Profesora Sergeja Kruka monogrāfija “Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945 – 2010” minēts, ka piemineklis – lielgabals Jēkabpilī – novākts 1993. gadā. Tomēr tas stāv turpat.
Profesora Sergeja Kruka monogrāfija “Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945 – 2010” minēts, ka piemineklis – lielgabals Jēkabpilī – novākts 1993. gadā. Tomēr tas stāv turpat.
Foto – Daiga Kalniņa

Lielgabals – pagātnes rēgs Jēkabpilī 42

“Latvijas Avīzes” 14. jūlija publikācijā “Novākti bez liela skandāla” faktu sadaļā bija minēts, ka padomju okupācijas laikos parkā Krustpilī uzstādītais lielgabals 1993. gada februārī ar Jēkabpils pilsētas lēmumu pārvietots uz citu vietu. Tomēr ar nožēlu nākas atzīt, ka lielgabals joprojām atrodas turpat, līdzās galvenajai – Rīgas – ielai, simbolizējot svešas varas un ideoloģijas klātbūtni mūsu pilsētā un valstī, kā arī atgādinot par to garāmbraucošajiem pilsētniekiem un tūristiem, “Latvijas Avīzei” raksta Jānis Zeps, biedrības “Biedrība Jēkabpils mantojums” valdes priekšsēdētājs.

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Lasīt citas ziņas

Pieminekli lielgabalu Jēkabpils Krustpils daļā uzstādīja 1946. gadā, pieminot trīs Krustpilī kritušos sarkanās armijas artilērijas komandierus. Biedrības “Pamjatj” vadītāja Lidija Anosova laikrakstā “Brīvā Daugava” 2010. gada 30. novembrī pauda, ka 1944. gadā cauri Krustpilij pa Rīgas ielu braukušas tanku un artilērijas vienības un Krustpilī cīņu laikā krituši 22. armijas artilērijas ģenerālmajors Sergejs Kuprijanovs, kā arī 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkveži Gavrils Šarikalovs un Sahabutdins Gazejevs, kuri apbedīti zem pjedestāla, uz kura šobrīd atrodas lielgabals. Tomēr iepriekš minētā informācija īsti neatbilst patiesībai.

Sākotnējās apbedījumu vietas minētajiem kritušajiem virsniekiem atradās dažādās pilsētas vietās, un šie ļaudis krituši dažādos 1944. gada augusta datumos, par ko liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālajā arhīvā glabātās virsnieku lietas. Tā ģenerālmajors Kuprijanovs kritis 17.08.1944., apbedīts Jūlija parkā jeb Krustpils tirgus laukumā; pulkvedis Šarikalovs – 19.08.1944., apbedīts Sarkanās armijas parkā – Krustpils skvērā, pulkvedis Gazejevs – 20.08.1944., apbedīts Krustpils skvērā. Medicīnas dokumentos atzīmēts, ka Gazejevs nomiris jau 17. augustā 1944. gadā no ievainojumos gūtā šoka un tas noticis Madonas apriņķī, netālu no “Angiņu” mājām, taču rīkojumā par miršanas datumu noteikts 20. augusts… Tad kāds tam sakars ar Krustpili? Jāsecina, ka virsnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšana vienuviet vietā, kur pašlaik atrodas lielgabals, notikusi vēlāk. Zīmīgi, ka šeit pārapbedīti tikai komandieri. Pārējos karavīrus guldīja pilsētas Brāļu kapos. Tāpēc zināmā mērā to var uzskatīt par tā laika varas apzināti atstātu zīmi, nevis situāciju, kad kritušos steigā apbeda tur, kur tos atrod.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau 1945. gada jūnijā, piešķirot Staļinam ģeneralisimusa pakāpi, pie pieminekļa noturēja mītiņu. Informācija par to parādās laikrakstā “Cīņa” 1945. gada 30. jūnijā. Un tā turpmākajos gadu desmitos lielgabals kļuva par propagandas ieroci. Minētajā “Cīņas” rakstā publicēts: “Visi sakārtojās ap kritušā Sarkanās Armijas virsnieka pieminekli,” kas norāda uz faktu, ka konkrētajā laikā un vietā tur apbedīts tikai viens komandieris. Savukārt 1967. gada 26. martā laikraksta “Padomju Jaunatne” rakstā “Pa tēvu kara takām” jau lasām: “Kaujās par Krustpils atbrīvošanu krita ģenerālmajors Kuprijanovs, pulkveži Gazajevs un Šarikalovs. Viņi apglabāti Jēkabpils Brāļu kapos.” Tas vieš neskaidrību, kas un cik tad īsti apbedīts zem minētā lielgabala.

1946. gada 26. oktobrī “Cīņā” ievietots A. Raugzes attēls ar pieminekli Lielajā Tēvijas karā kritušajiem padomju karavīriem Krustpilī, kurā redzams attiecīgais lielgabals. Piemineklis atšķiras no šobrīd redzamā, jo 1975. gadā, veidojot memoriālu padomju armijas karavīriem, rekonstruēja arī pieminekli lielgabalu, kas ieguva šodienas aprises (“Cīņa” 2.03.1978.).

