēmu, “bet Eiropā tā ir arī integrācijas lieta”.

Viedokļi

Žuzeps Borels, ES Augstais pārstāvis ārlietās, EK priekšsēdētājas vietnieks: “Kāpēc mums ir stratēģiskas naftas rezerves? Kāpēc mēs uzkrājam naftu? Jo reiz bija krīze, un naftas krājumi tika samazināti, un kopš tā laika mēs nolēmām izveidot stratēģisku rezervi.

Šodien mēs esam redzējuši, ka kritiskā brīdī daži produkti, kas netika uzskatīti par kritiskiem, kļuva kritiski, jo piegādes tika samazinātas. Loģika saka priekšā, ka jāreaģē līdzīgi.

Mums ir jābūt dažu produktu rezervēm, kas netika uzskatītas par kritiskām, bet noteiktā brīdī var kļūt kritiskas”.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Globālajā kampaņā līdzekļu vākšanai vakcīnu un medikamentu izstrādei pret jauno koronavīrusu savākti jau 9,5 miljardi eiro.

Brīnišķīgs rezultāts, mēs esam sasnieguši pirmo robežzīmi maratonā “Globālā atbilde”, kuru vada Eiropas Komisija.”

Saistītie raksti

Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” vadītāja: “Covid-19 krīze parāda, ka šim jautājumam ir vēl viens aspekts. Nav runa tikai par lielo Eiropas vai citu pasaules reģionu uzņēmumu spēcināšanu.

Lielā mērā tas ir arī jautājums par Eiropas pilsoņu drošību gadījumā, ja notiek kaut kas līdzīgs kā Covid-19 krīze, kad Eiropa ir atkarīga no citām valstīm attiecībā uz medikamentu un citu preču pieejamību iedzīvotājiem.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Medus raža Latvijā šogad būs zemāka nekā iepriekšējos gados. Vai būtiski celsies medus cena?
28 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
VIDEO. “Svetlanai nebija izvēles, Baltkrievijas varasiestādes viņu izveda no valsts.” Atklāj, kas noticis ar Tihanovsku 1
4 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Kas slēpjams jaunajai Tukuma vadībai? Īsi pirms apvienošanās veiktas vairākas pārmaiņas
37 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
VIDEO. Latvijas piekrastē izskalotas medūzas. Toms Bricis skaidro, vai tās ir bīstamas
38 minūtes
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Bumba, kas spēj uzraut gaisā daļu Rīgas 1
4 stundas