Līdz šim par skolotāju algām nespēja vienoties, šodien norisināsies pēdējā streika izlīgšanas tikšanās 30
Šodien plkst.10 norisināsies pēdējā izlīgšanas komisijas sēde, kurā turpinās spriest par Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) prasībām un plānotā streika pārtraukšanu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Iepriekš ziņot, ka izlīgšanas komisijas sēdē diskutējošās puses nav spējušas atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu.
Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols skaidroja, ka pedagogu algas palielināšana saskaņā ar LIZDA prasībām 2023.gadā prasītu papildu valsts finansējumu 139 miljonu eiro apmērā.
Tomēr komisijas deputāti izrādīja neapmierinātību par ministrijas nespēju precīzi paskaidrot, kā tieši tiek aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme, tādēļ tiek pieprasīts ministrijai iesūtīt komisijā precīzu skaidrojumu papildu finansējuma aprēķinam.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka ministrijas finansiālie dati ir neskaidri un mainīgi un dažreiz aprēķinā tiek pieļautas kļūdas pat desmit miljonu eiro apmērā. Vanaga aicināja piesaistīt Finanšu ministriju, lai precīzāk un skaidrāk tiktu aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme.
Savukārt 5.septembrī LIZDA izlīgšanas komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) norādīja, ka, ja LIZDA izšķirsies par terminētu trīs dienu streiku beztermiņa streika vietā, IZM nāks pretī un kompensēs dīkstāves dienas.
Muižniece skaidroja, ka tā vietā, lai diskutētu par neizpildāmām prasībām pusmiljarda eiro apmērā, tiek piedāvāti vairāki operatīvi risinājumi, piemēram, papildu mācību līdzekļu nodrošināšana.
LETA jau ziņoja, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.
Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.
