Māris Sprindžuks: “Jau pandēmijas sākumā aicināju – dodiet, deleģējiet maksimāli atbildību uz leju, pašvaldībā labāk pārzinām stāvokli. Turklāt pašvaldību vadītāji Latvijā ir valsts amatpersonas, es vadu Civilās aizsardzības komisiju! Taču es nezinu inficēto skaitu ne armijas bāzē Kadagā, ne skolās, ne ražošanas uzņēmumos. Tas ir galīgi garām.”
Māris Sprindžuks: “Jau pandēmijas sākumā aicināju – dodiet, deleģējiet maksimāli atbildību uz leju, pašvaldībā labāk pārzinām stāvokli. Turklāt pašvaldību vadītāji Latvijā ir valsts amatpersonas, es vadu Civilās aizsardzības komisiju! Taču es nezinu inficēto skaitu ne armijas bāzē Kadagā, ne skolās, ne ražošanas uzņēmumos. Tas ir galīgi garām.”
Foto: Karīna Miezāja

“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 27

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”

Jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām jānotiek pēc jauniem noteikumiem jaunās teritorijās. Taču daudzas pašvaldības nevēlas apvienoties un meklē palīdzību Sa­tversmes tiesā (ST). Tepat, Rīgas pievārtē, no sākotnēji projektētā pāri palikusi Ādažu un Carnikavas savienība, un arī carnikavieši, vēloties patstāvību, vērsušies tiesā.

LE
LETA
Ziņas
Noziedznieki šobrīd izmanto divas shēmas, kā izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Kādas? 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 114
7 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vakcīnu iepirkums satricina ierēdniecību: ZVA direktors Henkuzens neklusē un atspēko Pavļuta pārmetumus par melošanu valdībai 101
1 diena
Lasīt citas ziņas
Par “mērnieku laiku” un citiem aktuālajiem jautājumiem saruna ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (Latvijas Reģionu apvienība).

Vai pār Ādažu vadītājiem nekrīt Alberta Kaula ēna? Vietējie cilvēki nemēdz salīdzināt – pie Kaula bija labāk, Kauls būtu darījis tā?

CITI ŠOBRĪD LASA
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Lielbritānija atvadās no prinča Filipa: kara kuģi šauj zalves, cilvēki dodas pie pils un noliek ziedus 3
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Dižciltīgi tituli, skaudra bērnība, nabadzība un īsta mīlestība: prinča Filipa dzīvesstāsts un 8 interesanti fakti par viņu 5
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latviešu sportists Kaspars Kambala atklāj: dzīves laikā esot pārgulējis ar aptuveni pustūkstoti sieviešu 29
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Sabiedriskā dzīve atjaunojusies, restorāni atvērti: Izraēlas pieredze Covid-19 krīzes pārvarēšanā 36
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt pie Ķīpsalas halles jau pirms durvju vēršanas iedzīvotāji izrāda lielu interesi pēc Covid-19 vakcīnas, gaidot “dzīvajā rindā” 29
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien uz svariem būs liktas attiecības ar kādu tev tuvu cilvēku! Horoskopi 10.aprīlim 1
22 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Francijā masku valkāšanu uzraudzīs, izmantojot “gudro video” 15
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar divriteni brauc tie, kuriem nav darba un bērnu!” Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par Valsts policijas amatpersonas izteikumiem 144
20 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Loģika saka priekšā – gribi amatu Saeimā, ļauj, lai tevi aiz čupra sagrābj KNAB un aiz apkakles velk Ģenerālprokuratūra. Egila Līcīša feļetons 6
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev jābūt piesardzīgam un ļoti uzmanīgam savos izteicienos! Horoskopi 9.aprīlim 1
1 diena
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Lēmumu pieņēmēji Rīgā laikam nav bieži viesi reģionu veikalos!” Kā pirmo mazo veikalu darba dienu aizvadīja veikalnieki reģionos? 21
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas tirdzniecības centri paziņo par došanos ārpus telpām, lai būtu tuvāk saviem klientiem 11
1 diena
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Nesagaidot 100.dzimšanas dienu, miris Lielbritānijas karalienes vīrs, princis Filips
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pavļuts parakstījis rīkojumu, kad sāks vakcinēt pedagogus 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Blakus laivai atrada sievietes līķi. Vēl nav atrasta otra, iespējams, Tērvetē noslīkusī sieviete 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Loģiski, ka cilvēki devās iepirkties! Viņi ir noguruši no ierobežojumiem.” Saeimas deputāte par milzu rindām pie veikaliem 80
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Atnāks Aldis, sāks mētāties ar krēsliem. Tas arī viss!” Klaišis par premjera demisijas pieprasījumu 71
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Nevar būt situācija, kad vakcīnas stāv dīkā. Ir cilvēki, kuri grib vakcinēties!” Politiķis atzinīgi vērtē vakcinācijas “brīvās rindas” ieviešanu 33
1 diena
AS
Aldis Sāvičs
Medības
Copmaņi paliek “bezkaunīgāki”: patur visu lomu un nelikumīgi cenšas tikt arī pie nēģiem un līdakām 11
1 diena
LE
LETA
Veselam
Vakcinācijas centros “dzīvajā rindā” iestājušos potēs ar “AstraZeneca” 13
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Elektriskais krēsls” putniem. Vēlas sodīt par ērgļu, balto stārķu un citu aizsargājamo sugu putnu nāvi 12
1 diena