Tāds svešu varu un ideoloģiju simbolizējošais piemineklis Jēkabpils Krustpilī izskatījās sākotnēji.
Tāds svešu varu un ideoloģiju simbolizējošais piemineklis Jēkabpils Krustpilī izskatījās sākotnēji.

Mūsdienās lielgabala atrašanās Krustpils vēsturiskajā centrā nav pieļaujama ētisku apsvērumu dēļ. Kā ierocis tas simbolizē varmācību, spēku, demonstrē cīņu par lielvaras ietekmi mūsu pilsētā, Latvijā un visā Baltijas reģionā. Tas nav miera simbols. Kā vēstures liecībai lielgabalam būtu piemērota vieta muzejā, atbilstošā ekspozīcijā. Arī mirušo karavīru apbedījumiem, ja tādi tur patiešām ir, nav jāatrodas ielas malā, bet gan Brāļu kapos, kuri Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem pilsētā ir vairāki Daugavas abās pusēs. Cilvēki, kas karā zaudējuši dzīvību, pelnījuši atdusēties kapsētā, kurā atnākot tos var pieminēt visi, kas to vēlas.

Jau 1993. gada februārī jautājumu par lielgabala demontāžu un karavīru pārapbedīšanu aktualizēja Jēkabpils pašvaldībā, bet deputāti lēma neko nemainīt, tāpēc arī parādījusies aplamā informācija par pieminekļa pārvietošanu tajā laikā. Jēkabpilī Ļeņina pieminekli demontēja tikai 1993. gada 8. novembrī.

SAISTĪTIE RAKSTI

Laiks gāja, un 2008. gadā stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, kas apgrūtina karā mirušo pārapbedīšanu un lielgabala demontāžu. Krustpils lielgabala jautājuma risināšanā atliek cerēt uz Aizsardzības ministrijas kā koordinatora un Ārlietu ministrijas kompetencēm Latvijas un Krievijas attiecību kārtošanā. “Biedrība Jēkabpils mantojums” vērsīsies ar aicinājumu vēlreiz aktualizēt šo jautājumu.

Nobeigumā gribas jautāt – kur un kā mēs dzīvojam? Pagājuši 26 gadi, kopš tika atjaunota Latvijas Republika. Atlicis pusotra gada līdz Latvijas simtgadei. Mūsu mērķi ir arī apliecināt Latvijas kā eiropeiskas valsts vērtības, spēcināt Latvijas kā 21. gadsimta nacionālas valsts identitāti un izkopt sabiedrībā atbildības ētiku par sevi, savu ģimeni, valsti. Kā sagaidīsim Latvijas simtgadi un ciemiņus Jēkabpilī? Kas būs tās vizītkarte, pilsētā iebraucot? Lielgabala stobrs Rīgas ielā?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Lasīt citas ziņas
Turpmāk, konstatējot pērtiķu bakas, noteiks arī kontaktpersonas
“Kamēr mēs te runājam, Latvijā joprojām ienāk Krievijas gāze.” Sprūde par to, ka karš Krievijai ir ekonomiski izdevīgs
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Atrasta problēmas sakne: pārāk maz skolēnu lauku klasēs
15:27
Krastiņš par akcīzi degvielai: vērojot, kāda satiksme ir Rīgā un Pierīgā, neko nevajag “laist lejā”
14:59
VIDEO. Liepājā virs jūras manīts ūdens stabs jeb virpuļviesulis
14:57
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Dziedātājas Samantas Tīnas dzīvē noticis bēdīgs notikums
FOTO. Smalkajā “pop-up” piknikā līdz rīta gaismai ballējušās slavenības un cilvēki no visas Latvijas
Krievu mediji: Laima Vaikule nekrietni izmanto savu valsti un nemaksā Latvijai nodokļus
Bērnu Dzirdes centra vadītāja: 1 no 15 cilvēkiem uz Zemes sirgst ar dzirdes traucējumiem
Lapsa: Mēs redzam, kas notiek ar Pārdaugavas pieminekli. Ar to nenotiek nekas
“Gods Kalpot Rīgai” politiķi Saeimas vēlēšanās startēs Šlesera partijas sarakstā
NATO sākusi ratifikācijas procesu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai
Sērijveida dzīvokļiem strauji ceļas cenas. Kā to ietekmēs komunālo pakalpojumu cenas?
Edīte Alpe: Par neizprotami un, manuprāt, arī neprofesionāli, uzrakstītu Armanda Znotiņa kritikas rakstu manā virzienā
Kristaps Eklons: “Ar kadriem ir tik slikti, kā nav bijis nekad iepriekš. Visspilgtāk to redzam VUGD”
Jaunais Covid- 19 vilnis: vai rudenī atgriezīsimies pie ierobežojumiem? Skaidro deputāts
Nauda – jauna, izaicinājumi – tie paši! Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs