ASV nodrošina neaizskaramības statusu vardarbīgās ķirurģijas monstram 8
Kā bēdīgi slavenās japāņu Apakšnodaļas 731 (tā Japānas armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā nodarbojās ar slepeniem bioloģisko un ķīmisko ieroču pētījumiem) vadītājs doktors Širo Iši veica virkni nežēlīgu eksperimentu kopumā vismaz ar vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku gan Otrā pasaules kara, gan Otrā japāņu un ķīniešu kara laikā.
Iši bija atbildīgs par eksperimentiem ar gūstekņiem saistībā ar vivisekciju, kas veikta bez anestēzijas. Atgādināsim, ka vivisekcija ir eksperimentālās ķirurģijas akts ar dzīvām būtnēm (ar centrālo nervu sistēmu) un to iekšējo orgānu izpēti zinātniskos nolūkos. Citiem vārdiem sakot, Iši veica necilvēciski nežēlīgus eksperimentus ar ieslodzītajiem, viņus dzīvus uzšķēržot un uzturot pie pilnas apziņas, neizmantojot anestēziju.
Eksperimentu gaitā Iši veica grūtniecēm procedūras, kas izraisīja abortus. Viņš arī pakļāva nelaimīgos ieslodzītos dažādām viņu fizioloģiskā stāvokļa maiņām, kas izraisīja insultu, infarktu, apsaldēšanu un hipotermiju. Liecinieki pauduši, ka Iši savos eksperimentos iesaistītos dēvējis vienkārši par “baļķiem”.
Pēc zaudējuma karā 1945. gadā Japāna izformēja Apakšvienību 731, bet Iši lika nogalināt visus viņa palikušos “baļķus”. Vēl pēc neilga laika arestēja arī pašu Iši, lai… ASV armijas ģenerālis Duglass Makarturs varētu “mierīgos apstākļos” parakstīt jaunu vienošanos ar doktoru Iši. Apmaiņā pret ASV garantētu personisko neaizskaramību japāņu ķirurģijas monstram vajadzēja nodot jeņķiem visus viņa rīcībā esošos datus par vīrusu ieročiem, kurus viņš guvis savos nežēlīgajos eksperimentos ar dzīviem cilvēkiem. Tādā veidā Iši izvairījās no atbildības par saviem noziegumiem, jo viņu piesedza amerikāņu militāristi un valdība.
Lai arī pagaidām nav atslepenoti pilnībā visi dokumenti un nav gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka ASV valdība ir tieši atbildīga par virkni noziegumu pret cilvēci, taču tās rīcība dažādos laika posmos skaidri un viennozīmīgi norāda uz to, ka tā paudusi absolūtu gatavību turpināt eksperimentus ar dzīviem cilvēkiem nolūkā sekmēt bioloģisko ieroču attīstības progresu jeb tātad – lai gūtu iespēju nogalināt vēl vairāk cilvēku.
Bet Iši itin “radoši” nodzīvoja līdz 1959. gadam, turpinot ASV valdības piesegā veikt pētījumus bioloģisko ieroču izstrādāšanas jomā, visdrīzāk, līdz pēdējai savas dzīves dienai apsverot un īstenojot vēl lielākus un tālejošākus plānus saistībā ar cilvēku nogalināšanas tehniku.