M. Sprindžuks: Ar Kaula dēlu, sen jau nelaiķi Armandu, mācījāmies vienā klasē, bijām draugi. Kaula vadīšana bija padomju laikā, un metodes saglabājās, kad Latvija izvēlējās iet citu ceļu. Viņam kļūstot par zemkopības ministru, 90. gadu vidū strādāju Zemkopības ministrijas Ārējo sakaru departamentā.

Toreiz sanāca diezgan liela saķeršanās, jo ministrs teica – kāda Eiropa! Beidziet, es aizbraukšu pie Černomirdina (Krievijas premjera), visu sarunāšu, būs jums kvotas. Konflikts beidzās, kad mūs sūtīja uz Maskavu kārtot lietas, kaut negribējām. Padzirdēja premjers Šķēle, un tas, šķiet, bija pēdējais piliens Kaula karjeras kausā pirms norieta.

Kopumā “Kaula laiks” Ādažos atstājis ietekmi, jo tika panāktas ļoti lielas investīcijas, lai izveidotu palīgražojošās nozares. Tas devis milzu grūdienu, un pusgadsimtā Ādaži no laukiem izauguši par pilsētu, kaut gan juridiski vēl tādi neesam. Daudzi atceras Kaulu labiem vārdiem, daudzi – pretrunīgi.

Puča laikā ādažnieki nostājās pret bijušo līderi. Esmu dzimis, audzis ādažnieks, tēvs strādāja agrofirmā par agronomu, mamma bija mākslinieciskā vadītāja kultūras namā. Nešaubīgi, padomju gados agrofirmā “Ādaži” bija vairāk kapitālisma nekā pārējā padomijā. Bija ražotnes – lapsu un ūdeļu audzētavas, siltumnīcas, tapa pirmie plastikāta maisiņi, ceptuvē ar dienvidslāvu iekārtām tika ražotas Latvijā pirmās garās franču bagetes un izcepa pirmās picas PSRS. Tas radīja uzņēmējdarbības garu, kas cauri laikiem ieaudies ādažniekos.

Ādaži vēsturiski pulcējuši saimnieciskus cilvēkus, pēc sistēmas maiņas bijušajās telpās ir jauni uzņēmumi, viss dinamiski mainās un turpinās.

Vai nav konfrontācija starp vecajiem ādažniekiem un ienācējiem?

