Uldis Osis: “Jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama.”
Uldis Osis: “Jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama.”
Foto: Juris Lorencs

“Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja!” Saruna ar ekonomistu Uldi Osi 8

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ekonomists, profesors un finanšu eksperts ULDIS OSIS savulaik bija finanšu ministrs Valda Birkava vadītajā valdībā. Viens no ekonomistu apvienības “Latvija 2010” dibinātājiem. Kādas ir viņa domas par pašreiz notiekošo Latvijā un pasaulē?

ML
Māra Libeka
Veselam
Simtiem vakcinēties gribētāju, pat ar “AstraZeneca”, bet atved tikai vienu vakcīnas pudelīti 57
13 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 8
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 14
7 stundas
Lasīt citas ziņas

U. Osis: Kritizēt jau vienmēr ir viegli. Diemžēl valdības rīcība nereti tiešām ir haotiska. Nepārtraukti tiek runāts par kaut kādiem mistiskiem plāniem. Patiesībā izskatās, ka nav ne plānu, ne stratēģiju. Gribētos redzēt lielāku noteiktību un izlēmību.

Atceros valdības sēdi pašā deviņdesmito gadu sākumā, kurā premjers Ivars Godmanis kārtīgi nostrostēja kādu vidēja ranga priekšnieku: “Nestāsti mums, kāpēc to nevar izdarīt. Saki, kā to izdarīt!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Īsti nav saprotama pieņemto lēmumu pamatotība. Vai nu jau atceltajai komandantstundai bija kāda jēga? Ja lielveikalus var apmeklēt, ja sabiedriskajā transportā drīkst braukt, tad kāpēc kafejnīcas apmeklējums tiek uzskatīts par lielāku risku?

Protams, ievērojot distancēšanos, nodrošinot pareizu ventilāciju un citus piesardzības pasākumus. Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja.

Pasaulē tagad parādās daudz pētījumu, kas liecina – risku būtiski samazina pastāvīga telpu vēdināšana un efektīvas nosūcošās ventilācijas sistēmas. Mums ir inženieri un būvnieki, ir Eiropas nauda ekonomikas atbalstam.

Lūk, viena no iespējām lietderīgai šo līdzekļu izmantošanai.

Tāpat valdības darbā trūkst ekspertīzes, kas uz Covid-19 izraisīto krīzi raudzītos globāli. Pagaidām, šķiet, tiek uzklausīti vien epidemiologi. Taču pro­blēma ir daudz plašāka, tai ir arī ekonomiskas, finanšu, sociālas, politiskas, pat valsts drošības dimensijas.

Pasaulē patlaban notiek milzīga naudas emisija. Ar to nodarbojas Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma. Nu jau arī Latvijā būs “helikoptera nauda” – vienreizējs beznosacījumu atbalsts ģimenēm ar bērniem, tiek solīti pabalsti arī citiem. Kāpēc šajos apstākļos nav vērojama inflācija, kurai teorētiski vajadzētu būt?

Dažu brīdi vērojams tieši pretējs process – deflācija, cenu samazināšanās. Jo situācija ir īpaša. Taisnība, naudas masa pieaug. Bet saņemtie pabalsti daudziem tikai daļēji kompensē agrāk algā saņemtos ienākumus.

Tā saucamajā mājsēdē nauda tiek tērēta mazāk, arī izklaides iespējas ir minimālas. Cilvēki naudu pietur – kas zina, varbūt rīt būs vēl sliktāk. Arī bankas nesteidzas piešķirt kredītus, tās ir piesardzīgas un cenšas papildināt savas rezerves.

Kas notiks tālāk? Brīdī, kad investori, bankas un patērētāji noticēs, ka situācija beidzot sāk būtiski uzlaboties, nauda tiks likta lietā. Es ceru, ka valstu centrālās bankas un valdības ir izdomājušas, ko un kā darīt šajā brīdī.

Tomēr jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama. Sagaidu, ka ar laiku tiks ieviests ES vienotais nodoklis, kaut kas līdzīgs federāliem nodokļiem ASV.

