Uldis Osis: “Jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama.”
Uldis Osis: “Jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama.”
Foto: Juris Lorencs

“Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja!” Saruna ar ekonomistu Uldi Osi 8

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Lasīt citas ziņas

Ekonomists, profesors un finanšu eksperts ULDIS OSIS savulaik bija finanšu ministrs Valda Birkava vadītajā valdībā. Viens no ekonomistu apvienības “Latvija 2010” dibinātājiem. Kādas ir viņa domas par pašreiz notiekošo Latvijā un pasaulē?

U. Osis: Kritizēt jau vienmēr ir viegli. Diemžēl valdības rīcība nereti tiešām ir haotiska. Nepārtraukti tiek runāts par kaut kādiem mistiskiem plāniem. Patiesībā izskatās, ka nav ne plānu, ne stratēģiju. Gribētos redzēt lielāku noteiktību un izlēmību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atceros valdības sēdi pašā deviņdesmito gadu sākumā, kurā premjers Ivars Godmanis kārtīgi nostrostēja kādu vidēja ranga priekšnieku: “Nestāsti mums, kāpēc to nevar izdarīt. Saki, kā to izdarīt!”

Īsti nav saprotama pieņemto lēmumu pamatotība. Vai nu jau atceltajai komandantstundai bija kāda jēga? Ja lielveikalus var apmeklēt, ja sabiedriskajā transportā drīkst braukt, tad kāpēc kafejnīcas apmeklējums tiek uzskatīts par lielāku risku?

Protams, ievērojot distancēšanos, nodrošinot pareizu ventilāciju un citus piesardzības pasākumus. Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja.

Pasaulē tagad parādās daudz pētījumu, kas liecina – risku būtiski samazina pastāvīga telpu vēdināšana un efektīvas nosūcošās ventilācijas sistēmas. Mums ir inženieri un būvnieki, ir Eiropas nauda ekonomikas atbalstam.

Lūk, viena no iespējām lietderīgai šo līdzekļu izmantošanai.

Tāpat valdības darbā trūkst ekspertīzes, kas uz Covid-19 izraisīto krīzi raudzītos globāli. Pagaidām, šķiet, tiek uzklausīti vien epidemiologi. Taču pro­blēma ir daudz plašāka, tai ir arī ekonomiskas, finanšu, sociālas, politiskas, pat valsts drošības dimensijas.

Pasaulē patlaban notiek milzīga naudas emisija. Ar to nodarbojas Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma. Nu jau arī Latvijā būs “helikoptera nauda” – vienreizējs beznosacījumu atbalsts ģimenēm ar bērniem, tiek solīti pabalsti arī citiem. Kāpēc šajos apstākļos nav vērojama inflācija, kurai teorētiski vajadzētu būt?

Dažu brīdi vērojams tieši pretējs process – deflācija, cenu samazināšanās. Jo situācija ir īpaša. Taisnība, naudas masa pieaug. Bet saņemtie pabalsti daudziem tikai daļēji kompensē agrāk algā saņemtos ienākumus.

Tā saucamajā mājsēdē nauda tiek tērēta mazāk, arī izklaides iespējas ir minimālas. Cilvēki naudu pietur – kas zina, varbūt rīt būs vēl sliktāk. Arī bankas nesteidzas piešķirt kredītus, tās ir piesardzīgas un cenšas papildināt savas rezerves.

Kas notiks tālāk? Brīdī, kad investori, bankas un patērētāji noticēs, ka situācija beidzot sāk būtiski uzlaboties, nauda tiks likta lietā. Es ceru, ka valstu centrālās bankas un valdības ir izdomājušas, ko un kā darīt šajā brīdī.

Tomēr jārēķinās ar to, ka naudu, tajā skaitā arī ES piešķirto, kādam vajadzēs atmaksāt. Tāpēc nodokļu paaugstināšana ir teju vai neizbēgama. Sagaidu, ka ar laiku tiks ieviests ES vienotais nodoklis, kaut kas līdzīgs federāliem nodokļiem ASV.