Ienācēji pārsvarā ir jaunās ģimenes. Dzīvojamais fonds pie mums vēl ir attīstības stadijā, tāpēc jaunie ņem aizdevumus, paši būvējas un ir saimnieciski aktīvi. Viņi veido aktīvu dzīves pozīciju, nāk ar savu pieredzi – kurš no Rīgas, kurš no reģioniem. Ādažos veidojas jauns sabiedrības modelis, jo redzu dinamiku, prasīgumu – liela daļa ieradušies no pilsētām, kur bija pilsētai raksturīgi spēles noteikumi.

Jaunie–vecie Ādaži labi sadzīvo, nav lielu pretnostatījumu. Sabiedriskā apspriešana kļūst sarežģītāka – ne katru būvi, veikalu vai baznīcu grib pieņemt. Cilvēki vēlas dzīvot pēc augstāka standarta un tīrā vidē – vairs ne visur var karināt veļu, dedzināt lapas vai šaut salūtu, kad grib.

Nodibinājāt apvienību “Rīgas metropole”, kurā vienojās galvaspilsēta ar apkārtējiem novadiem. Tajā esat līdzpriekšsēdētājs. Ar kādu mērķi dibināta apvienība, kādi kopīgi projekti iespējami Ādažiem ar Rīgu?

Pierīgas pašvaldības sanāca kopā, kad mainīja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Sapratām, ka Latvijas Pašvaldību savienība mūs, donorus, neaizstāvēs, jo esam mazākumā salīdzinājumā ar tiem, kam izdalīja līdzekļus. Izlīdzināšanai Garkalne deva trešdaļu budžeta, līdzīgi maksāja Mārupe, Ķekava, un no Ādažiem kopējā kasē paņēma pusotra miljona eiro.

Aptvērām arī faktu, ka daudzas neatrisinātas problēmas var risināt tikai sasaistē ar Rīgu – vai tie ir caurbraucamie ceļi vai kopīgs ūdensvads, vai piegulošie mežu nogabali, vai sabiedriskā transporta maršruti. Esam saimnieki savā zemē, taču ne līdz galam, jo jāsēžas pie viena galda ar Rīgu un ministriju, ar “Latvijas valsts mežiem” vai “Latvijas valsts ceļiem”.

Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs dzīvoja drusku virs zemes un līdz mums nenolaidās. Tā arī neizdevās nekad ar viņu tikties.

Tikai pēc vēlēšanām nāca sapratne, ka no kopdarbības ieguvēja būtu kā Rīga, tā Pierīga. Sākās dialogs, iecēla vicemēru sadarbības veidošanai Edvardu Smil­tēnu. Nebijām gaidījuši pat optimistiskākajos plānos, ka sēžam ar Rīgu kā partneri pie viena galda, kur otra puse ir – valdība. Taču “Rīgas metropolē” tas izdevies, panākot līdzvērtīgu balsošanas un lēmumu pieņemšanas modeli.

Lai nonāktu līdz konkrētiem projektiem, pirmais solis ir plānošana. Kā tagad, kad pie horizonta parādās Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļi. Jābūt gataviem projektiem, bet, kur tādi ir – veloceliņi, auto stāvparki? Rīgai nekas nav gatavs, izņemot iepirkumu par simtiem miljonu ekobusiem.

Kļūst redzama agrākās varas bezdarbība. Mobilitātes ziņā autoceļu caurlaidība, lai no kuras puses iebrauktu Rīgā, nav sakārtota. Tepat blakus Tallinas šoseja vasarā ir lēnāka nekā kustība uz Ādažu ceļiem – 30 km/h pārvietošanās pa maģistrālu trasi līdzinās stāvēšanai uz vietas. Saprotamā kārtā autoceļu, sabiedriskā transporta un skolu tīklu plānošana izvirzās priekšplānā.

Rīga nevar atrisināt bērnudārzu problēmu, jo arī Pierīga pieved bērnus – nav skaidrs, cik liela vajadzība ir pēc vietām, ne arī kam par ko jāmaksā. Tāpēc apmainīsimies ar datiem, cik un kur ir bērni, kur pareizāk ģeogrāfiski būvēt dārziņus – Rīgā vai pašvaldībā.

Augstāk, valdībā, Eiropas miljardi netiek dalīti stratēģiski. Vienkārši pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem. Kā valdība ultimatīvi vēlas – var pateikt, vai nu naudas piešķīrums vilcienu elektrifikācijai, vai nekam.

Pārējos pie lemšanas neaicina, bet redzam, ka lēmumi nebalstās uz izdiskutētām stratēģijām, uz tiešām atbildēm – kas no tā mainīsies? Saskatāma vēlme tērēt fiksām idejām, un tas ir bēdīgi. Tāpēc esam “Rīgas metropolē”, kurā dzīvo puse valsts iedzīvotāju un pastāv divas trešdaļas Latvijas ekonomikas.

Tā nebūtu slikti iedibināta tradīcija – runāt ar nozaru (ministriju) pārstāvjiem, pieteikt problēmas, dot mandātu risinājumam, ja vajag, meklēt finansējumu. Tas ļautu pieņemt lēmumus pamatotāk, nevis ugunsgrēka kārtībā, kad īpaši kovida apstākļos valdība aizņemta pati ar sevi, netiek galā ar iekšējo bērnudārzu. Tas būtu prom no partiju feodalizācijas, kurā elementāri viss tiek iztirgots.

Kaut vai 500 eiro izdalīšana bērniem. Ja savlaicīgi būtu izstrādāta ģimeņu atbalsta politika, par kuru visu laiku runā Ilmārs Mežs, kādi stimuli jāmobilizē, lai vairāk dzimtu bērni, tad nevajadzētu vienkārši izballēt 180 miljonus eiro vienreizējā maksājumā, cirkam, lai nodzēstu neapmierinātību ar valdības nemākulīgu darbu krīzes vadībā. Paldies arī par to, pats esmu triju bērnu tēvs, bet mums ir konkrētāki priekšlikumi, kas jādara bērnudārzu sakarā, kā jāorganizē brīvpusdienas bērniem. Tas bija jādara selektīvāk.

Jautājums Ministru prezidenta Šķēles otrās valdības biroja vadītājam. Dažkārt izskanējis, ka Latviju mūs piemeklējušā nestundā prasmīgāk vadītu cieta tipa vadītāji, nevis “mīkstākais” Kariņš. Piekrītat?

Kariņā redzu gaišu cilvēku. Viņš ir upuris aritmētiskajam vienādojumam, no kura izriet, ka valdību nevada vīzija, nevada līderība, bet valdību vada nesagāžama aritmētiska loģika.

Tas nozīmē, ka jebkurš lēmums ir satirgots, lai tēv­zemiešiem, bordāniešiem un pārējiem atlec kāds labums. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās piecpartiju koalīcijas premjeram. Arī novadu reforma ir prasta tirgus rezultāts. Kariņš to redz, saprot, bet neko nevar pasākt. Premjeram nav citas izvēles, kā vilkt līdz galam. Kovida laikā zirgus mainīt nedrīkst. Kā ir, tā jāstrādā.

Cilvēku neapmierinātība pieaug. Pirms pāris nedēļām valdības sociālie partneri rīkoja preses konferenci, kurā it kā gaidīja demisijas pieprasījumu. Valdība tad gan steidzās paņemt komandā Pašvaldību savienību, darba devējus un pārējos.

Jā, gadu plosās kovids, un beidzot paprasīja arī partneru līdzdalību! Iztēlosimies uz mirkli, ka nav Eiropas fondu, nav divu miljardu dāvanas. Kamēr ir kokos augusī nauda, politiķi pamato tautai savu eksistenci, jo visu laiku kaut kas jādala. Dala Eiropas labumus, kurus nopelnījuši citu valstu nodokļu maksātāji.

Bet iztēlosimies, ja šie resursi būtu jādabū no vietējiem uzņēmējiem: no šiem pašiem kosmetologiem un frizieriem, ražotājiem un eksportētājiem. Tā ir deformēta sistēma, un ES fondi no 2004. gada radījuši ne tikai labumus, bet demokrātiskajai sistēmai – arī tik lielu kaitējumu. Tieši tādēļ vara varējusi dzīvot diezgan attālināti no nozarēm un nodokļu maksātāju interesēm.

