Dabā
Zaļā dzīvošana

Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri0


Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri.
Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri.
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

Līgatnes dabas takās (LDT) jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri (Glisglis), kuri līdz šim dzīvoja Rīgas zooloģiskajā dārzā – lielie susuri uz dzīvi Līgatnē apmetās maija nogalē, jau ir paspējuši apgūt jauno mitekli un ir apskatāmi arī apmeklētājiem, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Līgatnē apskatāmie lielie susuri ir pēcteči pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastajiem bez mātes palikušajiem susuriem, stāsta LDT vadītāja Inta Lange.

Susuri ir nakts dzīvnieki, tāpēc dabā tie ir aktīvi galvenokārt krēslas un nakts stundās, tomēr Līgatnē tie manāmi rosoties arī pa dienu.

Susuri Līgatnes dabas taku jaunajās mājās

Līgatnes dabas taku zvērkopji ir ievērojuši, ka susuriem ir interese par pasniegto barību, tāpēc tie mēdz atstāt migas un rosīties arī dienas gaišajā laikā un apmeklētājiem ir labi redzami.

Lielos susurus mēdz dēvēt arī pargulētājžurkām vai dižsusuriem, tie ir vidēja lieluma vāverveidīgie grauzēji ar īsām kājām un kuplu asti.

Dabiskā dzīves vide lielajiem susuriem ir veci platlapju meži upju ielejās, kuros ir daudz dobumainu koku.

Lielie susuri lielāko daļu gada – apmēram 7 līdz 9 mēnešus pavada miegā. Ziemas guļā tie dodas salīdzinoši agri – oktobrī un pavasarī mostas vien maijā.

Gada aktīvo periodu susuris pavada veikli kāpelējot un lēkājot pa koku stumbriem un zariem, meklējot gardākos kumosus, ko likt uz kārā zoba.

Dižsusuru barības bāzi galvenokārt veido augu izcelsmes barība – dažādas sēklas, ogas un augļi, rieksti, zīles, sēnes, jaunie dzinumi,  pumpuri, lapas un miza.

Reizēm tie mēdz mieloties arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko galvenokārt veido bezmugurkaulnieki un kukaiņi.

Saistītie raksti

Latvijas teritorijā mīt četras susuru sugas: lielais, meža, dārza un mazais susuris. No četrām Latvijā sastopamajām susuru sugām, lielais susuris atšķiras ar lielāku izmēru un sudrabaini pelēku apmatojumu.

Visas Latvijā sastopamo susuru sugas ir iekļautas aizsargājamo sugu sarakstā.

Latvijas savvaļā lielie susuri mīt Gaujas ielejā pie Siguldas, kā arī Daugavas ielejā pie Skrīveriem. Latvijā mitinās vēl trīs no piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām: dārza susuris, meža susuris un mazais jeb lazdu susuris.

Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 2 stundas
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 6 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Ekonomika
Energoefektivitātes milzis Piņķos: kā Saules ielas 2 iedzīvotāji panāca, ka par siltumenerģiju būs jāmaksā trīs reizes mazāk
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
5 stundas