Mēs dažkārt aizmirstam, ka ASV ir štatu jeb valstu savienība. Tomēr tās federālais budžets ir ievērojams, un pamatā to veido daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kopējais ES budžets patlaban ir samērā neliels, turklāt lielāko daļu no tā veido nevis nodokļi, bet gan pēc īpašiem indikatoriem aprēķinātas valstu iemaksas. Covid-19 pandēmija nākotnē piespiedīs mainīt ES fiskālo sistēmu, nodokļu sistēma tiks pārskatīta, tiks ieviesti kopējie ES nodokļi.

Tas nozīmē, ka vienlaikus var mainīties politiskā hierarhija un, cerams, parādīsies jauni, spēcīgi Eiropas mēroga politiķi. Patlaban ES vadībā neredz līderus. Pārmaiņas var būt milzīgas, un tās var iezīmēties jau nākamo piecu gadu laikā.

Nesen bijām liecinieki ES augstā komisāra ārlietās Žuzepa Borela pazemojošai vizītei Maskavā. Mediji rakstīja par “apkaunojošu izgāšanos”.

ES ārpolitika ir vāja, tā adekvāti nereaģē uz pasaules procesiem. Uzskatāms piemērs ir “Nord Stream 2” gāzesvads. Jāpiekrīt amerikāņiem, kuri pamatoti pārmet Vācijai – jūs barojat Krievijas militāristus un vienlaikus lūdzat no amerikāņiem aizsardzību pret Krieviju.

Kaut kā neiet kopā! Var jau saprast, kāpēc Borels brauca uz Maskavu. Navaļnijs tika indēts, ārstēts un beigās arestēts, protesti un demonstrācijas Krievijā brutāli apspiestas. Eiropas Komisijai likās, ka tā pieņem gudru Zālamana lēmumu – aizsūtīs uz Maskavu augstu amatpersonu, kas nostrostēs Krieviju.

Beigās iznāca pilnīgi otrādi! Bet Borels pēc ranga ir otrais cilvēks Eiropas Komisijā aiz fon der Leienas, viņam patiesībā pienācās tikties arī ar Putinu.

Notikušais gan nav tik daudz Borela, cik visas Eiropas Komisijas kļūda. Vēl precīzāk – Vācijas un Francijas, kas pieņem galvenos lēmumus ārlietās.

Cik stabils šodien ir eiro? Cirkulē baumas un sazvērestības teorijas, tiek runāts par iespējamo Itālijas parādu krīzi. Bet šī valsts ir trešā lielākā eirozonas ekonomika.

Šobrīd eiro ir pietiekami stabila un uzticama valūta, uz kuru var paļauties. Bet, ja saimnieciskā krīze ieilgs, nav izslēgts, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies devalvēt eiro. Itālija un Grieķija ir bumbas ar laika degli eirozonai, līdz ar to visai ES.

Pagaidām caurumus aizlāpa Vācija, kaut ko klāt piemet vēl dažas valstis. Taču arī Vācijas attīstība bremzējas, tās motors vairs nevelk tikpat sparīgi kā agrāk. Viena no kontinenta spēcīgākajām ekonomikām, Lielbritānija, ir atstājusi ES.

Notikums, kas uzdod nepatīkamus jautājumus par ES perspektīvām. Iespējams, ka nākotnē tās iekšienē pastiprināsies jaunu daļēji autonomu sadarbības reģionu integrācija.

Nesen medijos tika publicēts Polijas prezidenta Andžeja Dudas raksts “Centrālā Eiropa kā kopīgu centienu kopiena”. Viņš runā par reģionu starp Baltijas un Melno jūru, ko vieno vēsturiskā atmiņa.

Ne tikai atmiņa! Viss reģions un it īpaši jau Polija ir samērā veiksmīgas saimnieciskās attīstības piemērs, tam veicies labāk nekā eirozonai. Polija veiksmīgi pārvarēja 2008. gada finanšu krīzi, pa daļai pateicoties plānveidīgai, pakāpeniskai nacionālās valūtas – zlota – devalvācijai.

Manuprāt, tolaik līdzīgi varēja rīkoties arī Latvija. Ja Latvijas Banka būtu mīkstinājusi monetāro politiku, izmantojot tā saucamo lata koridoru, bet valdība mazāk aizrautos ar tā saucamā veiksmes stāsta kaldināšanu, krīze un tās sekas Latvijā nebūtu tik smagas.

Daudzi paziņas saka – kā būs iespēja, tā lidosim, ceļosim! Tomēr jo­projām valda neziņa, kad būs iespējama atgriešanās pie ierastās dzīves. Vai šādos apstākļos Latvijas valstij arī turpmāk finansiāli jāatbalsta “Air Baltic”, par ko jau izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits?

Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem par katru cenu vajadzētu stutēt tā saucamo nacionālo aviokompāniju. Daudz svarīgāk ir attīstīt Rīgas lidostu par nozīmīgu starptautisku transporta mezglu. Kādas sabiedrības lido uz Rīgu, nav pat īpaši svarīgi.

Galvenais, lai lidostā būtu pasažieri, lai tās tuvumā notiktu saimnieciskās, kultūras un sporta aktivitātes.

Nenoliedzami liels stimuls būs “Rail Baltica” izbūve. Varbūt nākamo koncertzāli varētu būvēt Daugavas kreisajā krastā, tagadējā Uzvaras parka rajonā? Netālu jau atrodas Nacionālā bibliotēka, Dzelzceļa muzejs, universitāšu pilsētiņas.

Veidojas perspektīvs attīstības klasters, nozīmīgs ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai.

ES uzstāj, ka no ekonomikas atveseļošanas fondiem 37% jāatvēl Zaļajam kursam, bet 20% – digitalizācijai. Zaļā ekonomika – tā ir modes lieta, iespējamas klimata krīzes diktēta nepieciešamība vai izdevīgs bizness?

Viss kopā. Ekoloģija, enerģijas un resursu taupīšana ir svarīgas. Tas, ka šajās aktivitātēs kāds cenšas nopelnīt, ir pašsaprotama lieta. Jārēķinās, ka laiku pa laikam var uzpeldēt visādas shēmas, jauni OIK. Bet kopumā ceļš ir pareizs, darba lauks – teju neaptverams.

Ēku siltināšana, modernas ventilācijas sistēmas, viedā apgaismošana, nolietotā autoparka atjaunošana – tas viss mazinās enerģētisko atkarību, uzlabos vides kvalitāti.

Tikai viens piemērs – viedās kustību regulēšanas tehnoloģijas, kas vēro satiksmi un pārslēdz luksofora gaismas atkarībā no automašīnu skaita krustojumā. Milzīga degvielas un laika ekonomija!

Pandēmijas iespaidā Rīgas centrā teju uz katra otrā skatloga redzam uzrakstus “pārdod” vai “iznomā”. Izput mazie veikaliņi. Vai no tā iespējams izvairīties?

Ekonomika attīstās, pateicoties konkurencei un valsts regulēšanai. Tomēr galvenais dzinulis ir un paliek konkurence. Tirdzniecības struktūra mainās. Iedomāsimies lielu tirdzniecības centru. Parasti tā saucamajos lielveikalos ir daudzi dažādu zīmolu un preču grupu veikali.

Tie paši mazie veikaliņi, tikai koncentrējušies zem viena jumta ar automašīnu ērti sasniedzamā vietā. Čaka, Barona, Tērbatas un Brīvības iela Rīgā apbūvētas 19. un 20. gadsimta mijā. Bet tolaik pilsētā vēl nebija neviena lielveikala!

Varbūt nākotnē Čaka ielas namos sāks veidoties sekcijās sadalītas tirdzniecības galerijas. Labs piemērs ir netālais Berga bazārs ar veikaliem, birojiem un kafejnīcām.

Šādos klasteros uzņēmējiem būtu pieejami grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, vienotas izmaksas apkurei, telpu uzkopšanai un apsardzei.

Kādu padomu jūs šodien dotu cilvēkam, kurš šajā nedrošajā laikā vēlas investēt savus aktīvus? Zeltā, akcijās, nekustamā īpašumā?

Galvenais princips – diversifikācija! Neturi visas olas vienā grozā! Ja vari atļauties, domā par sava dzīvokļa iegādi vai mājas būvniecību. Ja māja jau ir, izremontē to, nosiltini. Uzcel siltumnīcu, iekop dārzu. Ieguldi naudu veselībā, sportā, bērnu un sevis paša izglītībā.

Tās ir ilgtermiņa investīcijas, kuras nespēs iznīcināt nekādas krīzes. Ķibeles bija, ir un vienmēr būs, ar to jārēķinās. Tāpēc jau nemetīsim katru reizi plinti krūmos! Jāizdzīvo, alternatīvu jau nav.