Tagad bez jebkādas zinātnes dala atkal divus miljardus tādā veidā, ka jāpabrīnās pat Eiroparlamenta deputātiem. Bez mērķiem, bez skaidrojuma, kāds būs ieguldījumu rezultāts. Cerams, izdzīvosim šo posmu, lai turpmāk miljardus dalītu citādi. Jāizguļ grāvis, lai tajā vairs neatgrieztos.

Kāds ir Covid-19 saslimstības līmenis Ādažos?

Pavasarī bija viens no labākajiem, pašlaik piedzīvojām vienu no sliktākajām situācijām. Saslimstības rādītāji ir augsti, slimo bērnudārzu darbinieki – mediķi iznes krīzes smagumu, bet arī pirmsskolas iestāžu pedagogiem esam pateicību parādā par atrašanos frontes līnijā. Jau pandēmijas sākumā aicināju – dodiet, deleģējiet maksimāli atbildību uz leju.

Pašvaldībā labāk pārzinām stāvokli. Sniedziet iespējamo informāciju – ja ne par Jāni un Annu, tad kur, kas notiek, lai varētu saprast, kur ir perēkļi, kur uzliesmojumi. Es nezinu inficēto skaitu ne armijas bāzē Kadagā, ne skolās, ne ražošanas uzņēmumos. Bet pašvaldību vadītāji Latvijā ir valsts amatpersonas! Es vadu Civilās aizsardzības komisiju! Valdība, protams, gribēja skatīties globāli. Tāpēc diemžēl par situāciju Ādažos uzzinu, lasot ziņas. Tas ir galīgi garām.

Vai pašvaldību vēlēšanas jāpārceļ?

Domāju, jā. Bet ne kovida dēļ. Vienudien klausījos translāciju no Satversmes tiesas sēdes, kur skatīja pašvaldību prasību pret novadu reformētājiem. Runāja Juris Pūce, Tieslietu ministrijas pārstāvji pret pašvaldību aizstāvjiem, ekspertiem. Man bija pilna pārliecība, ka valsts tiesu zaudējusi. Ka reforma nav notikusi tiesiski. Ka sabiedriskā apspriešana nav dokumentēta. Ka reformai bija jābalstās uz likumu, kurā ir kritēriji, nevis jāiet pāri novilktai šņorei.

Ja to uztvēra kā iepriekšējās reformas turpinājumu, tad mazie, normatīviem neatbilstošie novadi bija jāpievieno lielākiem veidojumiem. Turoties pie šīm konsekvencēm, būtu ap 60 pašvaldībām. Kāpēc kritērijus neiekļāva (vai izņēma)? Tāpēc, ka traucēja politiskai andelei. Barteram – tev Ogre un Saulkrasti, man – Garkalne. Izskatās itin neglīti, un, ja Satversmes tiesa tiešām sargā demokrātiju un konstitūciju, tai jāredz, kas patiesībā noticis, un jāatdod pusdarbs atpakaļ. Jāiedod vēl gads reformas pabeigšanai.

Būtu mazāks ļaunums pārcelt vēlēšanas nekā sagraut cilvēkos ticību, ka likumi un demokrātiska izvēle ir jāciena, jārespektē.

Ka “pašu valdību” paši cilvēki var ietekmēt, kā dzīvot un kas uz vietas notiek ar viņu maksātiem nodokļiem. Ja reforma noslēdzas, kā tagad uztaisīta, šī pārliecība tiek samīdīta. Dosim laiku Saeimai un VARAM kļūdu labojumam.

