“Krievija no rītdienas ir paredzējusi militārās mācības Baltijas jūrā!” AM informē, ka situācija tiks stingri uzraudzīta 0
“Esam informēti, ka Krievija ir paredzējusi militārās mācības Baltijas jūrā no 20. līdz 27. jūnijam,” ziņo Aizsardzības ministrija.
Viņi skaidro, ka līdzīgas Krievijas flotes mācības ir notikušas arī iepriekš.
“Situācija tiek nepārtraukti uzraudzīta – gan gaisā, gan jūrā, gan uz zemes,” ministrija informē.
Esam informēti, ka Krievija ir paredzējusi militārās mācības Baltijas jūrā no 20. līdz 27. jūnijam. Līdzīgas Krievijas flotes mācības ir notikušas arī iepriekš. Situācija tiek nepārtraukti uzraudzīta – gan gaisā, gan jūrā, gan uz zemes.
— AizsardzībasMin. (@AizsardzibasMin) June 19, 2025
Ziņots, ka nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka valdība virzās nospraustā mērķa virzienā, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību NATO spējām un lai iedzīvotāji būtu drošībā.
Premjere atgādināja, ka Ministru kabinets jau iepriekš konceptuāli vienojies, ka Latvija virzās uz aizsardzības izdevumiem 5% apmērā no IKP. Viena no lietām, kas ar to saistīta, ir vē 42 kājnieku kaujas mašīnu “ASCOD” iegāde. Tās paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai.
Siliņa skaidroja, ka tas nozīmē, ka Latvija strauji palielina aizsardzības spējas un atbilst NATO prasībām. “Bet tas arī nozīmē, ka aizsardzības izdevumi nākamajā gadā varētu sasniegt jau 4,35% no IKP,” teica Siliņa.
Jau ziņots, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem. Tā paredz ievērojami palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.
NATO identificētie prioritārie attīstības virzieni Latvijai ir kaujas spējīgas divīzijas izveide, pretgaisa aizsardzība, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība, un sabiedroto spēku uzņemšanas spējas attīstība, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM norādīja, ka ministrija jau iepriekš ir informējusi Ministru kabinetu par NATO identificētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un Ministru kabinets ir konceptuāli vienojies, ka valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai valdība ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.
Jau ziņots, ka Latvija iegādāsies vēl 42 kājnieku kaujas mašīnas “ASCOD”, kas paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai. Tas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izmaksās 387 miljonus eiro.
Šī gada janvārī AM parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādi NBS, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē. Šis pasūtījums izmaksās 373 miljonus eiro.
Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD no pirmā pasūtījuma tiks piegādātas jau 2026.gadā. Savukārt pirmās kaujas mašīnas no otrā pasūtījuma bruņotie spēki sāks saņemt 2027.gadā.