Mēs dažkārt aizmirstam, ka ASV ir štatu jeb valstu savienība. Tomēr tās federālais budžets ir ievērojams, un pamatā to veido daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kopējais ES budžets patlaban ir samērā neliels, turklāt lielāko daļu no tā veido nevis nodokļi, bet gan pēc īpašiem indikatoriem aprēķinātas valstu iemaksas. Covid-19 pandēmija nākotnē piespiedīs mainīt ES fiskālo sistēmu, nodokļu sistēma tiks pārskatīta, tiks ieviesti kopējie ES nodokļi.

Tas nozīmē, ka vienlaikus var mainīties politiskā hierarhija un, cerams, parādīsies jauni, spēcīgi Eiropas mēroga politiķi. Patlaban ES vadībā neredz līderus. Pārmaiņas var būt milzīgas, un tās var iezīmēties jau nākamo piecu gadu laikā.

Nesen bijām liecinieki ES augstā komisāra ārlietās Žuzepa Borela pazemojošai vizītei Maskavā. Mediji rakstīja par “apkaunojošu izgāšanos”.

ES ārpolitika ir vāja, tā adekvāti nereaģē uz pasaules procesiem. Uzskatāms piemērs ir “Nord Stream 2” gāzesvads. Jāpiekrīt amerikāņiem, kuri pamatoti pārmet Vācijai – jūs barojat Krievijas militāristus un vienlaikus lūdzat no amerikāņiem aizsardzību pret Krieviju.

Kaut kā neiet kopā! Var jau saprast, kāpēc Borels brauca uz Maskavu. Navaļnijs tika indēts, ārstēts un beigās arestēts, protesti un demonstrācijas Krievijā brutāli apspiestas. Eiropas Komisijai likās, ka tā pieņem gudru Zālamana lēmumu – aizsūtīs uz Maskavu augstu amatpersonu, kas nostrostēs Krieviju.

Beigās iznāca pilnīgi otrādi! Bet Borels pēc ranga ir otrais cilvēks Eiropas Komisijā aiz fon der Leienas, viņam patiesībā pienācās tikties arī ar Putinu.

Notikušais gan nav tik daudz Borela, cik visas Eiropas Komisijas kļūda. Vēl precīzāk – Vācijas un Francijas, kas pieņem galvenos lēmumus ārlietās.

Cik stabils šodien ir eiro? Cirkulē baumas un sazvērestības teorijas, tiek runāts par iespējamo Itālijas parādu krīzi. Bet šī valsts ir trešā lielākā eirozonas ekonomika.

Šobrīd eiro ir pietiekami stabila un uzticama valūta, uz kuru var paļauties. Bet, ja saimnieciskā krīze ieilgs, nav izslēgts, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies devalvēt eiro. Itālija un Grieķija ir bumbas ar laika degli eirozonai, līdz ar to visai ES.

Pagaidām caurumus aizlāpa Vācija, kaut ko klāt piemet vēl dažas valstis. Taču arī Vācijas attīstība bremzējas, tās motors vairs nevelk tikpat sparīgi kā agrāk. Viena no kontinenta spēcīgākajām ekonomikām, Lielbritānija, ir atstājusi ES.

Notikums, kas uzdod nepatīkamus jautājumus par ES perspektīvām. Iespējams, ka nākotnē tās iekšienē pastiprināsies jaunu daļēji autonomu sadarbības reģionu integrācija.

Nesen medijos tika publicēts Polijas prezidenta Andžeja Dudas raksts “Centrālā Eiropa kā kopīgu centienu kopiena”. Viņš runā par reģionu starp Baltijas un Melno jūru, ko vieno vēsturiskā atmiņa.

Ne tikai atmiņa! Viss reģions un it īpaši jau Polija ir samērā veiksmīgas saimnieciskās attīstības piemērs, tam veicies labāk nekā eirozonai. Polija veiksmīgi pārvarēja 2008. gada finanšu krīzi, pa daļai pateicoties plānveidīgai, pakāpeniskai nacionālās valūtas – zlota – devalvācijai.

Manuprāt, tolaik līdzīgi varēja rīkoties arī Latvija. Ja Latvijas Banka būtu mīkstinājusi monetāro politiku, izmantojot tā saucamo lata koridoru, bet valdība mazāk aizrautos ar tā saucamā veiksmes stāsta kaldināšanu, krīze un tās sekas Latvijā nebūtu tik smagas.