No Ādažu viedokļa gan nav ko sūdzēties. Mūs apvieno ar Carnikavu, divas draudzīgas pašvaldības. Sarežģītāka būtu sākotnēji plānotā savienība, kurā ietilpa arī Saulkrasti, Sēja, Garkalne. Bet tur bija sava loģika apakšā. Šobrīd garkalnieši nesaprot, kāpēc centrs būs Stopiņos. Vangažnieki jautā – kāpēc jābrauc uz Stopiņiem? Tā ir cilvēku pazemošana, kas nevienam nav par labu, un tā noticis partiju andelēšanās dēļ.

Kad zīmēja karti, iedzīvotāju domas maz ņēma vērā. Varēja pat 95% nobalsot, ka novadam jāpaliek, vienalga svītra pāri.

Absurdi, ka Ikšķili, spēcīgu centru, pievieno Ogrei, kamēr Saulkrastus, kas ievērojami mazāk dinamiski par Ikšķili, paceļ attīstības centra statusā.

Kādu prognozējat ST spriedumu pirmajās divās lietās?

Neesmu jurists, bet, ja konstatē brāķi būtiskās reformas sadaļās, kas rada nelabvēlīgas sekas, lemšana var būt vienā virzienā. Proti, administratīvi teritoriālā reforma, kas ir valsts arhitektoniskais plānojums, ir jāpabeidz līdz galam.

Karte ir mazākā darba daļa. Svarīgākā ir funkciju sadale – ko dara valsts, ko reģions un ko novada vietvara. Reģionālo līmeni reforma pat nav skārusi. Tas paslaucīts zem paklāja.

Bet organizēt sabiedrisko transportu, skolu, ceļu, veco ļaužu aprūpes tīklu – tas jāveic reģionālā līmenī, jo 42 pašvaldības tam par sīkām. Uzzīmējot pilnu “arhitektūru”, ir skaidrs, ko dara ministrijas, ko reģionālā un municipālā vara. Tad māja ir izprojektēta no pamatiem līdz jumtam. Pašlaik sadalītas istabas, kas ir daudzmaz vienādas, bet nav skaidrs, kas notiek augšstāvā, apakšstāvā, kas virtuvē un garāžā.

Vai tas neatgādina stingras centralizācijas modeli, kurā “no Rīgas viss labāk redzams”?

No iedzīvotājiem noslēptais reformas mērķis bija izkārtot šūnas – teritorijas, ko vieglāk iekarot. Otrs – reģionu sakarā, kā partijām sadalīt gubernatoru amatus, kuri pilda kontrolieru funkciju.

Kāpēc carnikavieši negrib dot savus nēģus ādaž­niekiem?

Viņi grib dzīvot patstāvīgi un arī aiznesuši prasību uz ST.

Nedomāju, ka carnikavieši cīnās pret Ādažiem. Cīnās par tiesībām tikt uzklausītiem un lai reformā tiek izmantoti argumenti. Kā spēcīgi novadi Ādaži un Carnikava mierīgi spēj pastāvēt autonomi. Protams, kopā varam vairāk, un tam ir redzami ieguvumi. Bet tas jāpierāda.

Ādažu–Carnikavas savienībā nav tik daudz pretrunu kā, piemēram, Saulkrastiem, kūrortam, pievienojot izteikti lauksaimniecisko Sējas novadu.

Pretrunas starp divām tik dažādām pasaulēm ātri izlīdīs ārā. Stāstu par tiem, kas blakus, bet burbuļo arī Sēlija, meklējot loģiskākās saites, vārās Varakļāni un Vidzemes gals. Globāli reforma – atgriešanās pie rajonu sistēmas – ir pareiza, bet katrā teritorijā ir cilvēki un ir ekonomikas. Pašlaik tam vienkārši pārbrauc pāri ar ceļa rulli.

Ko esat sākuši kārtot kopā ar Carnikavas novadu? Veidojat administratīvo pārvaldi, kaļat attīstības plānus?

Situācija ir delikāta, jo paralēli rit ST process. Pat ja reforma nenotiek, esam ciešā mijiedarbībā. Bērni mācās kopā, vasarā ādažnieki atpūšas jūrmalā Carnikavā, carnikavieši apmeklē mūsu slimnīcu. Cilvēkiem robežu nav. Pirmie rudenī sākām veidot attīstības stratēģijas plānu, ar ko esam pie finiša un kas tiks balsots divās domēs.