SAISTĪTIE RAKSTI

Es novēlētu cilvēkiem un valdībai rīkoties nosvērti, apdomīgi, bez drudžaina haosa. Vecs un pārbaudīts menedžmenta likums saka – ja nezini, kā rīkoties, labāk nepieņem nekādu lēmumu, ieturi pauzi. Pagaidi, līdz situācija noskaidrosies.

Dari tikai to, par ko skaidri zini, ka to nevar nedarīt. Neeksperimentē ar lietām, kas atrodas ārpus tavas kontroles. Un neaizmirsti, ka daudzas lietas dzīvē sakārtojas pašas no sevis. Tā būs arī šoreiz.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ML
Māra Libeka
Veselam
Simtiem vakcinēties gribētāju, pat ar “AstraZeneca”, bet atved tikai vienu vakcīnas pudelīti 57
13 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 8
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 14
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 293
23 stundas
Lasīt citas ziņas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Futbola aģenta Bezzubova slepkavība Purvciemā: Valsts policija komentē līdz šim zināmo 10
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 10
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 24
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Ārvalstu investori pie Latvijas futbola klubiem līp kā magnēts. Kāpēc? 2
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Jautājums par verdzības pieļaujamību vai aizliegšanu bija konflikta redzamākā daļa. Kas aizsāka asiņaino ASV Pilsoņu karu?
20:41
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Cīņa ar vīrusu vakcinācijas organizētājiem Latvijā šķiet neatrisināma mīkla un raķešu zinātne. Egila Līcīša feļetons
20:28
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Konkurence vienmēr dzen uz priekšu.” Oskars Cibuļskis stāsta, kā gatavojas cīņai pasaules hokeja čempionātā
19:57
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liktenīgais 9.aprīlis britu karaliskajā ģimenē: nāve un jauns sākums. Kas notika šajā datumā? 2
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 22
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 14
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Brīdina par krāpniekiem “WhatsApp” lietotnē, kurā izplata paziņojumus par “Lidl” un “IKEA” 4
4 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Par gripas atgriešanos, Covid-19 un nākotnes universālām vakcinācijām 21
8 stundas
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte 8
9 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Simtiem vakcinēties gribētāju, pat ar “AstraZeneca”, bet atved tikai vienu vakcīnas pudelīti 57
13 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Konkurence vienmēr dzen uz priekšu.” Oskars Cibuļskis stāsta, kā gatavojas cīņai pasaules hokeja čempionātā
53 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķu Māras Upmanes-Holšteines un Goran Gora ģimenei ticis liels pārbaudījums: viņu četrgadīgais dēliņš Ezra slimojis ar smagu slimību 5
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gruboto ar tomātiem, baziliku un rozmarīnu: gards un sātīgs ēdiens bez gaļas
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uzlikts arests! Suecas kanālu nobloķējušā kuģa sāga turpinās 5
9 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Skaists dzīvžogs no dekoratīvā vītola: kā to izveidot?
8 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Kases čeki ne tikai tērē resursus, bet arī apdraud cilvēku veselību. Kad tiksim vaļā no kaitīgajiem čekiem uz indīgā papīra? 46
13 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ventspilī izglābj akā iekritušu suni, bet dzīvnieks nokļūst patversmē: suņa liktenis neskaidrs – saimnieki atteikušies vai nav atraduši savu mīluli? 9
9 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 8
6 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 17
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš ir pārāk, pārāk piesardzīgs!” Māris Gulbis par Ugu Dumpi un pārspīlēto situāciju 46
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 293
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 5
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 33
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Daudzi būtu gatavi strādāt par “nemotivējošajiem” 2400 eiro!” Sociologs par Langes izteicieniem 35
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pārbrauca pāri un tajā brīdī sajuta, ka kaut kas nav riktīgi!” Kādu sodu saņēma kravas auto šoferis, kurš notrieca pensionāri? 19
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Vai esam gatavi tam, ka lūši ienāks mūsu pagalmos un saplosīs mūsu suņus, kaķus un vistas?”: patversmes vadītāja par lūšu medību aizliegumu 68
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Strauja un Gudrīte 1
10 stundas