Vārdi pret raķetēm: kā Izraēla un Irāna iezīmē jaunu posmu savstarpējā konfrontācijā – ekspertu vērtējums par reģiona nākotni 0
Izraēlas un Irānas konflikts aizvadītajā piektdienā iezīmēja pavisam jaunu abu jau tā sarežģīto attiecību nogriezni. Lai arī Irāna vairākkārt solījusi “Izraēlu noslaucīt no zemes virsas”, tieši Telaviva bija tā, kas pirmā sākusi “sist” pa Teherānas vājajām vietām – kodolobjektiem un augsti stāvošu militārpersonu dzīvesvietām. Ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā “Divas puslodes” vērtēja konflikta iemeslus un iespējamos attīstības scenārijus.
Draudi pastāvējuši jau ilgu laiku
“Ja tu savas valsts ārpolitikas konceptuālos dokumentos ieraksti, ka tavs mērķis ir citas valsts iznīcināšana, tas uzskatāms par pastāvīgu kara pieteikumu jeb, kamēr pastāv Irānas režīms, tikmēr tas ir kara pieteikuma situācijā ar Izraēlu – neatkarīgi no tā, vai tajā brīdī šauj vai nē,” vērtēja Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš.
Viņaprāt, ģenerāļu un kodolfiziķu nogalināšana, kas notika Izraēlas operācijas “Lauvas spēks” ietvaros, arī uzskatāma par leģitīmu.
Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka uzsvēra, ka jāņem vērā arī sarežģītais reģionālais konteksts. Proti, kopš 2023. gada 7. oktobra vairākas darbības notiek paralēli.
“Ir “Hamās” aktivitātes, karš Gazā, ir hutiešu nemiernieku un “Hizbullāh” klātesamība. Līdz ar to Izraēla šobrīd ilgstoši atrodas karadarbībā vairākās frontēs,” viņa atzīmēja.
Broka arī uzsvēra, ka Irāna ir liela un viena no vecākajām civilizācijām pasaulē.
“Milzīga nācija. 90 miljoni iedzīvotāju. Un tai šobrīd ir līderi, kas līdz ar visām ekonomiskajām sankcijām spējuši kaut kā vadīt un noturēt savu varu. Protams, ar ārkārtīgi lielām represijām,” viņa stāstīja. “Bet no starptautisko tiesību viedokļa Irānai ir leģitīmas tiesības pastāvēt kā suverēnai nācijai.”
Irāna runā, bet Izraēla dara
Eksperti arī atzina, ka pēc būtības – viens ir apņemties otru valsti iznīcināt, bet cits – izšaut pirmajam. Un šoreiz pirmā “situsi” Izraēla.
“Lai gan, ja runājam par “Hamās” uzbrukumu un šo kaujinieku ciešajām saitēm ar Irānu, tad,
manuprāt, tas ir jautājums, uz kuru nevar skatīties formāli un tikai no starptautisko tiesību viedokļa. Nemaz nerunājot par to, kas būtu, ja Irāna tiktu pie kodolieročiem,” piebilda Liniņš.
To, ka situācija ir sarežģīta, atzīmēja arī Broka. Proti, viņasprāt, Izraēlas reģionālā politika kopumā balansē starp reālu politiku un vērtībām.
“Ir eksperti, kas cieši aizstāv starptautisko tiesiskumu, Ženēvas konvenciju un citus dokumentus, dažādas ANO rezolūcijas un nepieciešamību pieturēties pie cilvēcības, un tas viss ir absolūti vietā. Bet tad ir šie “džungļu likumi” jeb reālpolitika, kad spēcīgākie ir tie, kas diktē noteikumus,” viņa uzsvēra.
Broka arī pauda, ka šajā kontekstā un no tiesību viedokļa Irānai bija visas tiesības atbildēt uz Izraēlas triecieniem.
“Arī uzbrukumi kodolobjektiem ir īpaši aizsargāti starptautiskajās tiesībās, jo tas var radīt ārkārtīgi lielu vides katastrofu, un kodola katastrofas neaprobežojas ar valstu noteiktajām robežām. Tā kā tas ir vēl papildu elements, kas ir jāņem vērā,” viņa turpināja.
Režīmu gāzt var tikai okupējot
Broka arī norādīja, ka Irāna aicinājusi starptautisko sabiedrību iesaistīties un Izraēlu pakļaut starptautiskajiem likumiem. Taču šie starptautiskā tiesiskuma mehānismi nestrādā, un tas tā notiek tāpēc, ka ASV ir veto dažādos ar Izraēlu saistītos jautājumos, kā arī svarīga loma ir Rietumiem, kas izvēlas vairākos jautājumos klusēt.
“Ja atminamies Izraēlas pieteikto karu Gazā – tā mērķis bija iznīcināt “Hamās”. Karš turpinās, bet cik lielā mērā “Hamās” ir iznīcināts? Atbilžu nav. Visi ķīlnieki atbrīvoti nav. Tāpat arī ar Irānu – vai tiešām varam paļauties, ka tad, kad lielākā daļa kodolobjektu būs iznīcināti, tad Izraēla atkāpsies?” viņa jautāja.
Arī režīma gāšana Irānā, viņasprāt, nebūtu ne viegls, ne ātrs process, jo Irānas Revolucionārās gvardes mērķis ir aizsargāt režīmu gan no iekšējiem, gan ārējiem draudiem:
“Līdz ar to jebkāda veida pretestība no sabiedrības, ko Izraēla šobrīd izmanto savā informatīvajā telpā, saskarsies ar ļoti lielu pretestību no režīma puses. Ja tas tomēr izdosies, iesaistoties ASV, un [ajatollu Ali Hamenei] sagaida [Irākas diktatora] Sadama Huseina liktenis, tad mēs taču zinām kas notika ar Irāku un cik liela destruktīva loma tam bija plašāk Tuvo Austrumu reģionā. Labas izejas stratēģijas nav, un nav skaidri arī [Izraēlas] mērķi.”
“Lai nogāztu režīmu, valsts ir jāokupē,” tikmēr piebilda laikraksta “Diena” komentētājs Andis Sedlenieks. “Un ikviens, kas to mēģinās darīt – manuprāt, viņu gaida elle zemes virsū.”
Iemesli tam varētu būt iekšējas jukas, kuras varētu pastiprināt arī etniskā dažādība šajā zemē.