Ir nervozitāte domju darbinieku vidū. Visi saprot, nebūs divas būvvaldes, grāmatvedības, divi attīstības departamenti. Pārvalde būs vienota. Tāpēc dažu māc domas, vai palikšu par priekšnieku vai mani nostums. Tas karājas gaisā. Es pieeju vēsu galvu. Abās būvvaldēs strādā labi speciālisti.

Jāpanāk koordinācija un sadarbība, darbojoties vienoti attieksmē pret klientu. Augošā Pierīgā nav stāsta, ka kāds zaudēs darbu. Ir jautājums par lomu pārdali, jo nebūs kā kādreiz, kad katrs sēdēja savā stūrītī.

Novada centrs paredzēts Ādažos?

Jā, bet attīstības pro­grammā carnikavieši arī izteica vēlmi pārtapt par pilsētu. Nav problēmu, ļoti labi. Likums uzlicis pienākumu Ādažiem, Ķekavai, Mārupei līdz 2022. gada vidum pārveidoties par pilsētām, bet tas arī apstrīdēts Satversmes tiesā.

Nevaram to izpildīt procedurāli, jo jāmaina robežas, teritoriālais plānojums, nav skaidras kārtības praktisku jautājumu risināšanā. Pieļauju, arī te tiesa var lemt pretēji, nekā iecerējuši reformas tēvi. Nav strīda, ka Ķekava ar 23 tūkstošiem un Ādaži ar 12,3 tūkstošiem iedzīvotāju nevar būt pilsēta, lai paši pēc tā neraujamies. Neesam striktās pilsētas robežās – Ādaži aug visos virzienos.

Atgriežoties pie valsts lietām – tātad valdība ir kritizējama, bet tai jāstrādā līdz finišam?

Vismaz līdz kovida krīzes beigām. Ir izgaršota līdz mielēm tirgošanās ar ietekmi, kas sastāv no padsmit balsīm Saeimā. Jānāk jaunai politiskai kultūrai ar prasmi strādāt komandā, nezaudējot tempu.

Liela vaina, ka daudzi jaunievēlētie deputāti nav strādājuši ne pašvaldības, ne uzņēmumu vadībā. Var teikt, pirmziemnieki raksta likumus, neizgājuši augstskolas kursu.

SAISTĪTIE RAKSTI
Iebraukusi uz lozungiem un vēlēšanu mušpapīriem Saeimā, tāda “jaunā seja” nepazīst savu vēlētāju, nepārzina viņa intereses.