Daudzi paziņas saka – kā būs iespēja, tā lidosim, ceļosim! Tomēr jo­projām valda neziņa, kad būs iespējama atgriešanās pie ierastās dzīves. Vai šādos apstākļos Latvijas valstij arī turpmāk finansiāli jāatbalsta “Air Baltic”, par ko jau izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits?

Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem par katru cenu vajadzētu stutēt tā saucamo nacionālo aviokompāniju. Daudz svarīgāk ir attīstīt Rīgas lidostu par nozīmīgu starptautisku transporta mezglu. Kādas sabiedrības lido uz Rīgu, nav pat īpaši svarīgi.

Galvenais, lai lidostā būtu pasažieri, lai tās tuvumā notiktu saimnieciskās, kultūras un sporta aktivitātes.

Nenoliedzami liels stimuls būs “Rail Baltica” izbūve. Varbūt nākamo koncertzāli varētu būvēt Daugavas kreisajā krastā, tagadējā Uzvaras parka rajonā? Netālu jau atrodas Nacionālā bibliotēka, Dzelzceļa muzejs, universitāšu pilsētiņas.

Veidojas perspektīvs attīstības klasters, nozīmīgs ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai.

ES uzstāj, ka no ekonomikas atveseļošanas fondiem 37% jāatvēl Zaļajam kursam, bet 20% – digitalizācijai. Zaļā ekonomika – tā ir modes lieta, iespējamas klimata krīzes diktēta nepieciešamība vai izdevīgs bizness?

Viss kopā. Ekoloģija, enerģijas un resursu taupīšana ir svarīgas. Tas, ka šajās aktivitātēs kāds cenšas nopelnīt, ir pašsaprotama lieta. Jārēķinās, ka laiku pa laikam var uzpeldēt visādas shēmas, jauni OIK. Bet kopumā ceļš ir pareizs, darba lauks – teju neaptverams.

Ēku siltināšana, modernas ventilācijas sistēmas, viedā apgaismošana, nolietotā autoparka atjaunošana – tas viss mazinās enerģētisko atkarību, uzlabos vides kvalitāti.

Tikai viens piemērs – viedās kustību regulēšanas tehnoloģijas, kas vēro satiksmi un pārslēdz luksofora gaismas atkarībā no automašīnu skaita krustojumā. Milzīga degvielas un laika ekonomija!

Pandēmijas iespaidā Rīgas centrā teju uz katra otrā skatloga redzam uzrakstus “pārdod” vai “iznomā”. Izput mazie veikaliņi. Vai no tā iespējams izvairīties?

Ekonomika attīstās, pateicoties konkurencei un valsts regulēšanai. Tomēr galvenais dzinulis ir un paliek konkurence. Tirdzniecības struktūra mainās. Iedomāsimies lielu tirdzniecības centru. Parasti tā saucamajos lielveikalos ir daudzi dažādu zīmolu un preču grupu veikali.

Tie paši mazie veikaliņi, tikai koncentrējušies zem viena jumta ar automašīnu ērti sasniedzamā vietā. Čaka, Barona, Tērbatas un Brīvības iela Rīgā apbūvētas 19. un 20. gadsimta mijā. Bet tolaik pilsētā vēl nebija neviena lielveikala!

Varbūt nākotnē Čaka ielas namos sāks veidoties sekcijās sadalītas tirdzniecības galerijas. Labs piemērs ir netālais Berga bazārs ar veikaliem, birojiem un kafejnīcām.

Šādos klasteros uzņēmējiem būtu pieejami grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, vienotas izmaksas apkurei, telpu uzkopšanai un apsardzei.

Kādu padomu jūs šodien dotu cilvēkam, kurš šajā nedrošajā laikā vēlas investēt savus aktīvus? Zeltā, akcijās, nekustamā īpašumā?

Galvenais princips – diversifikācija! Neturi visas olas vienā grozā! Ja vari atļauties, domā par sava dzīvokļa iegādi vai mājas būvniecību. Ja māja jau ir, izremontē to, nosiltini. Uzcel siltumnīcu, iekop dārzu. Ieguldi naudu veselībā, sportā, bērnu un sevis paša izglītībā.

