Lielais bizness nevēlas kaitināt Ķīnu 0
Pasaulē aizvien plašāku uzmanību izpelnās uiguru etniskās minoritātes vajāšana Siņdzjanas apgabalā Ķīnas rietumos.
Siņdzjanā dzīvo aptuveni 11 miljoni uiguru, kuri lielākoties ir musulmaņi. Uiguri ir tjurku tauta, kas radniecīga citām Vidusāzijas tautām.
Aizvadītajās desmitgadēs Siņdzjana piedzīvojusi ievērojamu haņu ķīniešu imigrāciju, kas uiguru vidū raisa bažas par savas kultūras saglabāšanu.
Siņdzjana ilgstoši ir bijis konfliktu pārņemts reģions. Uiguri, kas ir apgabala lielākā etniskā grupa, vairākkārt ir rīkojuši sacelšanos pret Ķīnu.
Nemieros apgabala galvaspilsētā Urumči 2009. gadā dzīvību zaudēja aptuveni 200 cilvēku. Kopš tā laika reģionā notikuši vairāki uzbrukumi, tostarp policijas iecirkņiem un valdības ēkām.
Pērn cilvēktiesību aizstāvji informēja ANO, ka Siņdzjanā aptuveni miljons uiguru ieslodzīti “pāraudzināšanas” nometnēs. Ķīna sākotnēji noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet tagad uzstāj, ka tie ir “apmācības centri”, kas domāti, lai apkarotu terorismu.
Kā atzīmē britu raidsabiedrība BBC, medijiem Siņdzjana ir grūti pieejama, tāpēc pilnīgu informāciju par notiekošo ir sarežģīti iegūt. BBC tomēr izdevies apmeklēt reģionu un iegūt pierādījumus par nometņu pastāvēšanu.
Satelītu uzņēmumos redzamas vismaz 44 pamatīgi apsargātas ēkas, kas pēdējos gados uzceltas Siņdzjanā.
Cilvēktiesību aizstāvji ziņojuši, ka nometnēs ieslodzītajiem liek mācīties ķīniešu valodu, zvērēt lojalitāti Ķīnas prezidentam Sji Dziņpinam, kā arī kritizēt un noliegt savu ticību. Uiguri Siņdzjanā tiekot pakļauti arī visaptverošai novērošanai.
Uiguru vajāšana Ķīnā neveiklā situācijā nostādījusi daudzas valstis, kuras uzmanīgi cenšas paust kritiku, vienlaikus mēģinot pārāk nesakaitināt Pekinu.
Īpaši spilgti šī piesardzība izpaužas Eiropas Savienības politikā, kas, no vienas puses, cenšas iestāties par cilvēktiesībām, bet, no otras puses, ir bijusi ļoti piesardzīga un līdz šim nav nākusi klajā ar kopīgu nostāju attiecībā uz uiguru vajāšanu Ķīnā.
Lielāku aktivitāti šajā jautājumā Eiropā ir apliecinājis Eiropas Parlaments.
Vispirms EP prestižo Andreja Saharova cilvēktiesību balvu piešķīra Ķīnā par separātismu ieslodzītajam uiguru ekonomistam Ilhamam Tohti, bet pēc tam aicināja ES dalībvalstis noteikt sankcijas Ķīnas amatpersonām, kuras atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, apspiežot uigurus.
Bloka dalībvalstu vidū vērojama piesardzība, kas labi manāma ES lielākās ekonomikas Vācijas gadījumā.
Kā norāda Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”, kanclere Angela Merkele līdz šim nav ne tiešā veidā atbalstījusi Honkongas protestētājus, nedz arī nosodījusi uiguru pāraudzināšanas nometņu rīkotājus.
Lai arī Vācija kopā ar vēl 22 valstīm ir oficiāli nosodījusi uiguru ieslodzīšanu nometnēs, Merkele ir saņēmusi kritiku par nepietiekamu rīcību. Iemesls šādai pasivitātei ir labi zināms – Vācijas lielais bizness nevēlas kaitināt ietekmīgo Ķīnu.
Vācijas un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība 2018. gadā sasniedza 200 miljardus eiro, kas padara Ķīnu par vienu no Vācijas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem.
“Protams, mums ir jākritizē, kad dzirdam ziņas par uiguriem,” norādīja Merkele, gan tieši nepasakot, kurš tieši jākritizē.
“Tomēr Ķīna ir atšķirīga sistēma, pilnīgi atšķirīga,” viņa piebilda.
Pēc Merkeles vizītes Ķīnā septembrī Vācijas kompānijas “Siemens” vadītājs Jozefs Kēzers brīdināja Berlīni neieņemt pārāk kritisku nostāju pret Ķīnu un aicināja uz “uzmanīgu un cieņas pilnu” nostāju pret šo Āzijas valsti.
“Siemens”, tāpat kā tādām Vācijas kompānijām kā “Volkswagen” un “BASF”, ir fabrikas Siņdzjanā.
Ķīna šobrīd ir ES lielākais importa avots un otrs lielākais eksporta tirgus. ES un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība sasniedz vidēji miljardu eiro dienā.