Politiskiem spēkiem, kas pratuši iestāstīt vēlētājiem, ka ir godīgākie, ka visas nekārtības nofilmēs un parādīs, apakšā nav satura, nav kapacitātes un nav saiknes ar reālo dzīvi. Tāpēc iet, kā iet – cilvēki paši nesaprot savu ievēlēto valdību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Noziedznieki šobrīd izmanto divas shēmas, kā izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Kādas? 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 114
7 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vakcīnu iepirkums satricina ierēdniecību: ZVA direktors Henkuzens neklusē un atspēko Pavļuta pārmetumus par melošanu valdībai 101
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien uz svariem būs liktas attiecības ar kādu tev tuvu cilvēku! Horoskopi 10.aprīlim 1
22 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Tuvākajā laikā Latviju pametīs Krievijas vēstnieks Lukjanovs. Politologi skaidro, ko tas varētu nozīmēt 18
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Lielbritānija atvadās no prinča Filipa: kara kuģi šauj zalves, cilvēki dodas pie pils un noliek ziedus 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 114
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Sabiedriskā dzīve atjaunojusies, restorāni atvērti: Izraēlas pieredze Covid-19 krīzes pārvarēšanā 36
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skolotājiem palielinās algas? Šuplinska skaidro, vai jaunais pedagogu atalgojuma modelis varētu gūt valdības atbalstu 10
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Lielbritānija atvadās no prinča Filipa: kara kuģi šauj zalves, cilvēki dodas pie pils un noliek ziedus 3
15:55
LA
LA.LV
Ziņas
Skolotājiem palielinās algas? Šuplinska skaidro, vai jaunais pedagogu atalgojuma modelis varētu gūt valdības atbalstu 10
13:52
Inita Šteinberga
Praktiski
Nenokavē! Ir īstais laiks sēt tomātus un piparus stādīšanai uz lauka
13:49
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Dižciltīgi tituli, skaudra bērnība, nabadzība un īsta mīlestība: prinča Filipa dzīvesstāsts un 8 interesanti fakti par viņu 5
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latviešu sportists Kaspars Kambala atklāj: dzīves laikā esot pārgulējis ar aptuveni pustūkstoti sieviešu 29
5 stundas
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
Šiverēšanu pa virtuvi “kovidlaikā” pārvērš par savu pirmo darbiņu: skolnieces Madaras Apses veiksmes stāsts 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt pie Ķīpsalas halles jau pirms durvju vēršanas iedzīvotāji izrāda lielu interesi pēc Covid-19 vakcīnas, gaidot “dzīvajā rindā” 29
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un Viļņā kāpj degvielas cenas. Cik jau tagad maksā viens litrs? 8
7 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Nenokavē! Ir īstais laiks sēt tomātus un piparus stādīšanai uz lauka
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Interneta veikalam – gigantam “Alibaba” piespriež 2,33 miljardu eiro naudas sods 2
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar divriteni brauc tie, kuriem nav darba un bērnu!” Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par Valsts policijas amatpersonas izteikumiem 144
20 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Vecumniekos dzīvoklī uz grīdas atrod noslēpumainos apstākļos mirušu vīrieti. Vietējajiem ir sava versija par notikušo
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līs, snigs sniegs, būs krusa: kādus vēl pārsteigumus daba sagatavojusi sestdien? 2
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Valsti pārvalda ierēdņi un birokrātiskā mašīna!” Saruna ar Edgaru Zalānu 19
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Edgars Tavars: “Esmu sapratis, ka atsevišķiem deputātiem ir ne tikai selektīva dzirde, bet arī redze!” 10
5 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Lēmumu pieņēmēji Rīgā laikam nav bieži viesi reģionu veikalos!” Kā pirmo mazo veikalu darba dienu aizvadīja veikalnieki reģionos? 21
22 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Bija svarīgi, “lai būtu pieķerti pie rokas!” Jaunzeme par aizturētajām VID Muitas pārvaldes amatpersonām 10
19 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Nesagaidot 100.dzimšanas dienu, miris Lielbritānijas karalienes vīrs, princis Filips
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Elektriskais krēsls” putniem. Vēlas sodīt par ērgļu, balto stārķu un citu aizsargājamo sugu putnu nāvi 12
1 diena
LE
LETA
Veselam
Kurus neaicina stāties “dzīvajā rindā” pēc vakcīnas pret Covid-19? 22
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mums ir jārēķinās, ka “AstraZeneca” ir noiets etaps!” Apinis par to, ko tagad gaidīt un darīt tālāk 126
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Anita, Anitra, Annika un Zīle 1
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Viljama un Keitas Midltones mērs ir pilns: vērienīgā TV intervijā viņi “atspēkos” prinča Harija un Meganas apgalvojumus 33
2 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kad ir īstais laiks piķēt tomātus, gurķus, papriku un salātus? 2
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Gobzems pēc paziņojuma, ka šķiras no sievas, saņēmis vairākus uzmanības apliecinājumus: “Meitenes, es neesmu dildo! Ļaujiet man tagad padzīvot ar sevi…” 56
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Veiksmīgākās un bīstamākās dienas aprīlī: Vērša laika padomi 1
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 10. līdz 16.aprīlim: kādas vēlmes piepildīsies 3
1 diena