Tās ir ilgtermiņa investīcijas, kuras nespēs iznīcināt nekādas krīzes. Ķibeles bija, ir un vienmēr būs, ar to jārēķinās. Tāpēc jau nemetīsim katru reizi plinti krūmos! Jāizdzīvo, alternatīvu jau nav.

SAISTĪTIE RAKSTI

Es novēlētu cilvēkiem un valdībai rīkoties nosvērti, apdomīgi, bez drudžaina haosa. Vecs un pārbaudīts menedžmenta likums saka – ja nezini, kā rīkoties, labāk nepieņem nekādu lēmumu, ieturi pauzi. Pagaidi, līdz situācija noskaidrosies.

Dari tikai to, par ko skaidri zini, ka to nevar nedarīt. Neeksperimentē ar lietām, kas atrodas ārpus tavas kontroles. Un neaizmirsti, ka daudzas lietas dzīvē sakārtojas pašas no sevis. Tā būs arī šoreiz.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Lasīt citas ziņas
“Vienlaikus samazināt ienākumus un palielināt izdevumus var īsu brīdi,” Dālderis par jaunā budžeta tapšanu
KNAB pagājušajā nedēļā aizturējis CVK priekšsēdētāju Bērziņu
Kapelāns: “Karš nav Dieva gribēts. Tas ir cilvēku izvēļu rezultāts”
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā
“Mēs nekad nekļūsim par populistiem!” Burovs palikšot Rīgas partija
17:55
“Vienlaikus samazināt ienākumus un palielināt izdevumus var īsu brīdi,” Dālderis par jaunā budžeta tapšanu
17:48
Kapelāns: “Karš nav Dieva gribēts. Tas ir cilvēku izvēļu rezultāts”
17:46
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
VIDEO. Cīņa starp dzīvi un nāvi! Kā izskatās viena diena Ukrainas lauka hospitālī 9
Vai snigšana turpināsies? Laikapstākļu prognoze otrdienai
FOTO. Torte ar 700 svecītēm! Viļņa iedegta krāšņa Ziemassvētku egle
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām Bunkus slepkavības lietā 18
Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju 71
Baltkrievijas ārlietu ministrs, iespējams, ticis noindēts. Lukašenko panikā nomainījis pavāru un apsardzi 12
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Vai cīņa pret piespiedu vakcināciju joprojām ir aktuāla? Jencītis uzskata, ka valdībai ir jāatvainojas sabiedrībai
Sirdi plosoši: Ukrainā zemes klēpī guldīts jaundzimušais, kuru nogalināja krievu raidītā raķete 65
Kārlis Streips: Populisms var būt uzjautrinošs, taču pārmēru lietots tas kļūst kaitinošs
VDD sācis kriminālprocesu par vēršanos pret Latvijas amatpersonām un citām sabiedrībā zināmām personām 4
Putniņš par finansējumu onkoloģijai: “Nauda ir iedota, bet tā ir iedota par maz”
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Uzņēmumi var zaudēt tūkstošus: banka aicina uzņēmējus un uzņēmumu grāmatvežus šobrīd būt īpaši modriem
VIDEO. Populāri Latvijas dziedātāji aktualizē tēmu par cilvēcību – kā atšķiras cilvēks no robota?
Mājsaimniecībām ar nelielu gāzes patēriņu izmaksas būtiski neaugšot
Tarifu kara ministre, cietums tuvojas, akmens “Spēlmaņu nakts” lauciņā? Nedēļas notikumu apskats
Politologs: Šaubos, ka jaunā valdība būs ilglaicīga 34
VIDEO. “Es toreiz nokreņķējos…” – Sanda Dejus atklāj – nožēlo to, ka savulaik piekrita erotiskai fotosesijai
Krievi zina, ka nespēs liegt Ukrainas bruņotajiem spēkiem šķērsot Dņepru
VIDEO. Autobusa avārijā Ainažos cietuši 26 Ukrainas karavīri; viņi bija ceļā uz Poliju 81